Kad veselība pieviļ, ikviens no mums vēlas saņemt palīdzību un rūpes, tomēr realitāte nereti atšķiras no vēlētā. Dažreiz ārsti kļūdas, citreiz tā ir nevērība, bet katrā nozarē ir arī zelta cilvēki, kuri savu darbu dara no sirds. Visus trīs gadījumus nesen piedzīvojis Linards un par likstām ar veselības problēmām un ārstiem, atrakstījis arī mums LA.LV.
“Man ir hroniskas muguras problēmas jau daudzus gadus. Reizēm pēc fiziskas slodzes (dārza darbi u.c.) hroniskās problēmas aktuizējas un pamatā izpaužas kā problēma ar staigāšanu, sēdus stāvokli (arī auto vadītāja sēdeklī), horizontālu stāvokli. Ļoti veiksmīgi izdevās veikt muguras lejas daļas datortomogrāfiju Veselības centrā A4. Tik tālu nu viss kārtībā.
Nesen nejauši paslīdēju un kritu uz visproblemātiskās muguras kreisās puses daļu. Pirmās 3 dienas nebija nekādu sāpju simptomu, tāpēc nebija pamata izsaukt NMPD. Tālāk sākās ļoti stipras sāpes muguras lejas daļā.
Nebija iespējams ne staigāt, ne gulēt.
Nelīdzēja ģimenes ārstes izrakstītās zāles. Tā nu es cietu šīs sāpes cerībā, ka tomēr pāries. Bet tā nebija.
Tālāk nākamais posms.
Saņēmos un izsaucu NMP. Atbrauca brigāde 2 mediķu sastāvā. Tālāk viss kā murgā. Man sāpes nenormālas, bet man bija jānoklausās lekciju cikls par to, kādos gadījumos NMP izbrauc pie pacienta un tie ir akūti dzīvībai bīstami stāvokļi (es to visu jau zināju).
Mans veselības stāvoklis neesot akūts un dzīvībai bīstams, neskatoties uz stiprajām sāpēm un nespēju pakustēties. Saņēmu rekomendāciju nokļūt Stradiņu slimnīcas Neatliekamās palīdzības centrā pašu spēkiem… Turklāt ilgi pētīja visus manus veselības izrakstu datus. Intravenozi ievadīja analgīnu (vismaz).
Pats esmu veterinārārsts un zinu, ka šādos gadījumos analgīns ir tas pats, ja ievada destilētu ūdeni. Beidzot “daktere” saprata, ka nav labi un tomēr nogādāja mani Stradiņu slimnīcas Neatliekamās palīdzības centrā. Šajā sakarā vēlos izteikt vislielāko pateicību ārstam un visam medicīnas personālam par sniegto palīdzību. Slēdziens bija – pacients apmierinošā stāvoklī, stacionēšana nav nepieciešama. Izrakstīja, nokļuvu mājās.
Un lūk tālāk nākamais posms. Pēc dažām dienām atkal sākās ļoti stipras un neizturamas muguras sāpes. Tā bija šīs nedēļas piektdiena. Zvanīju ģimenes ārstei. NMP vairs izsaukt nedrīkstēju, jo jau esmu bijis slimnīcā un izrakstīts apmierinošā veselības stāvoklī. Ģimenes ārste man ieteica turpināt lietot izrakstītās zāles un mēģināt sagaidīt pirmdienu. Būtībā no sāpēm biju tuvu šoka stāvoklim. Teicu, ka man nepieciešams intravenozi ievadīt pretsāpju zāles (kā to darīja Stradiņos). Šo procedūru nebija, kam veikt.
Rezultātā, būtībā es kļuvu par ķīlnieku šajā medicīnas aprūpes sistēmā. NMP nebrauks, ievadīt zāles nav kam, līdz ārstniecības iestādei nokļūt paša spēkiem nespēju.
Un tad nolēmu sazināties ar manas māsas ģimenes ārsti mūsu dzīves vietā. Ģimenes ārste ar ārsta palīgu stundas laikā ieradās mājas vizītē ar visām nepieciešamajām zālēm, veica šo zāļu intravenozu infūziju. Sāpes pārgāja. Vēl Izrakstīja turpmāko zāļu terapiju. Šobrīd varu staigāt, mierīgi gulēt un atrasties arī sēdus stāvoklī, esmu atguvis dzīvesprieku un optimismu.
Esmu no visas sirds pateicīgs šai ģimenes ārstei, kura faktiski izglāba mani no sāpju šoka un ar no tā izrietošajām sekām, un no visas sirds man palīdzēja!
Noslēgumā – lai man sniegtu medicīnisku palīdzību, lūk pietika ar operatīvu zinošas ģimenes ārstes palīdzību, nevis “malties” ap NMPD.”
Ja arī tev ir kāds stāsts par piedzīvoto medicīnas iestādēs vai izsaucot NMPD, priecāšos, ja ar to padalīsies, rakstot man uz [email protected]!



