Ludmila Vīksna: “Pētījumā esam uzrunājuši pacientus, kuri pārslimojuši  Covid-19 vismaz  pirms trim mēnešiem, un praktiski visiem šī  slimība ir atstājusi sekas.”
Ludmila Vīksna: “Pētījumā esam uzrunājuši pacientus, kuri pārslimojuši Covid-19 vismaz pirms trim mēnešiem, un praktiski visiem šī slimība ir atstājusi sekas.”
Foto: Karīna Miezāja

Ja statistiku par mirušo skaitu sāktu detalizēti analizēt, aina nebūtu tik dramatiska. Saruna ar infektoloģi Ludmilu Vīksnu 33

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras vadītāja profesore Ludmila Vīksna, kura ir arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenā speciāliste infektoloģijā, nesen par ieguldījumu zinātniskajā darbā infektoloģijā un aktuālu sabiedrības veselības problēmu izpēti tika apbalvota ar valdības Atzinības rakstu. Savukārt Latvijas Ārstu biedrības ikgadējā balsojumā nolemts, ka infektoloģei L. Vīksnai par nozīmīgu ieguldījumu medicīnas attīstībā šogad piešķirama profesora Ilmāra Lazovska balva.

LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 22
16 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 79
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas Norvēģijā miruši 23 cilvēki 47
11 stundas
Lasīt citas ziņas
Latvijas Zinātnes padome viņu ir apstiprinājusi par Covid-19 valsts pētījumu programmas projekta vadītāju.

Runājām ar profesori Vīksnu par jaunumiem, kas kopš pavasara ir parādījušies kovida diagnosticēšanā un ārstēšanā.

 

Ko nozīmē katru dienu nosauktie skaitļi par atklātajiem simtiem pozitīvo testu – vai visi cilvēki, kuriem tas uzrādās, jāuzskata par slimiem ar Covid-19?

L. Vīksna: Neviens tests nekad nav simtprocentīgi precīzs. Ja, piemēram, diennaktī laboratoriski tiek apstrādāti 5000 testu un 500 no tiem ir konstatēts pozitīvs rezultāts, tas nozīmē, ka 500 paraugos, kas tikuši pārbaudīti, atrodas vīruss, un cilvēks, kura paraugs ir pozitīvs, ir inficēts ar Sars-COv-2 vīrusu.

Bet par to, vai šis cilvēks ir slims, var spriest tikai pēc pacienta sūdzībām vai ārsta konstatētās patoloģijas, vai arī citām analīzēm, kuras norāda uz kādu novirzi no normas. Piemēram, tiek konstatēts, ka slikti funkcionē niere vai ar rentgena palīdzību plaušās ir atrasts liels bojājums.

Atkarībā no šo simptomu smaguma, daudzuma un izpausmēm (kovida gadījumā svarīgs ir skābekļa piesātinājums asinīs) var novērtēt, vai cilvēks ir viegli, vidēji vai smagi slims.

 

Varakļānu veselības aprūpes centrā, kur cienījama vecuma ļaudis atrodas ilgstošā aprūpē, nesen tika konstatēts, ka no 40 iemītniekiem 33 ir kovida pozitīvi. Kurš pateiks, vai viņi ir slimi vai nav slimi? Neviens ārsts turp nedodas, ārstēšana notiek attālināti – pa tālruni.

Tas, bez šaubām, nav labi, ka ārstēšana notiek attālināti. Droši vien tur nav citu iespēju.

Ja cilvēkam, kurš ir inficēts, konstatē, ka pie tiem simptomiem, kas viņam ir bijuši agrāk, kā tas parasti ir cilvēkiem, kas atrodas aprūpes centros, pievienojas Covid-19 raksturīgie simptomi, tad ar vislielāko varbūtību var teikt, ka kovids ir uzslāņojies pacienta pamatslimībām.

Runājot par letālajiem gadījumiem – lai cik skumji tas izklausītos, galīgo lēmumu par to, vai nāve iestājusies Covid-19 dēļ, pasaka patologanatoms.

