“Bumbu patvertnēm Somijā ir jābūt visās apdzīvotajās ēkās, kuru platība pārsniedz 1200 m2, un patvertnei ir jāatvēl vismaz 2% no ēkas stāva platības,” stāsta gids – Helsinku Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta civilās aizsardzības nodaļas instruktors Tomi Rasks.
“Bumbu patvertnēm Somijā ir jābūt visās apdzīvotajās ēkās, kuru platība pārsniedz 1200 m2, un patvertnei ir jāatvēl vismaz 2% no ēkas stāva platības,” stāsta gids – Helsinku Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta civilās aizsardzības nodaļas instruktors Tomi Rasks.
Foto: Gunta Pāvola

Somija gādā par civilo aizsardzību nopietni, neraugoties uz 80 miera gadiem 10

Gunta Pāvola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 30
TV24
“Ukraiņi atraduši alternatīvu ATACMS raķetēm,” atklāj NBS majors Slaidiņš
Veselam
“Ēdiens nav tā lielākā nelaime!” Danilāns atklāj patiesību par kuņģa čūlu
Lasīt citas ziņas

Somijā civilā aizsardzība tiek uztverta nopietni, neraugoties uz vairāk nekā 80 miera gadiem. Svarīga ir gan infrastruktūra, gan pilsoniskā atbildība: par trīs dienu somas kārtošanas principiem somiem tiek atgādināts regulāri.

Salīdzinājumam – turpat kaimiņos esošā Zviedrija gadu gaitā ir pamazām atteikusies gan no bumbu patvertņu būvēšanas, gan valsts uzturētām pārtikas rezervēm. Somijas pieeja ir atšķirīga.

Latvija smeļas Somijas pieredzi

CITI ŠOBRĪD LASA

Pagājušajā nedēļā Somijā viesojās Latvijas Aizsardzības, Iekšlietu, Tieslietu, Veselības un Labklājības ministriju eksperti, lai iepazītos ar Somijas pieredzi visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas un obligātā militārā, tostarp alternatīvā dienesta jomā.

“Latvijas Avīzes” korespondentei bija iespēja piedalīties ekskursijā uz bumbu patvertni Helsinkos, ko nodrošināja Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments un Somijas aizsardzības ministrijas Drošības komiteja.

Par aizraujošu stāstījumu bija parūpējies gids Helsinku Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta civilās aizsardzības nodaļas instruktors Tomi Rasks.

Būvē centralizēti

Bumbu patvertnes Somijā tiek būvētas kopš 1954. gada. Tas tiek darīts centralizēti, un patvertņu uzdevums, kā jau var nojaust, ir pasargāt civiliedzīvotājus militāra uzbrukuma gadījumā.

Visās kopš 1963. gada būvētajās noteikta lieluma ēkās ir jābūt bumbu patvertnei. Tādas ir jāizbūvē, arī renovējot senākas ēkas.

Somi uzskata, ka patvertnēm ir jābūt pieejamām tur, kur cilvēki uzturas ikdienā: bumbu patvertnēm Somijā ir jābūt visās apdzīvotās ēkās vai ēku grupās, kuru platība pārsniedz 1200 m2, un patvertnei ir jāatvēl vismaz 2% no ēkas stāva platības ne mazāk kā 12 kvadrātmetru apjomā. Uz katru personu rēķina 0,75 m2 grīdas platības.

Rūpniecības, ražošanas, noliktavu un publiskajās ēkās sava patvertne ir nepieciešama ēkām ar 1500 m2 minimālo platību. Par patvertņu uzturēšanu atbildīgi ir ēkas īpašnieki: daudzdzīvokļu mājās tie Somijā visbiežāk ir dzīvokļu kooperatīvi vai pašvaldības. Piemēram, Helsinkos laikā no sešdesmitajiem līdz astoņdesmitajiem gadiem lielākais dzīvojamo ēku būvētājs bija Helsinku pilsēta.

Klintis iztur atomsprādzienu

Patvertņu klases ir K, S1, S3 un S6, un katrai no tām ir savas prasības un ierobežojumi. K klases patvertnes ir vieglākas, no tērauda vai dzelzsbetona, un tās tiek izbūvētas mazās daudzdzīvokļu, kā arī rindu mājās.

S1 klases patvertnes ir jābūvē no dzelzsbetona, un tās ir atrodamas daudzdzīvokļu ēkās: tās parasti atrodas ēku pagrabstāvos, un miera ap­stākļos tajās bieži ir ierīkotas noliktavas ēkas iemītniekiem.

Reklāma
Reklāma

Savukārt S3 patvertnes ir tā saucamās vieglās klinšu vai smagās dzelzsbetona patvertnes. Vispamatīgākās ir S6 klases patvertnes, kas tiek izbūvētas klintīs un kuru struktūra iztur 6 bāru sprādziena spēku.

