Aizdusa slodzes laikā, kāju potīšu, pēdu tūska, nogurums, klepus lēkmes – tā par sevi liek manīt sirds mazspēja 12
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizdusa slodzes laikā, kāju potīšu, pēdu tūska, nogurums, klepus lēkmes vai elpas trūkums naktīs – tā par sevi liek manīt sirds mazspēja. To var izraisīt jebkura sirds asinsvadu slimība, ja tā nav pietiekami labi ārstēta.
Ja līdz 40 gadu vecumam to atklāj vien nelielam skaitam pacientu, pēc 60 gadu vecuma ar to slimo gandrīz desmitā daļa vīriešu un 5% sieviešu.
Zelta standarts – ehokardiogrāfija
Biežākie sirds mazspējas iemesli ir koronārā sirds slimība, arteriālā hipertensija, kardiomiopātijas, vārstuļu pataloģijas, endokrīnas saslimšanas, tajā skaitā cukura diabēts, hipertireoze, medikamenti, parasti ķīmijterapijas preparāti, bet netieši – arī nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, kuri veicina šķidruma aizturi, pārmērīga alkohola lietošana, aptaukošanās.
“Mazspēju var izraisīt gandrīz jebkura sirds slimība, kura nav laikus pamanīta un ārstēta, taču visbiežāk tā ir koronārā sirds slimība, it īpaši, ja pacientam ir bijis miokarda infarkts, paaugstināts asinsspiediens, sirds muskuļa saslimšanas,” norāda P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra kardioloģe Ginta Kamzola.
Slimības simptomi, piemēram, nespēks, ir nespecifiski, tas ir, var norādīt uz dažādām slimībām. Retāk sastopami simptomi, kurus pacienti paši bieži vien nesaista ar sirdskaiti, ir ķermeņa pietūkuma vai uzpūšanās sajūta, piemēram, šķiet, ka ir palielinājies vēders, ātrāk iestājas sāta sajūta pēc maltītes, var zust ēstgriba, gados vecākiem cilvēkiem – rasties kognitīvie traucējumi, galvas reiboņi, ģīboņi.
Jau veicot elektrokardiogrammu, bieži vien parādās sirds funkcijas izmaiņas, piemēram, ātriju fibrilācija, bet sirds mazspējas diagnostikas zelta standarts ir ehokardiogrāfija, kuras laikā speciālists var izvērtēt sirds dobumu izmēru, kambara sieniņu biezumu un kustību traucējumus, labā kambara un vārstuļu funkciju. Sirds strukturālas izmaiņas, piemēram, kreisā kambara hipertrofiju, iespējams redzēt, arī veicot krūškurvja rentgenogrāfiju, datortomogrāfiju un magnētiskās rezonanses izmeklējumu. Par sirds mazspēju var liecināt arī paaugstināts nātrijurētisko peptīdu līmenis. Tie ir hormoni, kurus izdala sirds muskuļa šūnas, reaģējot uz sirds tilpuma pārslodzi. Diemžēl tas var būt paaugstināts arī citu slimību, piemēram, aknu cirozes vai hroniskas nieru slimības dēļ.
Skarts kreisais sirds kambaris
Lai efektīvi ārstētu sirds mazspēju, vissvarīgākais rādītājs ir kreisā kambara izsviedes frakcija. Tas ir matemātiski aprēķināts asiņu daudzums, kuru sirds vienas kontrakcijas laikā izgrūž lielajā asinsrites lokā. Attiecinot to pret kreisā kambara kopējo tilpumu, iegūst skaitli, izteiktu procentos. Izsviedes frakcijas norma ir virs 55%.
Saskaņā ar šo rādītāju ir trīs sirds mazspējas formas – ar samazinātu (zem 40%), viegli samazinātu (41–49%) un saglabātu izsviedes frakciju (virs 50%).
Aptuveni pusei pacientu ir slimība ar samazinātu, bet 30–35% – ar saglabātu kreisā kambara izsviedes frakciju. Slimībai progresējot, tās vēlīnā stadijā bieži vien pievienojas arī sirds labā kambara mazspēja.
Pacientiem ar saglabātu izsviedes frakciju raksturīgs sirds kreisā kambara sieniņas sabiezējums. Sirds mazspējas terapija balstās uz pamatslimības, piemēram, arteriālās hipertensijas ārstēšanu. Pacientiem ar samazinātu izsviedes frakciju tiek izrakstīti specifiski medikamenti, kurus lietojot iespējami uzlabojumi pat par 10%.
