Foto: SHUTTERSTOCK

Stropos sākas rosība – neierastie laikapstākļi pamodinājuši bites. Kas tagad darāms dravā? 3

Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Šogad neierasto laikapstākļu dēļ bites sākušas agrāk perot. Taču nu, martā, saimēs parasti sākas perošana. Kas tagad darāms dravā? Aina B.

“Ir ļoti grūti sniegt ieteikumus, ko darīt bišu dravā. Katrā Latvijas reģionā un pat atsevišķā dravā saimju attīstība ir atšķirīga,” skaidro biškope Baiba Tikuma. Šāda situācija ir normāla, jo atšķirīga attīstība mēdz būt pat divās netālu esošās dravās. Katra saime ir unikāla, un tai vajadzīga īpaša pieeja.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Katrai norisei stropā ir savi iemesli, bet biškopja darbībai – sekas,” atgādina Baiba Tikuma.

Bitēm stropos ķeza

Šopavasar biškopji novērojuši, ka saimēs ir pastiprināta bišu izkārnīšanās. Punktiņi redzami gan uz stropa ap skreju, gan uz sniega, gan stropa iekšpusē uz rāmjiem, stropa sieniņām.

Ja bites nav varējušas sagaidīt piemērotu brīdi izlidot un iztīrīties, tās ir izkārnījušās iekšpusē. Ja tā noticis, šo ķezu var sajust, jau paverot stropa sedziņu, kas uzklāta saimei.

Šī problēma ir plaši izplatīta, tāpēc vainojama varētu būt nevis barība, ko iedevuši biškopji rudenī, vai ieziemošanas kļūdas. Biškope Baiba Tikuma spriež, ka vainojams ir neparastais rudens, kad bites uznesa lapu izsvīduma medu uz jau iedotās ziemas barības. Cilvēku patēriņam izsvīduma medus ir labs un nekaitīgs, bet pašām bitēm ziemas barībā tas ir toksisks. Biteniece izsaka pieņēmumu, ka arī kāds ziemas barībai nevēlams augs ziedējis vēlāk un masveidīgāk nekā citus gadus.

Plankumošana īpaši raksturīga lielajām saimēm, jo lielā bišu masa strauji savāca labumu stropā.

Bites ciešas, cik spēj, lai neķēzītos stropā. Taču, ja saimi uztrauc, arī stresa ietekmē tās var izkārnīties stropā. Piemēram, šādi var izpausties zīlīšu traucējums, kad tās klauvē pie skrejas. Arī pats bitenieks, darbojoties ap stropu, var izraisīt bitēm stresu, un tās nespēs nociesties līdz izlidojumam.

Reklāma
Reklāma

Agru mošanos un vajadzību iztīrīties nosaka arī dienvidnieču gēns. Ja laiks neļauj izlidināties vai visas to nepagūst – pēc atkušņa uznāk sals, netīrība paliek stropā.

Novērots, ka labās saimes, kurās viss kārtībā, nemaz tā nesteidz agri izlidot.

Ja saime nemierīga, izlido pie mazākās iespējas, šīs saimes jāapskata pirmās.

Ko darīt? Ja stropā pamanīta caureja, saimei var pielikt labas barības kāri un silti sasegt, lai saime taupa spēkus. Plašāku apskati, rāmju nomaiņu, stropa tīrīšanu vai pārcelšanu tīrā stropā atstāj uz siltām un saulainām dienām pavasarī.

Blakusesošos stropos dzīvojošas bišu saimes katra var ganīties un vākt nektāru pilnīgi atšķirīgās vietās.

Foto: Inita Šteinberga
Foto: Inita Šteinberga

Ja bites notraipījušas stropa priekšpusi, to ieteicams notīrīt. Traipus labi noņem, piemēram, ar degvīnā samērcētu drāniņu.