Foto: Ieva Čīka/LETA

Sola veidot par pasaules līmeņa universitāti. Kurš būs nākamais RTU rektors? 4

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 28
Kokteilis
FOTO. Ziedu vainagi, ģimene un tradīcijas! Kā Jāņus nosvinēja mūsu slavenības? 28
TV24
Zaržeckis: Visliekāko nodokli vajadzētu uzlikt cukuram
Lasīt citas ziņas

Pēc mēneša – 24. februārī – vajadzētu noskaidroties, kurš turpmākos piecus gadus vadīs studentu skaita un finansējuma ziņā otro lielāko Latvijas augstskolu – Rīgas Tehnisko universitāti (RTU).

Rektora maiņa šajā universitātē nav notikusi jau kopš 2012. gada. Rektora amatā ilgāk par diviem termiņiem amatā nedrīkst palikt (agrāk pirmais termiņš ilga četrus gadus, tagad noteikts – pieci gadi), tomēr līdzšinējais RTU rektors Leonīds Ribickis savā krēslā noturējies vairāk nekā 10 gadu. Tas tāpēc, ka tika veikta augstākās izglītības pārvaldes reforma un tās laikā esošie rektori drīkstēja palikt amatos, lai nākamie augstskolu vadītāji jau tiktu ievēlēti pēc jaunās sistēmas, kurā liela loma ir jaunizveidotajām augstskolu padomēm.

Piedāvāja 59 kandidātiem

CITI ŠOBRĪD LASA

RTU nākamā rektora atlasē ne tikai piedalījās padome, bet arī personāla atlases kompānija “Eiro personāls”. Pirmo reizi rektora atlasei tika izsludināts starptautisks konkurss. Personāla atlases firma uzrunāja 59 kandidātus, no kuriem konkursā pieteicās tikai seši. Vēl trīs pieteikumus iesūtīja pēc savas iniciatīvas. Tātad kopumā amatam bija deviņi pretendenti. Viņus izvērtēja ne tikai padome, bet īpaša nominācijas komisija, kurā lielākā daļa bija RTU pārstāvji. Gala rezultātā nominācijas komisijas uzskatīja, ka trīs kandidāti būtu cienīgi ieņemt rektora amatu. Tomēr padome šim amatam izvirzīja divus, no kuriem labāko varēs izraudzīties RTU Satversmes sapulce.

Abi studējuši ārvalstīs

Tālis Juhna: “No labas universitātes jāveido pasaules līmeņa universitāte.”
Foto: Evija Trifanova/LETA

Viens no RTU rektora amata kandidātiem ir šīs universitātes zinātņu prorektors kopš 2012. gada Tālis Juhna, ko var uzskatīt par līdzšinējā rektora L. Ribicka komandas cilvēku. T. Juhna ir arī īstenais zinātņu akadēmijas loceklis, inženierzinātņu doktors, kas veic pētījumus ūdenssaimniecības jomā. Maģistra un doktora grāds iegūts Zviedrijas augstskolās: Karaliskajā Tehniskajā universitātē un Lūleo Tehniskajā universitātē, bet bakalaura studijas pabeigtas RTU.

Jānis Grēviņš: “Vēlos pacelt universitāti līdz sabiedrības atzītai akadēmisko prātu kalvei.”
Foto: Paula Čurkste/LETA

Otrs ir RTU sastāvā esošās Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš, kurš bakalaura grādu uzņēmējdarbībā ieguvis Latvijas Universitātē (LU), bet biznesa administrācijas maģistra (MBA) un filozofijas zinātņu doktora grādu vadības sistēmās ieguvis Ņujorkas štata universitātē Bufalo Amerikas Savienotajās Valstīs. J. Grēviņš vada līderības bakalaura programmu “Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas”, ko kopīgi izveidojušas RTU, LU un Bufalo universitāte, kā arī ir vadības komitejas loceklis projektā “Genomu datu tīkls”, kas savieno Latvijas universitāšu un zinātnes iestādes ar RTU augstas veiktspējas skaitļošanas centru, lai palielinātu mērogojamību darbam ar lielajiem genomikas datiem.

RTU padomes priekšsēdētājs Andris Vanags par gaidāmajām rektora vēlēšanām saka – pienācis laiks jaunam lēcienam, jauniem nākotnes izaicinājumiem. Padome vēlas, lai nākamais RTU rektors panāktu, ka universitāte iekļūst starp 500 pasaulē atzītākajām augstskolām. Lai tas izdotos, jāattīsta tehnoloģijas un inovācijas, jāpiesaista finansējums no industrijas. “Tāpēc vajadzīgas uz attīstību un izaugsmi vērstas pārmaiņas. Izvēlētajiem kandidātiem ir dažādas vīzijas un pieredze,” vērtē A. Vanags.

Reklāma
Reklāma

Pētījumi svarīgi arī drošībai

Skaidrojot, ko vēlas panākt, ja nokļūs rektora amatā, abi amata pretendenti gan izsakās diezgan līdzīgi. T. Juhna uzsver arī jau paveikto: “Te ir labs kolektīvs, labas iestrādes. No labas universitātes jāveido pasaules līmeņa universitāte.” Runājot par studentu apmācību, viņš teic: “Ir ļoti liels pieprasījums pēc inženieriem, bet vajag arī kvalitāti, iemācīt uzņēmību, kritisko domāšanu. Mums jāgatavo visā pasaulē pieprasīti speciālisti.”

T. Juhnas ieskatā ļoti svarīgs ir arī plašs mūžizglītības piedāvājums: lai absolventi arvien atgrieztos papildināt zināšanas. Akadēmiskā personāla politikai jābūt nepārtraukti uz izaugsmi vērstai. Viņa mērķis ir RTU attīstīt izcilu zinātni, lai tā kļūtu par ziemeļvalstu reģiona līderi tehnoloģiju pārnesē. Ļoti svarīga ir universitātes pārvaldības sistēma: tai jābūt efektīvai un ar lielu atbildības līmeni, bet jāspēj ātri pieņemt lēmumus. “Ja visu īstenosim, iekļūsim starp 500 labākajām pasaules universitātēm un būsim tehnoloģijās vadoša Baltijas universitāte,” saka T. Juhna.

Jānis Grēviņš teic, ka “tāda universitāte kā RTU ir kritisks elements visas valsts un sabiedrības attīstībā, zinātnē, tehnikā, inovācijās, studentu sagatavošanā”. “Vēlos pacelt universitāti līdz sabiedrības atzītai akadēmisko prātu kalvei. Universitātei jābūt kā gravitācijas centram: jāsagatavo nākotnes līderi, ko novērtēs darba devēji un sabiedrība,” turpina J. Grēviņš. Viņam svarīga tehnoloģiju izmantošana labklājības celšanai un starptautiska sadarbība, lai RTU veiktu pasaules līmeņa pētījumus, “jo neko zemāku nevaram atļauties”, un absolventi darba tirgū spētu konkurēt ar pasaules labāko 500 augstskolu absolventiem.

Abi potenciālie rektori uzsver, ka mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā pētniecība ir jo sevišķi svarīga.

Tāpat abi uzsver akadēmiskā personāla nozīmi, kas jāattīsta gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi, lai tas būtu starptautiski konkurētspējīgs.

Uzziņa

Rīgas Tehniskā universitāte

Mācās 13 326 studenti (2022. gada oktobra dati);

Finansējums 2021. gadā – 85 339 354 eiro;

Valsts apmaksāto studiju vietu skaits 2021. gadā – 6102;

Rektoram tiek solīta vismaz 11 670 eiro liela mēnešalga.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.