Starptautisko sankciju trieciens Krievijas ekonomikai 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Atbildot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, Eiropas Savienība (ES), ASV, Lielbritānija un ļoti daudzas citas valstis ir vērsušas pret Krieviju starptautiskas sankcijas, kas ir pat smagākas, nekā sākotnēji tika domāts. Lūk, pārskats par svarīgākajām no tām un to ekonomiskajām sekām.
Krievijas agresija izraisīja vispārēju starptautisku sašutumu un necerētu vienotību ekonomiskajās sankcijās, taču sākotnējā atbilde radīja iespaidu par starptautiskās sabiedrības apjukumu un vājumu. Personālās sankcijas pret Krievijas Domes deputātiem, kas bija balsojuši par Luhanskas un Doneckas pašpasludināto republiku atzīšanu, aizliegums Rietumu uzņēmumiem darboties šo pseidovalstu teritorijā un personālās sankcijas pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ārlietu ministru Sergeju Lavrovu bija nepatīkamas, taču nekādi nespēja būtiski ietekmēt Krievijas ekonomiku un veicināt kara apturēšanu – Putinam un Lavrovam vismaz oficiālu ārvalstu īpašumu nav un arestēt nav ko, deputātiem ir, bet Krievijas ekonomikā tam lielas lomas nebūtu, savukārt bandītiskajās Doneckā un Luhanskā neviens pie pilna prāta esošs ārvalstu uzņēmējs tāpat neietu.
Ekonomiskais karš gaisā
Tomēr jau pašā pirmajā kara dienā ES pieņēma pirmo sankciju, kurai būs tālejošas sekas – pirmkārt, Krievijas aviokompānijām tika pakāpeniski slēgta Eiropas gaisa telpa. Taču, otrkārt un būtiskāk, tika pieņemti lēmumi, kas liedza Krievijas aviokompāniju lidaparātiem apdrošināšanu Eiropā un aizliedza jebkāda veida lidmašīnu pārdošanu, pašu lidaparātu un to rezerves daļu piegādi. Šim šķietami maznozīmīgajam lēmumam būs graujošas sekas Krievijas aviopārvadājumu tirgū. Āķis slēpjas tajā, ka Krievijas gigantiskie ģeogrāfiskie izmēri padara šo valsti ļoti atkarīgu no iekšējās aviosatiksmes. Taču no apmēram 980 lidaparātiem, kurus izmanto Krievijas uzņēmumi, apmēram 750 ir ņemti līzingā un vairāk nekā 95% no tiem – tieši Eiropas Savienībā. Apdrošināšanas licences atsaukšana nozīmē, ka līzinga devējs un tātad arī lidmašīnas īpašnieks tūlītēji aizliedz to ekspluatēt – un tas attiecas uz trijām ceturtdaļām no visa civilās aviācijas parka Krievijā. Reaģējot uz to, Krievijas Satiksmes ministrija jau nedēļas beigās sasauca divas darba sanāksmes ar pārvadātājiem, un, spriežot pēc preses ziņām, nekāds risinājums nav atrasts. Krievijas Domē pat izskanējušas balsis, ka lidmašīnas nedrīkst atdot un tās jākonfiscē, taču šāds solis izraisītu masveidīgu Krievijas aizrobežu īpašumu konfiskāciju un turklāt būtu tikai īstermiņa risinājums – Krievijai nav kompetences ārvalstu lidmašīnu – Eiropas “Airbus”, ASV “Boeing”, Kanādas “Bombardier” un Brazīlījas “Embraer” – tehniskajai apkalpošanai un bez tādas lidmašīnas spētu iztikt ne vairāk kā gadu. Lai aptvertu šī lēmuma sekas, pietiek pateikt, ka virknei lielāko Krievijas aviokompāniju, kā, piemēram, “Aeroflot”, vispār nav nevienas savas lidmašīnas un tās ekspluatēja tikai ārvalstu lidaparātus. Šobrīd sākušies lidmašīnu atsaukumi no līzinga devēju puses un pirmās lidmašīnas jau atdotas. Krievija, protams, meklēs citus līzinga devējus, taču atrast 750 lidmašīnas nebūs vienkārši. Eiropas līzinga devēji, 81% no tiem ir Īrijas uzņēmumi, savukārt cietīs lielus zaudējumus.
