Kā pa īstam piedalīties savā dzīvē “šeit un tagad” un Šokolādes meditācija 0
Lai skumjas nepāraug ilgstošā nospiestībā
Optimistiem bieži šķiet, ka labākais ir priekšā, pesimistiem – kas tas jau pagājis. Lai pie kuriem jūs arī sevi pieskaitītu, svarīgi iemācīties rast līdzsvaru starp pagātni un nākotni, lai pilnībā izjustu tagadni.
“Mēdz mēdzam fantazēt, ka mums trūkst gatavības vai prasmes pašiem pa īstam piedalīties savā dzīvē un izdzīvot to tā, it kā tai patiesi ir nozīme šajā mirklī, šeit un tagad,” uzskata Džons Kabats Zinns, psiholoģijas doktors, medicīnas profesors, Masačūsetsas Universitātes Medicīnas centra stresa klīnikas vadītājs.
Lai gan mēs jau sen esam dzirdējuši par geštalta principu “šeit un tagad”, maz kurš patiešām to prot izdzīvot.
“Rietumu pasaulē mēs praktiski esam aizmirsuši, kā dzīvot piesātināti un laimīgi. Un gadās vēl sliktāk – mēs no visa spēka cenšamies būt laimīgi, bet tajā pašā laikā palaižam garām dzīvē pašu svarīgāko un izjaucam to pašu harmoniju, kuru meklējam,” saka Marks Viljamss, Bangoras (Ziemeļvelsā) Universitātes apzinātības prakses pētījumu un prakses centra izveidotājs un Oksfordas Universitātes klīniskās psiholoģijas profesors, grāmatas “Apzinātība. Kā rast harmoniju mūsu jukušajā pasaulē” autors.
“Tomēr ir alternatīva nebeidzamajai cīņai, par kuru nereti pārvēršas mūsu dzīve. Tā ir apzināta meditācija”.
Apzināta meditācija ir tik vienkārša, ka ar tās palīdzību katrs no mums var atklāt sev prieku par dzīvi. Tā ne tikai ir noderīga pati par sevi, bet arī palīdz novērst situācijas, kad normālas sajūtas un jūtas, piemēram, trauksme, nogurums, skumjas pāraug ilgstošā nospiestībā, morālā iztukšotībā un pat nopietnā klīniskā depresijā.
Daudzi joprojām piesardzīgi izturas pret vārdu “meditācija”, tāpēc būtu vērtīgi izvētīt dažus ar meditāciju saistītos mītus.
Meditācija nav reliģija. Apzināta meditācija ir vienkārši prāta treniņa metode. Daudzi no tiem, kas meditē, ir ar reliģiskiem uzskatiem, bet starp viņiem ne mazums ir agnostiķu un ateistu.
Sēdēt lotosa pozā (kā to bieži vien rāda žurnālos un pa televizoru) nebūt nav obligāti, bet, ja gribas – var. Apzinātu meditāciju var praktizēt, kur vien vēlas – autobusā, vilcienā vai darbā. Meditēt var praktiski visur.
Apzinātības praktizēšana neatņem daudz laika, tomēr prasa zināmu pacietību un pūliņus. Daudzi drīz vien pamana, ka meditācija atbrīvo no laika izšķiešanas un viņiem uzrodas vairāk iespēju nodarboties ar citām lietām.
Meditēt nav sarežģīti. Meditācijai īsti nav piemērojami vērtējumi “veiksmīgi” un “neveiksmīgi”. Pat ja meditēt ir grūti, mēs vienalga uzzinām kaut ko vērtīgu par mūsu apziņas mehānismiem, un tas ir būtisks psiholoģiskais ieguvums.
Meditācija neaptumšo prātu un netraucē sasniegt mērķus karjerā un dzīvē, tāpat kā tā nepadarīs jūs par nelabojamu optimistu. Meditācija neaicina pieņemt nepieņemamo, bet palīdz ieraudzīt pasauli skaidrāk, lai būtu sirdsgudrāki, izsvērtāk rīkotos un mainītu to, kas prasa izmaiņas.
