Somija ir labs piemērs, no kura daudz ko iespējams pārņemt, gatavojoties obligātā valsts aizsardzības dienesta ieviešanai Latvijā 59
Gunta Pāvola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Somija ir labs piemērs, no kura daudz ko iespējams pārņemt, gatavojoties obligātā valsts aizsardzības dienesta ieviešanai Latvijā. Šoreiz “Zemessargs” aprunājās par dienesta ilgumu, armijas sabiedrisko un individuālo nozīmi, kā arī sieviešu dienestu ar Somijas armijas rezerves virsseržanti Annu Stenstrēmu un rezerves kaprāli ar latviešu saknēm Timu Halvari.
Obligātais dienests Somijā ieviests 1878. gadā, tajā izmantotas trīs valodas: administrācijā – zviedru, mācībās – somu un pavēlēm – krievu. 1901. gadā Somijas armiju pievienoja Krievijas armijai rusifikācijas ietvaros. Somija visā pēckaru periodā ir saglabājusi obligāto dienestu.
Visiem Somijas pilsoņiem vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem dienests ir obligāts.
Dienests ilgst 165 dienas ierindniekiem, 255 speciālo vienību kareivjiem vai 347 dienas virsniekiem. Alternatīvais dienests ilgst 347 dienas, bet pilnībā no dienesta atteikušies saņem 181 dienu cietumsodu, ik gadus tādu ir 35–55. Šāda cietumsoda izciešana netiek saglabāta noziegumu reģistrā.
Somijas armija balstās uz labi apmācītu rezervi, apmēram 900 000 cilvēku. Rezervisti piedalās obligātajās kvalifikācijas celšanas apmācībās kopā ne vairāk kā 80 dienas ierindniekiem, 150 dienas speciālo vienību kareivjiem un 200 dienas virsniekiem. Tie rezervisti, kuri ir devuši rakstisku piekrišanu, var tikt norīkoti uz apmācībām savā kara laika postenī ne vairāk kā uz 20 dienām gadā.
Kaprālis Halvari, kurš pagājušajā gadā dienēja gatavības vienībā, stāsta, ka 347 dienas viņa pieredzē bija pietiekams laiks, lai apgūtu ne tikai pamata prasmes – tas tiek darīts pirmo 165 dienu laikā –, bet arī īpašās prasmes tieši viņa postenim.
Viņam piekrīt arī virsseržante Anna, kura pēc dienesta vairākus gadus nostrādāja Somijas Aizsardzības spēkos – gan sauszemes, gan jūras karaspēkā, apmācīdama jauniesaucamos. Viņa uzsver, ka, spriežot par obligātā dienesta ilgumu, ir jāņem vērā, ka “jebkurš var īsā laikā iemācīties šaut, bet kareivja darbībā ir otrs, augstāks un daudzpusīgāks līmenis, kuru var apgūt tikai ar atkārtojumiem un neskaitāmām jaunām pieredzēm”.
Viņa atgādina arī, ka armija daudziem ir tā vieta, kur sabiedrība kaut ko var darīt it īpaši marginalizētu jauniešu labā.
Arī somiem svarīgās prasmes izdzīvot mežā armijā tiek nostiprinātas pavisam citā līmenī nekā, piemēram, skautos un gaidās.
Krievijas iebrukums Ukrainā daudziem ir licis izvērtēt savu vietu iespējamā karā, tādēļ Somijā ir novērojama pāreja no rezervistiem uz civildienestu: pagājušajā gadā to darīja ap 460 personas, bet šogad jau 3300, ziņo nacionālais ziņu dienests YLE. Uz apmēram 900 000 rezervistu fona šis skaits ir mazs, jāatceras, ka kara laikā darāmā pietiek ne tikai frontē.
Stenstrēma un Halvari stāsta, ka Krievijas iebrukums Ukrainā vēl vairāk nostiprinājis viņu personīgo pārliecību par armijas svarīgumu. Uz brīvprātīgajiem valsts aizsardzības kursiem šogad pieteikušos dalībnieku skaits ir dubultojies.