Atbilde uz jautājumu, no kā cilvēks, kuram ir ne viena vien blakus slimība, īsti nomiris, vienmēr ir problemātiska. Ja mēs runājam par gripu, tad tajā gadā, kad ir gripas epidēmija, nomirst par 20 vai 30 procentiem vairāk cilvēku nekā citā gadā, kaut gan nemaz tik daudzi ar gripu it kā nav slimojuši. Tas nozīmē, ka gripa ir veicinājusi ātrāku aiziešanu mūžībā, saasinot citas slimības.

Ja kovida nebūtu, cilvēks, kuram ir hroniskas saslimšanas, iespējams, tik ātri nenomirtu.

 

Vai tas nozīmē to, ka ir ļoti grūti izšķirot, kuram nāves cēlonis bijis tikai un vienīgi kovids?

Tas ir tajos gadījumos, kad cilvēkam ir bijušas blakus slimības. Tiesa, ja cilvēkam ir 40 grādu augsta temperatūra, plaušās nav nevienas veselas vietas un viņš mirst, tad mēs saprotam, ka pie vainas ir kovids. Bet citos gadījumos ir tā, kā jūs sakāt: grūti pateikt.

 

Vai tas nozīmē – ja to statistiku, kas katru dienu parādās par mirušo skaitu, sāktu detalizēti analizēt, tad, iespējams, aina nebūtu tik dramatiska?

Jebkurā gadījumā ir tā, ka akūtās respiratorās saslimšanas, un šajā gadījumā kovids, daudzus cilvēkus, kuriem vēl nebūtu jāmirst, priekšlaikus aizraida viņsaulē.

Tas ir tāpat kā, tēlaini runājot, ja glāzē ielej pēdējo pilienu, ūdens tai līst pāri.

 

Cik liels kļūdas procents tiek pieļauts testos?

Katram testam ir jutības robeža. Nekas dzīvē nav absolūts, izņemot fizisko nāvi. Arī citām infekcijām veiktie testi nekad nav simtprocentīgi precīzi.

Veicot Covid-19 diagnosticējošo testu, nav izslēgts, ka var rasties tā sauktās krusteniskās reakcijas starp citiem līdzīgiem vīrusiem. Bet parasti šādā gadījumā izmeklēšana turpinās – vai nu izmanto citu testu sistēmu, kurai ir labākas vai citādākas īpašības, piemēram, labāka jutība, vai arī testē vēl uz citiem vīrusiem.

Mums ir pieejami testu paneļi, kur uzreiz iespējams konstatēt vairākus vīrusus un pateikt, tieši kura infekcija ir konkrētajam cilvēkam. Ja ārsts Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) redz, ka slimniekam klīniskā aina ir kā kovidam, bet analīze negatīva, tad mēs tomēr veicam vēl vienu analīzi.

 

Nesen Aizkraukles slimnīcā tika ievesta paciente, lai apārstētu hroniskās kaites, viņai nebija kovida simptomu, bet viņa ar to inficēja gan mediķus, gan slimniekus. Ņemot vērā to, ko jūs iepriekš sacījāt, viņa bija inficēta, bet nebija slima. Tomēr aplipināja citus.

Tas nav raksturīgi tikai kovidam, arī daudzām citām infekcijas slimībām var gadīties šādi izņēmumi, proti, “vainīgais” ir inficēts un infekciozs, bet tipisko simptomu nav.

 

Beļģijā, Lielbritānijā un vēl citās Eiropas valstīs saslimstība ir liela, bet mirstība mazāka nekā pavasarī. Piemēram, Apvienotajā Karalistē mirstība no kovida ir samazinājusies par 18%, jo esot labāka ārstēšana un mediķiem labākas zināšanas par vīrusu. Turpretī mūsu valstī līdz ar saslimstības pieaugumu palielinās arī mirstība. Vai mūsu ārstiem pietrūkst zināšanu?

Galarezultātu par mirstību varēs pateikt krietni vēlāk. Latvijā uz Eiropas fona joprojām nav augsta mirstība no Covid-19. Liela daļa mirušo ir ar nopietnām blakus slimībām, tāpēc var teikt, ka viņiem nāves iemesls ir kombinēts.

Es uzskatu, ka mēs labi ārstējām gan pavasarī, bet tagad to darām vēl labāk.