Atpakaļ uz 90. gadiem
Otrs graujošais ekonomiskais trieciens, kas tika dots pagājušajā nedēļā, ir Krievijas Centrālās bankas (KCB) ārvalstu valūtas rezervju iesaldēšana. Pēc stāvokļa uz šī gada 30. janvāri KCB kopējās rezerves bija 630 miljardi ASV dolāru – 498 miljardi ārvalstu valūtas rezervēs un 132 miljardi zeltā. Lielākā daļa no ārvalstu valūtas rezervēm šobrīd ir iesaldētas, savukārt mēģinājumus pārdot zeltu starptautiskajā tirgū traucē tas, ka tā pircēji riskē, ka pret tiem tiks vērstas sankcijas. Kā liecina vairāku Krievijas ekonomistu publiskie izteikumi, pat Krievijai draudzīgās Ķīnas bankas vēlas izvairīties no šādiem riskiem. Visa tā rezultāts ir KCB nespēja ar valūtas intervencēm regulēt rubļa kursu un rezultātā Krievijas rubļa kurss strauji lido bezdibenī – dienu pirms iebrukuma Ukrainā tas bija 83,5 RUB/USD, bet pirmdienas pirmajā pusē oficiālais biržas kurss bija 114,33 RUB/USD (-27%), bet pilsoņiem reāli pieejamais valūtas kurss bankās un valūtas maiņas punktos bija robežās no 140 līdz 150 rubļiem. Un tā ir tikai pirmā reālo sankciju diena, bet Krievijā jau ir hiperinflācija kā 90. gados. KCB uz to reaģēja ar rīkojumu eksportētājiem pārdot 80% no valūtas ieņēmumiem par rubļiem valstij, kas, protams, radīs eksportētāju, saudzīgi izsakoties, neapmierinātību – kurš gan vēlas, ka viņa valūtas ieņēmumus atņem un pretī iedod rubļus, kuru vērtība strauji krītas. Cenšoties aizkavēt biržas krahu, KCB aizliedza vērtspapīru brokeriem izpildīt akciju pārdošanas uzdevumus, liekot aizkavēt tos, taču investori uz šādiem rīkojumiem paredzami reaģēs ar bēgšanu no Krievijas tirgus. Turklāt KCB ir bijusi spiesta paaugstināt bāzes finansēšanas likmi līdz 20%. Salīdzinājumam šī gada sākumā tā bija 9,5, bet vēl pagājušā gada pirmajā pusē – 4,25%. Tātad reāli komerckredīti varētu būt pieejami ar gada likmēm tuvu pie 30% un tas arī – tikai tad, ja KCB izdosies apturēt rubļa vērtības kritumu. Kādas uzņēmējdarbības formas vispār spēj eksistēt ar kredīta likmēm pie 30%, tas ir labs jautājums, un pārsvarā tās saistītas ar spekulācijām un nelikumīgām darbībām. Īsi sakot – šo pasākumu kopums graujoši ietekmēs Krievijas pilsoņu ikdienu.
SWIFT aizlieguma sekas
Uz šo divu ekonomisko triecienu fona vairāku lielāko Krievijas komercbanku atslēgšana no starptautiskās finanšu ziņojumu nodošanas sistēmas SWIFT vairs nešķiet tik būtiska, kaut gan arī tas ir ārkārtīgi nozīmīgs solis. SWIFT – tas ir tāds kā finanšu pasaules “Whatsapp”, kurā bankas un citas finanšu iestādes drošā un kodētā veidā apmainās ar informāciju, kas jādara ar kontā ienākušo naudu. Atslēgšana no šīs sistēmas nozīmē, ka bankai praktiski ir slēgti starptautiskie norēķini. Lai gan šobrīd ziņots par četru banku tūlītēju atslēgšanu un vēl vienas atslēgšanu pēc mēneša, tiek lēsts, ka šīs bankas veido ap 80% no Krievijas banku tirgus. Lai gan pilnībā Krieviju atslēgt no SWIFT diez vai būs iespējams, Krievijas eksportējošajiem uzņēmumiem, ja sankcijas netiks vērstas arī pret tiem, būs jāmeklē jaunas norēķinu iespējas, kas nebūt nav tik vienkārši. Irānas atslēgšana no SWIFT tai maksāja apmēram 50% eksporta.
Ir vēl vesela virkne sankciju, starp kurām izceļas daudzu valstu uzņēmumu atteikšanās sadarboties ar Krievijas partneriem, taču pagaidām svarīgākās ir šīs. Būtiskākās gaidāmās sekas ir naftas, gāzes, pārtikas un tādu metālu kā titāns (izmanto avioindustrijā) un palādijs (izmanto IT nozarē) sadārdzināšanās. Tāda būs Krievijas ekonomiskās izolācijas cena.
