Vai zāles beidzot būs lētākas? Nākamnedēļ prezentēs zāļu uzcenojuma modeļus 0
Veselības ministrijai jānāk klajā ar priekšlikumiem, kā ierobežot nesamērīgu medikamentu dārdzību, par to vakar vienojās Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Tas notika pēc tam, kad deputāti bija uzklausījuši Konkurences padomes vadītājas Skaidrītes Ābramas ziņojumu par zāļu cenu veidošanas principiem Baltijas valstīs. Viņa norādīja, ka Latvijā zāļu cenu veidošanas principi ir neskaidri.
“Konkurences padome kopš 2009. gada Saeimai norāda, ka ir būtiskas problēmas zāļu cenu veidošanas principos un ka tie būtu jāpārskata, bet nekādas darbības neseko,” atzina Ābrama ar ne visai lielu cerību, ka pēc viņas uzklausīšanas varētu sekot parlamenta rīcība. Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere gan centās viest cerību, stāstot, ka nākamajā nedēļā farmācijas nozares konsultatīvajā padomē ministrija prezentēšot zāļu uzcenojuma modeļus un spriedīšot par to, kurš būtu pareizākais. Taču stāstījumu beidza uz pesimistiskas nots: “Protams, neuzskatu, ka mēs noteikti vienosimies. Visticamāk, ka nevienosimies.”
Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, zāļu uzcenojumam lieltirgotavās nav noteikti griesti. Kaupere skaidroja, ka šis esot būtisks jautājums, kur jāpanāk vienošanās ar lieltirgotavām.
Saeimas deputāte, bijusī veselības ministre Anda Čakša uzsvēra, ka personīgi zinot ne mazums lētu medikamentu, kuri aptiekās neesot pieejami. Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens norādīja, ka lieltirgotavas apzināti nepiegādājot aptiekām lētākās zāles, jo nereti lielākie ieņēmumi esot tieši no dārgākajām zālēm. Patlaban lieltirgotavām brīvprātīgi ir jāuzrāda savi zāļu krājumi, bet ministrija ir izstrādājusi noteikumus, kuri jau uzsaukti valsts sekretāru sanāksmē, ka krājumi būs jāuzrāda obligāti. Noteikumi paredz, ka vairumtirgotājam, ja viņa krājumos ir zāļu atlikumi, ko tas vēlas eksportēt uz Eiropas Savienību, ir jāsaņem Zāļu valsts aģentūras atļauja.
Konkurences padome arī piekrīt, ka ir jāpieņem tādi noteikumi, kas aizliegtu lieltirgotavām ziņot, ka attiecīgo zāļu to krājumos nav. Konkurences padome piedāvā ierobežot konkrēto zāļu eksportu, kamēr pašmāju tirgū netiek atjaunots zāļu krājums.
Līdz šim saņemtie aptieku un ārstniecības iestāžu ziņojumi par zāļu nepieejamību parasti nozīmē, ka zāles nav bijušas pieejamas vienā konkrētajā lieltirgotavā, kur zāles meklētas. “Tā var gadīties, neviena lieltirgotava nav Noasa šķirsts, kurā atrodami pilnīgi visi iespējamie medikamenti,” pirms Saeimas komisijas sēdes skaidroja Latvijas Zāļu vairumtirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens. Viņš norāda, ka līdz šim Latvijā neesot konstatēti gadījumi, kad zāļu eksporta dēļ rastos medikamentu nepieejamība. Drīzāk šādas situācijas radot neatbilstība starp ražotāju zāļu piegāžu apjomu un cilvēku reālajām vajadzībām.
Piemēram, ārsts izraksta zāļu kursu trim mēnešiem, pacients to arī uzreiz iegādājas, bet ražotājs bija piegādājis apjomu tikai mēnesim – attiecīgi citiem pacientiem zāļu var pietrūkt.
