Kas notiek ar laiku pie melnā cauruma? Atbilde samulsina pat zinātniekus 0
Melnie caurumi ir vieni no noslēpumainākajiem objektiem Visumā. Tie ne tikai aprij gaismu un matēriju, bet arī spēj izkropļot pašu laiktelpu – telpas un laika kopumu, kurā dzīvojam. Šo ideju Alberts Einšteins paredzēja jau pirms vairāk nekā simts gadiem, izstrādājot vispārējo relativitātes teoriju.
Saskaņā ar Einšteina aprēķiniem ļoti masīvi objekti ietekmē telpu un laiku ap sevi līdzīgi kā smaga bumba, kas ieliecas elastīgā audumā. Jo lielāka masa, jo izteiktāks ir šis izliekums. Melnie caurumi ir galējais piemērs – to gravitācija ir tik spēcīga, ka laiktelpa tiek deformēta līdz galējībai, par to plašāk raksta Scitechdaily.
Viens no iespaidīgākajiem šīs parādības pierādījumiem ir gravitācijas laika dilatācija. Tuvojoties melnajam caurumam, laiks sāk ritēt arvien lēnāk salīdzinājumā ar attālākiem Visuma reģioniem. Teorētiski novērotājam, kurš atrodas drošā attālumā, var šķist, ka objekts pie melnā cauruma robežas gandrīz sastingst laikā. Šī robeža tiek saukta par notikumu horizontu.
Tas ir punkts, aiz kura vairs nav iespējams atgriezties – pat gaisma to nespēj. No ārpuses skatoties, viss, kas pietuvojas šai robežai, šķietami pazūd, pakāpeniski izzūdot telpā un laikā.
Mūsdienu astronomiskie novērojumi arvien biežāk apstiprina Einšteina teorijas. Zinātnieki ir fiksējuši gravitācijas viļņus – sīkas laiktelpas svārstības, kas rodas, piemēram, diviem melnajiem caurumiem saduroties. Šie viļņi tika prognozēti jau 1916. gadā, taču tieši pierādīti tikai 2015. gadā, pateicoties īpaši jutīgām observatorijām.
Arī melno caurumu attēli, kas pēdējos gados publicēti starptautiskos projektos, sniedz vēl vienu apliecinājumu tam, ka Einšteina aprēķini bijuši pārsteidzoši precīzi. Šajos attēlos redzams nevis pats melnais caurums, bet gan gaismas deformācija ap to – tieši tas, ko paredz relativitātes teorija.
Zinātnieki uzsver, ka melnie caurumi nav tikai kosmiski “putekļsūcēji”, kā tos bieži iedomājas populārajā kultūrā. Tie ir dabiska Visuma sastāvdaļa un sniedz unikālu iespēju pētīt fizikas likumus ekstremālos apstākļos, kur telpa un laiks vairs nepakļaujas ikdienas izpratnei.
Lai gan daudzi jautājumi par melnajiem caurumiem joprojām paliek neatbildēti, viens ir skaidrs – Einšteina teorija, kas tika formulēta pirms vairāk nekā gadsimta, turpina izturēt laika pārbaudi un palīdz izaprast Visumu.