Runājot par mirstības statistiku Beļģijā un Lielbritānijā, jāņem vērā konteksts, ka tur pavasarī daudzi cilvēki nomira, nesaņemot veselības aprūpi, jo slimnīcās, iespējams, trūka vietu. Šī fakta izvērtēšana būtu liels izaicinājums arī statistikas speciālistiem, kas vēlētos noskaidrot visus iemeslus, kādēļ daudzi cilvēki nomira.

RAKUS, kas ir galvenā Covid-19 pacientu ārstēšanas vieta Latvijā, pa šo laiku ir ļoti pilnveidojusies. Skābekļa pieejamība tagad ir visos stacionāros.

Jāteic, ka daudzi kovida pacienti varētu palikt ārstēties mājās, ja tur varētu nodrošināt skābekļa pievadi, kas ir viena no galvenajām ārstēšanas satura un procesa sastāvdaļām.

 

Lielbritānijā tiek veikts viens no pasaulē lielākajiem pētījumiem, kurā iesaistīti 12 000 pacientu un kurā pierādīts, ka vecu vecais medikaments deksametazons ir izglābis trešdaļu smagi slimu kovida pacientu no nāves. Arī hidrokortizons esot efektīvs. Bet kā ir Latvijā ar zālēm? Nesen tika ziņots, ka pie mums kovida slimniekus ārstē ar zālēm, kuru aktīvā viela ir remdesevirs, kurš tika izgudrots Ebolas ārstēšanai, bet, kā atklājies britu veiktajā eksperimentā, nav tik efektīvs kā pieminētie divi.

Ar deksametazonu ārstē daudzas slimības un tas ir pieejams arī mūsu valstī. Covid-19 pacientiem to dod tādēļ, lai izvairītos vai samazinātu slimības attīstībā to posmu, ko sauc par “citokīnu vētru” jeb imūnās sistēmas neadekvātu uzplaiksnījumu, kad notikusi inficēšanās ar koronavīrusu. Šīs neadekvātās reakcijas rezultātā tiek iznīcinātas paša cilvēka dažādas vērtīgas organisma struktūras.

Remdesevirs ir cits preparāts, par to ir atšķirīgi viedokļi, bet neviens nav teicis, ka šis medikaments būtu kaitīgs vai būtu nodarījis kaitējumu slimniekiem, kas nokļūst stacionāros.

Mēs to patiešām izmantojam, un vairāku savstarpēji neatkarīgu ārstu klīniskā pieredze Latvijā rāda, ka daudziem kovida slimniekiem remdesevirs labi palīdz, ja to lieto atbilstoši rakstītajām indikācijām un savlaicīgi.

Ņemot vērā noteiktus apstākļus, kurus pacientam ir radījis kovids, mēs šo medikamentu dodam sešas dienas, vairumā gadījumu mums šķiet, ka šīs zāles palīdz atveseļoties. Ar laiku, apkopojot rezultātus, varēsim izteikties pamatotāk.

 

Esot mainījies arī viedoklis par pacientu pieslēgšanu pie mākslīgās plaušu ventilācijas. Deviņu mēnešu laikā, kopš pazīstam kovidu, esot atrastas citas metodes, kā palīdzēt smagi slimiem kovida pacientiem, un ventilatorus izmanto arvien retāk, jo pierādīts, ka tie rada tādus plaušu bojājumus, kas cilvēkam ir nāvējoši…

Kovida izplatības sākumā bija liels apjukums un likās, ka, mākslīgi ventilējot tos slimniekus, kuriem bija elpošanas problēmas, ko radīja nepietiekams skābekļa piesātinājums asinīs, skābekļa padeve būs ātrāka un efektīvāka. Šobrīd to dara daudz retāk. Tiem, kurus agrāk ārsti, iespējams, būtu mēģinājuši mākslīgi ventilēt, tagad pastiprināti dod skābekli zem noteikta spiediena.

Pavasarī skābeklis tehniski nebija pieejams tik vienkārši daudzās nodaļās un gultas vietās. Patlaban Latvijas Infektoloģijas centrā ir nodaļas, kur praktiski visiem slimniekiem, kam nepieciešams, ir pieejams skābeklis vajadzīgajā spiedienā un devā. Mūsu tehniskie darbinieki ir diennaktīm strādājuši, lai pa šiem mēnešiem to nodrošinātu tehniski.

