“Tas neļauj man gulēt naktīs! Mums nav plāna B!” Pilsētu-slepkavu ēna virs Zemes zinātniekos raisa patiesas bažas 0
NASA Planētu aizsardzības eksperte brīdina, ka cilvēce ir pilnīgi neaizsargāta pret aptuveni 15 000 neatklātiem Zemei tuvējiem asteroīdiem, kas spētu iznīcināt pat veselas pilsētas. “Tas, kas neļauj man gulēt naktīs, ir asteroīdi, par kuriem mēs neko nezinām,” brīdināja Kelija Fasta, uzstājoties Amerikas Zinātnes attīstības asociācijas (AAAS) sanāksmē Fīniksā, Arizonā.
Fasta precizēja, ka viņu neuztrauc “lielie” asteroīdi, jo to atrašanās vietas ir zināmas, kā arī mazie objekti, kas pastāvīgi ietriecas Zemes atmosfērā. Vislielākās bažas rada aptuveni 140 metru diametra kosmiskie akmeņi – tie ir pietiekami mazi, lai izvairītos no atklāšanas, bet pietiekami lieli, lai nodarītu postošu kaitējumu, par šo plašāk vēstīts nypost.com.
Šie vidēja izmēra asteroīdi, dēvēti par “pilsētu slepkavām”, spēj radīt reģionālus postījumus – ja tāds ietriektos apdzīvotā vietā, sekas būtu katastrofālas. Pēc Fastas teiktā, Zemes tuvumā orbītā riņķo aptuveni 25 000 šādu objektu, bet zinātnieki zina tikai aptuveni 40% no tiem. To neērtā orbīta – kopā ar Zemi riņķojot ap Sauli – apgrūtina atklāšanu, jo tie nereflektē pietiekami daudz Saules gaismas, lai tos pamanītu pat ar labākajiem teleskopiem.
Lai risinātu šo problēmu, zinātnieki plāno izlaist “Near-Earth Object Surveyor” kosmisko teleskopu, kas izmantos termiskos atklājējus, lai pamanītu tumšos asteroīdus un komētas, kas līdz šim palikuši neredzami.
Tomēr pat atklāšana nav glābiņš – mums nav, ar ko tos apturēt! Pat ja šādu asteroīdu izdodas laikus pamanīt, cilvēcei pašlaik nav efektīvu līdzekļu, lai to novirzītu no kursa.
2022. gadā NASA veica vēsturisku eksperimentu – kosmiskais aparāts DART (Double Asteroid Redirection Test) ar ātrumu 14 000 jūdzes stundā ietriecās Dimorphos – mini mēnesī, pierādot, ka asteroīdus iespējams novirzīt.
Taču DART misijas vadītāja Nansija Čabota no Džonsa Hopkinsa universitātes uzsvēra: šādu aizsardzības mehānismu būtu grūti pielietot “pilsētu slepkavai”, jo “mums nav gatavu novirzīšanas aparātu, kas stāv gaidīšanas režīmā”. “Mums pašlaik nav nekādu iespēju aktīvi novirzīt tādu objektu,” atzina Čabota.
Viņa piebilda, ka kosmosa aģentūrām trūkst finansējuma, lai uzturētu planētas aizsardzību pastāvīgā gatavībā.
Zinātnieki uzskata, ka mums var nākties rīkoties ātrāk, nekā gaidīts. Kopš 2024. gada zināms asteroīds YR4 (pazīstams kā “notoriskais pilsētas slepkava”) pašlaik tiek vērtēts ar aptuveni 4% iespējamību, ka 2032. gadā tas ietrieksies Mēnesī.
Lai novērstu šādu scenāriju, eksperti pat apspriež radikālu ideju – uzspridzināt to ar kodolieročiem, kā tas notika filmā “Armagedons”.
Šie brīdinājumi no NASA augstākā līmeņa ekspertiem skaidri parāda: mēs joprojām esam neaizsargāti pret neredzamajiem draudiem no kosmosa, un laiks rīkoties strauji sarūk.
