Sparģeļzirņi: neparasts dārzenis ar interesantu garšu. Kā audzēt? 0
Veikalā nopirku sparģeļzirņu sēklas. Vai tās var sēt uzreiz dobē paliekošā vietā? A. JIRGENSONE
Sparģeļzirņi (Lotus tetragonolobus, syn. Tetragonolobus purpurea) ir pākšaugu dzimtas augi, kas izskatās ļoti līdzīgi zirņiem. Dzimtenē Dienvideiropā tie bieži aug savvaļā. Augs ir viengadīgs, ar ložņājošām stīgām, 20–30 cm augsts, veido 20 cm garu mietsakni. Ziedi ir skaisti, spilgti purpursarkani. Pēc noziedēšanas veido ēdamas pākstis. Sēklas nogatavojas septembrī un oktobrī, bet tās ir sīkas, tāpēc sparģeļzirņus drošāk audzēt no dēsta. Laukā izstāda maija beigās vai jūnija sākumā, 45 x 45 cm attālumā.
Audzē saulainā vietā, labi drenētā, barības vielām bagātā augsnē. Augs ir mitrumprasīgs. To var audzēt arī pie balstiem tāpat kā, piemēram, puķuzirņus. No sējas līdz pirmās ražas novākšanai paiet 60–75 dienas.
Ēdamas ir visas auga daļas: pākstis, lapas, stublāji, ziedi, sakņu gumiņi. Uzturā biežāk izmanto pākstis. Tās vāc, kamēr vēl ir jaunas (līdz 2,5 cm garas), saldas, kraukšķīgas, garšo pēc sparģeļiem. Pāraugot pākstis kļūst negaršīgas. Sparģeļzirņi lieliski noder sautējumiem, zupām.