Piemēram, sprāgstot tipiskam taktiskajam kodolierocim, sprādziena radītais spiediens nav tik spēcīgs pat tieši zem tā.

Tā Merihakas patvertnes griesti ir 20 metrus biezs pamatieža slānis – Somijā visbiežāk tas ir granīts.

Aprīkojumu nosaka likums

Helsinku 650 000 iedzīvotājiem ir pieejamas 8500 bumbu patvertnes, bet visā Somijā to ir 54 000. Liftu tajās nav. Cilvēkus ar kustību traucējumiem ir paredzēts nest.
Foto: Gunta Pāvola

Klinšu patvertnes tiek nostiprinātas ar pneimatisko apmetumu, kura biezumam augšpusē ir jābūt vismaz 60 mm, bet sienās vismaz 40 mm. Patvertnēm ir paredzēts pasargāt gan no gāzēm, gan radioaktīviem nokrišņiem, tostarp bioloģiskām un ķīmiskām bīstamajām vielām. Katrai patvertnei ir sava atbildīgā persona.

Patvertņu aprīkojums tiek noteikts likumā, un lielākajās ir rezerves ģeneratori un sava aka vai ūdens rezervuāri, kas ļauj vairākas nedēļas vai pat mēnešus iztikt bez elektrības un ūdens no ārpuses. Helsinku 650 000 iedzīvotājiem ir 8500 patvertnes, bet visā Somijā – 54 000.

Vissvarīgākie principi bumbu patvertnē ir izdzīvošana, efektīva resursu izmantošana, kā arī skaidra komunikācija. Deviņdesmito gadu sākumā uzbūvētā Merihakas patvertne ir paredzēta 6000 civiliedzīvotāju, un tajā var nokāpt pa kāpnēm. Liftu nav.

Cilvēkus ar kustību traucējumiem ir paredzēts nest: viens no patvertnes darbības principiem ir arī piemērotas lomas piešķiršana ikkatram patvertnē esošajam.

Bez gaisa cilvēks var izdzīvot tikai pāris minūtes, tādēļ elpošanai piemērota gaisa nodrošināšana ir vissvarīgākā. Tam paredzēti īpaši inženiertehniski risinājumi, kas nodrošina divus vai trīs rezerves variantus krīzes situācijā; tostarp – pazemes kabeļi un pieslēgumi vairākām elektrostacijām.

Ļoti svarīgs ir arī ūdens, jo bez tā cilvēks var iztikt maksimums trīs dienas. Bez pārtikas cilvēks spēj iztikt pat līdz trim nedēļām, tādēļ tā netiek uzskatīta par prioritāti. “Patvertne nav izprieca,” saka mūsu gids Tomi Rasks.

Liela uzmanība tiek pievērsta atkritumu aprūpei: diennakts laikā viena persona saražo divus kilogramus atkritumu. Tualetēm ir paredzēti aizslietņi galvenokārt privātuma nodrošināšanai, un atkritumi ir jāizved regulāri: piemēram, kompostēšana nav paredzēta, jo izdzīvošanas apstākļos tā nav efektīva.

“Vissvarīgākais civilajā aizsardzībā ir cilvēks,” stāsta Tomi Rasks: “Emocijas, drošības sajūta.”

Trauksmē trīs maiņu dežūras

Bez Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta profesionāļiem Somijā tiek apmācīti arī brīvprātīgie vecumā no 17 līdz 68 gadiem: viņu uzdevums ir tālāk apmācīt citus iedzīvotājus.

Iecerēts, ka patvertnes dežuranti darbojas trīs maiņās: kamēr viena maiņa guļ, otra strādā, bet trešā atpūšas. Tam ir paredzētas trīslīmeņu saliekamās gultas, kur katra līmeņa nestspēja ir 180 kg, un to uzbūve ir piemērota vibrāciju izturēšanai.

Bumbu patvertnes miera laikos visbiežāk tiek izīrētas dažādiem uzņēmumiem.

Vissvarīgākais nosacījums uzņēmējdarbībai ir, ka izīrētās telpas ir jāvar sagatavot civiliedzīvotāju uzņemšanai 72 stundu laikā: šajā laika sprīdī uzņēmējam ir jāspēj izvākt visu ekipējumu.

Piemēram, Merihakas bumbu patvertnē darbojas gan iekštelpu aktivitāšu parks bērniem, gan kafejnīca, gan sporta zāles.

Ko darīt tūristiem uzbrukuma gadījumā? Sekojot norādēm, doties uz tuvāko bumbu patvertni. Ja tā ir pilna, tad meklēt nākamo.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.