Sirds mazspēju mēdz iedalīt arī klasēs, vadoties no pacienta funkcionālā stāvokļa. Piemēram, pirmajā nav fiziskās aktivitātes ierobežojumu, jo tās neizraisa nogurumu, elpas trūkumu, sirdsklauves vai citus slimības simptomus, kamēr ceturtajā jebkura kustība pacientam rada diskomfortu, bet simptomi parādās arī miera stāvoklī.
Ārstēšanas uzdevums ir mazināt slimības simptomus, lai slimības stabilā fāze turpinātos pēc iespējas ilgāk. Diemžēl sirds mazspējas pacienti bieži vien nonāk slimnīcā, gandrīz 25% tiek atkārtoti hospitalizēti mēneša laikā.
Dekompensācija jeb sirds mazspējas simptomu saasināšanās, kad sirds vairs nespēj veikt savas dzīvībai svarīgās funkcijas, gadās gan slimības progresēšanas, gan citu faktoru dēļ, piemēram, akūta išēmija, infekcijas, nekontrolēta arteriālā hipertensija, medikamentu nelietošana vai neregulāra lietošana. Bieži vien sirds mazspējas pacientiem ir arī citas hroniskas blakusslimības, kas nelabvēlīgi ietekmē tās gaitu – ātriju fibrilācija vai priekškambaru mirdzēšana, hroniska nieru slimība, cukura diabēts.
No diētas līdz implantiem
Pirmais sirds mazspējas terapijas stūrakmens ir dzīvesveida izmaiņas – svara normalizēšana, uzturs (Vidusjūras diēta), regulāra fiziska slodze, smēķēšanas atmešana, kvalitatīvs miegs, vakcinācija, tajā skaitā pret gripu un pneimokoku infekciju, šķidruma patēriņa ierobežošana līdz 1,5–2 l dienā, jo slimība veicina šķidruma aizturi audos. Alkohola lietošana ierobežota līdz divām vienībām dienā vīriešiem un vienu – sievietēm (viena vienība – 10 ml spirta jeb maza glāzīte degvīna, 200 ml glāze alus vai 80 ml – vīna).
Sāls jālieto ne vairāk par 5 gramiem dienā, jo tas aiztur ūdeni un var veicināt sastrēgumu plaušu asinsvados.
Pacientiem ieteicami aerobā slodze, piemēram, iešana, nūjošana, velobraukšana, pretestības un spēka treniņš, piemēram, vieglu hanteļu cilāšana, stiepšanās, elpošanas vingrinājumi. Slodzes toleranci palīdz izvērtēt tā saucamais sešu minūšu iešanas tests, kad pacientam uz slīdošā celiņa jāsoļo tā, lai šo minūšu laikā noietu lielāko iespējamo attālumu. Atkarībā no tā tiek noteikta funkcionālā klase. Piemēram, noieti pāri par 550 metriem – 1. klase, mazāk par 150 metriem – 4. klase. Pēc tam speciālists iesaka katra veselības stāvoklim atbilstošu aktivitāšu veidu un intensitāti.
Ļoti būtiska terapijas sastāvdaļa ir ārsta izrakstīto zāļu lietošana, ja tās nelīdz, izmanto implantējamās ierīces, kuru klāsts, kā norāda Ginta Kamzola, mūsdienās ir visai plašs, piemēram, elektrokardiostimulatori, kardioverteri – defibrilatori, sirds resinhronizācijas, palīgcirkulācijas un citas ierīces. Piemēram, ievietots defibrilators seko līdzi pacienta sirds ritmam, atpazīst un novērš dzīvību apdraudošus traucējumus, bet sirds resinhronizācijas mērķis ir ar elektroniskas ierīces palīdzību sinhronizēt abu sirds kambaru darbību un uzlabot sirds spēju sūknēt asinis. Ja nekas nelīdz, tiek apsvērta sirds transplantācija, kura Latvijā tiek veikta kopš 2001. gada.
Sarkanā karoga simptomi
* Pazīmes, kuras liecina, ka sirds mazspējas pacientam nekavējoties jāvēršas pie ārstējošā ārsta: pastāvīgs sauss, čīkstošs klepus, izteikts elpas trūkums miera stāvoklī, burbuļojoši trokšņi plaušās, ķermeņa apakšdaļas tūska, straujš svara pieaugums – 2–3 kg dienā, kas var liecināt par šķidruma uzkrāšanos, reiboņi, pieaugošs diskomforts, miega traucējumi, nespēja nogulēt uz līdzenas virsmas.