Jautājums par pacientu pieslēgšanu pie mākslīgās plaušu ventilācijas pasaulē ir diezgan izpētīts, un nostāja kopš pavasara ir mainījusies.Nostājas maiņa ir pamatota ar to, ka kovida slimniekiem var rasties vissīkāko plaušu šūniņu vai struktūru iekaisums, ko sauc par alveolītu.

Šīs organisma struktūras ir ļoti jūtīgas un var gadīties, ka citos gadījumos plaušu mākslīgā ventilācija būtu nesusi labumu, tad pie tā paša spiediena Covid-19 gadījumā var notikt mehāniska traumatizācija.

Pacientam ir grūti saglabāt dzīvību, ja viņam ir gan iekaisums – alveolīts –, gan mehānisks traumējums.

 

Kāds ir jūsu viedoklis par gaidāmo vakcināciju pret kovidu? Jūsu kolēģi uzskata, ka jēga tai būšot tikai tad, ja vakcinēsies ap 70% iedzīvotāju. Bet kā to panākt, ja jau tagad izskan baiļu pilni viedokļi par vakcīnas blaknēm?

Vakcinācija, neapšaubāmi, ir visefektīvākais profilakses veids infekcijas slimību kontekstā. Infektoloģijas un epidemioloģijas teorijās ir zināms: lai pasargātos no infekcijas slimībām, lai neļautu tām izplatīties, jābūt vakcinētiem 70–80%, ideālā variantā 90% iedzīvotāju. Ja ir vakcinēti 10–15%, tad labums nav visai sabiedrībai, bet gan tikai tam konkrētajam cilvēkam, kurš ir vakcinēts.

Kovida vakcīnas veidošanas principi ir atšķirīgi, bet jāņem vērā, ka tās netiek radītas tukšā vietā, jo farmācijas un biotehnoloģiju uzņēmumiem, kuros tās top, šajā jomā ir liela pieredze.

Par vakcīnu blaknēm un efektivitāti mēs varēsim spriest tikai tad, kad būs pagājuši vairāki gadi.

Man zināmie farmācijas uzņēmumi ir norādījuši, ka ir ļoti smagi nosacījumi tā sauktajai vakcīnu aukstuma ķēdei. Proti, šīs vakcīnas ir jāglabā noteiktā temperatūrā. Parasti vairums vakcīnu tiek glabātas plus astoņu līdz deviņu grādu temperatūrā, bet vairumam kovida vakcīnu ir nepieciešama krietni zemāka temperatūra – mīnus 80, mīnus 70 grādi.

Tā ir ļoti liela problēma nodrošināt tik zemu temperatūru visos aukstuma ķēdes posmos – no vakcīnas ražošanas vietas līdz vakcinēšanas kabinetiem.

Rīgas Austrumu slimnīcā ir atsevišķas aukstuma iekārtas, kuras izmanto laboratorijas bioparaugu uzglabāšanai un līdzīgas varētu iegādāties vakcīnu glabāšanai, kas nav neiespējams. Bet kopumā valstī tas var sagādāt grūtības. Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests patlaban ar šo jautājumu nodarbojas.

 

Jāskatās, kas notiks ar vakcinēšanos Amerikā. Tur to sola uzsākt jau šomēnes.

Ja starpība starp vakcinācijas uzsākšanu Amerikā un Latvijā būs daži mēneši, tad nekādi galarezultāti vēl nebūs zināmi, īpaši runājot par efektivitāti. Par to varēs spriest pēc gadiem. Taču, neraugoties uz to, bez šaubām, ir labi, ja kāds iet pa priekšu.

 

Kopā ar kolēģiem Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē, kā arī ar RAKUS un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu jūs pētāt kovida dabu. Vai ir radušies jau kādi neapgāžami secinājumi?

Galarezultāts, visticamāk, būs zināms nākamā gada februārī. Tiesa, ir dažas lietas, par kurām mums ir izdevies pārliecināties.

Esam uzrunājuši pacientus, kuri ir pārslimojuši Covid-19 vismaz pirms trim mēnešiem, un esam konstatējuši, ka praktiski visiem šī slimība ir atstājusi sekas.

Esam ieraudzījuši izmaiņas arī pacientu bioķīmiskajās analīzēs – daudziem antivielas pret kovidu ir nelielā daudzumā, vairākiem ir radušies bojājumi dažādās organisma sistēmās, kas agrāk nebija. Piemēram, kovids ir atstājis iespaidu uz endokrīno sistēmu, uz nierēm un citiem orgāniem.

Katra pacienta detalizētā izpētē tiek ieguldīti lieli resursi, lai varētu veikt ļoti smalku izmeklēšanu. Tas ir ļoti svarīgi tāpēc, lai mēs paši sev, ģimenes ārstiem, visiem speciālistiem varētu pateikt, kādiem simptomiem un kādām analīzēm ir jāpievērš uzmanība tiem pacientiem, kuri ir pārslimojuši kovidu.

Es vēlos pateikt milzīgu paldies visiem cilvēkiem, kas brīvprātīgi piekrita piedalīties šajā pētījumā, jo bez viņu klātbūtnes mums nebūtu iespēju tikt pie rezultātiem, kas ir ļoti būtiski visai sabiedrībai.

 

Kur pazudusi gripa? Pavasarī tikpat kā to nemanīja, patlaban arī nav dzirdams, ka tā sākusi izplatīties.

Kovidu pavada arī viena otra laba lieta. Viss, ko mēs ievērojam, lai ierobežotu kovida izplatību, der arī gripas ierobežošanai. Vienīgi mēs mazliet uztraucamies, kāda situācija ar gripas izplatību būs pēc jaunā gada – februārī un martā. Jāteic, ka dienvidu puslodē šogad arī ar gripu slimoja mazāk.

 

Diemžēl gripas vakcīnas trūkst, cilvēki ir dusmīgi, ka valdība, no vienas puses, atļauj daļu iedzīvotāju vakcinēt bez maksas, bet, no otras puses, nav ar ko vakcinēt.

Valdība pieņēma līdzīgus noteikumus arī pagājušajā un aizpagājušajā gadā un palika gandrīz vai nesaprasta, jo cilvēki kūtri vakcinējās. Neizlietotās vakcīnas nevar ilgstoši glabāt, tās ir jāiznīcina, tātad rodas zaudējumi.

 

Kāds ir jūsu viedoklis par kovida pacientu ārstēšanu no attāluma? Vai tas nav iemesls, ka slimību ielaiž un cilvēks slimnīcā nokļūst jau smagā stāvoklī?

Ārstēšana no attāluma gandrīz vienmēr ir ne tik laba kā ārstēšana klātienē. Novērtēt pacienta veselības stāvokļa smagumu tādā veidā ir ļoti grūti, jo katrs slimnieks dažādi reaģē uz saviem simptomiem.

Dažs pie nedaudz paaugstinātas ķermeņa temperatūras jau jūtas tā, it kā viņa dzīvība teju izdzisīs, bet cits labi spēj izturēt ļoti augstu ķermeņa temperatūru un nevērtē savu stāvokli kā smagu.
CITI ŠOBRĪD LASA

Situāciju varētu uzlabot, ja ģimenes ārsti konsekventi sekotu savai pacientu aptaujas lapai. Nepietiek ar to, ka pajautā: kā jūs jūtaties? Jāuzdod konkrēti jautājumi, piemēram, cik reizes minūtē jūs elpojat, cik augsta temperatūra jums ir, vai jums sāp vēders, jo daudziem kovida slimniekiem ir šis simptoms, vai ir spiediena sajūta krūtīs? Daudzi ir iegādājušies skābekļa mērītāju asinīs – pulsa oksimetru, tāpēc svarīgi noskaidrot arī ar to veikto mērījumu. Detalizēta un konkretizēta slimnieka aptauja ļautu objektīvāk izvērtēt situāciju un laikus pieņemt lēmumu, kad pacients ir jāved uz slimnīcu.

 

Ja Latvijā vakcināciju optimistiskajā variantā uzsāks nākamā gada pirmajā ceturksnī, tad cik ilgā laikā varētu uzvarēt koronavīrusu?

Tas ir jautājums epidemiologiem. Mans viedoklis ir – apmēram viena gada laikā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 22
16 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 79
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas Norvēģijā miruši 23 cilvēki 47
11 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 70
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“It kā valdībā netrūktu problēmu…”: jaunā veselības ministra Pavļuta mājoklī pamanītas neizskaidrojamas dīvainības 38
2 dienas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Divos Latvijas novados fiksēts straujš Covid-19 gadījumu pieaugums 1
8 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Koledžas baidās zaudēt prestižu un studentus. Kāpēc IZM vēlas tricināt to statusu? 2
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Komandantstundas laikā policijai izdevies notver vairākus noziedzniekus
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas Norvēģijā miruši 23 cilvēki 47
11 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Koledžas baidās zaudēt prestižu un studentus. Kāpēc IZM vēlas tricināt to statusu? 2
21:46
LE
LETA
Ziņas
Komandantstundas laikā policijai izdevies notver vairākus noziedzniekus
19:56
LE
LETA
Ziņas
Cilvēkiem bez negatīva Covid-19 testa neļauj lidot: pastāsta par situāciju “Rīgas” lidostā 4
19:18
LE
LETA
Ziņas
Gaidāma aukstākā nakts pēdējos gados. Cik zemu temperatūra kritīs? 1
11 stundas
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
“Dzintars” atgriežas ar jaunu jaudu: jau pavasarī veikalu plauktos nonāks iecienītā zīmola produkcija 7
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cilvēkiem bez negatīva Covid-19 testa neļauj lidot: pastāsta par situāciju “Rīgas” lidostā 4
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 22
16 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Mēģinājums salabot pilnā gaitā ripojošu lokomotīvi, kurai atklājas arvien jauni defekti 9
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Eiropas čempioni brāļi Šici Pasaules kausa septītajā posmā izcīna bronzu
9 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
”Piezvanīja, ka ir mirusi, bet izrādījās, ka vēl ir dzīva!” Atklāti par prestižā pansionātā notiekošo 26
17 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Gada necilvēks un vēl daži zvēri 52
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Iedzīvotāji vēsta par teju pusmetru dziļu sniegu! Nākamnedēļ tas strauji samazināsies
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Automašīna apgāzās un ieslīdēja upē: traģiskā negadījumā bojā gājusi auto vadītāja
15 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Pārliecībai, ka “visu ražo Ķīnā”, vietējie ražotāji arvien biežāk spēj pretī likt savas preces 2
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Gobzems pošas uz Saeimu: atklāj, cik biedru jau ir topošajā partijā 23
14 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 70
1 diena
LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāts 1031 Covid-19 gadījums, bet miruši vēl 26 sasirgušie 5
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Viljams atzinies, ka “izgāzies” ar dzimšanas dienas dāvanu mīļotajai Keitai: tā viņai nepatika 1
1 diena
SK
Skaties.lv
Kokteilis
Izjukušas Sanas Timmas un hokejista Kaspara Saulieša attiecības: “Novēlu atrast to īsto un vienīgo!” 11
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Uzņēmējs Māris Gailis atklāj, ar ko “patiesībā” darba laikā nodarbojas valsts ierēdņi 29
1 diena
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Cīnās par Burtnieka ezeru vai par krēslu? Zvejnieki uzskata, ka pašvaldība melo un rīkojas beztiesiski 5
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Lidija un Lida
16 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
Aptauja: Kura no Maestro Paula melodijām Tev ir vistuvākā? 61
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Izcilam brīvdienu ēdienam! Kalmāra gredzentiņi ar kokosriekstu pienu, kariju, ķiršu tomātiņiem un kabaci
1 diena
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vakarā pirms aiziešanas mūžībā viņa teikusi māsiņai, lai telefonu vairs nelādē.” Kolēģi sēro par Astrīdas Kairišas nāvi 8
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“It kā valdībā netrūktu problēmu…”: jaunā veselības ministra Pavļuta mājoklī pamanītas neizskaidrojamas dīvainības 38
2 dienas
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Šī nedēļa ienesīs negaidītus pavērsienus tavā dzīvē, garlaicīgi noteikti nebūs! Horoskopi no 18. līdz 24. janvārim
16 stundas