Anda Buševica
Anda Buševica
Arhīva foto

Anda Buševica: Tautas dziesma 0

Šogad Latvijas Literatūras gada balvu par mūžieguldījumu saņēma dzejniece Velta Sniķere. Balva netika pasniegta ierasti – kā Laligabas ceremonijas kulminācija, kad zāle ceļas kājās un ar aplausiem raida enerģijas viļņus vecmeistaram.

VIDEO. Sieviete slimnīcā slepus ienes rumu, lai dalītos pēdējā dzērienā ar savu mirstošo tēvu
FOTO. “bet bet” 30 gadu jubilejas koncerts – viens no visemocionālākajiem skatuves mirkļiem
Saules paneļi: nākotnes enerģija vai lamatas?
Lasīt citas ziņas

Velta Sniķere ir no trimdīšiem, šī gada decembrī viņai paliks 99, un viņa kopš 1946. gada dzīvo Londonā. Izmantojot iespēju, ka Latvija nu jau regulāri piedalās Starptautiskajā Londonas grāmatu izstādē, uz īsu brīdi šajā pilsētā izveidojot Latvijas literārās vides saliņu, tur sarīkotajos svētkos Veltai Sniķerei Laligabas balva tika pasniegta jau martā.

Latvijā šos svētkus man iezīmēja režisores Marutas Jurjānes 2009. gadā tapusī videofilma “Spodrā bradātāja” Latvijas Televīzijas programmā. Filmā Viesturs Vecgrāvis godprātīgi no literatūrpētnieka pozīcijām mēģina intervēt dzejnieci, taču saruna izcili parāda, cik citāds putns pie dzejas debesīm ir Velta Sniķere.

CITI ŠOBRĪD LASA
Šķiet, viņa nav spēlējusi pēc noteikumiem jau no piedzimšanas brīža.

Intervijā viņa stāsta, ka bērnību atceras kā dziļu neapmierinātību ar dzīvi, kā saslimusi ar plaušu kaiti, un tēvs, ārsts būdams, pie viņa gultas stāvējis un raudājis. Šī traģiskā situācija viņai bijusi kā gaiša atskārta, ka tūlīt viņa būs brīva un varēs doties projām, taču pēc ilgākām pārdomām tomēr nolēmusi palikt.

Pati dzejniece apgalvo, ka nekad nav tiekusies pēc literārās vides, pat pēc publicēšanās ne. Dzeju Velta Sniķere rakstot no piecu gadu vecuma, kopš 13 gadu vecuma – prāta dienasgrāmatu aforismu veidā. Viņa savus vārdus pierakstījusi un neliegusi lasīt citiem, līdz tie šādā veidā “iestaigājuši” kādā avīzes publikācijā. Milzu nozīme dzīvē un arī dzejā bijusi dejai – spāņu, indiešu dejām, jogai.

Velta Sniķere izdomājusi savu īpašu dzejas skandēšanas valodu, apvienotu ar žestu simboliem un kustībām, ko rāda arī filmā “Spodrā bradātāja”.

Varbūt muļķīgi pārstāstīt filmas saturu, ja pati filma vēl atrodama LSM portālā, bet, pieņemu, diezgan daudzi nav dzirdējuši par šo Laligabas šogad cildināto dzejnieci, lai arī kopš Latvijas neatkarības atgūšanas viņas dzeja iznāk Latvijā.

Man ir bijusi iespēja tikties, intervēt Veltu Sniķeri. Dzejniece visu mūsu sarunas laiku bija koncentrēti iekšup vērsta, vienlaikus viņa ļoti precīzi noformulēja un izcēla vēstījumu, ko patiesi vēlējās sabiedrībai darīt zināmu. Televīzijā ir tik daudz reklāmu, toreiz viņa teica, vai nevarētu šo laiku izmantot, arī lai popularizētu latviešu tautas dziesmas?

Mūsu intervija notika pirms gadiem desmit, jau tobrīd Velta Sniķere strādāja pie latviešu tautas dziesmu tulkojuma angliski, kas šī gada sākumā krājumā “Dainas” iznāca Latvijā. Mani pat pārsteidza, ka cilvēks, kuram latvietība nav klubiņš, kurš mūža garumā bijis arī indiešu, angļu, spāņu kultūrā sakņots, tomēr ir tik cieši pieķēries savai izcelsmei un dziļi izzinājis latviešu tautas dziesmas.

Intervijā filmā “Spodrā bradātāja” Velta Sniķere lasa tautas dziesmas “Ej, māsiņ, taisnu ceļu, runā taisnu valodiņu” anglisko versiju un atzīst, ka dainas vispirmām kārtām ir laba dzeja. Tāpēc arī tulkojot viņa tiekusies, lai tā būtu dzeja, konkrētajā gadījumā – angļu literatūras tradīcijai atbilstoša dzeja.

Tautas dziesmas sabiedriskajā televīzijā! – šī ideja pie manis ik pa brīdim atgriežas.

Nevar teikt, ka latviešu tautas dziesmai klātos slikti. Pēc divām nedēļām jau otro reizi Cēsīs tiks svinēts postfolkloras festivāls “Tautas dziesmu nakts”, aprīļa beigās atzīstamu iedziļināšanos tradicionālajā dziedāšanā rādīja skolēni no visas Latvijas “Pulkā eimu, pulkā teku”.

SAISTĪTIE RAKSTI

Taču piekrītu Veltai Sniķerei, ka popkultūra, informatīvā telpa šobrīd ir visai agresīva un tautas dziesmai būtu jāatrod iespēja pastāvēt informācijas apritē ziņām un reklāmām līdzvērtīgā veidā.

Līdz šim, manuprāt, izcilāko tautas dziesmu reklāmu radījusi SIA “Skrīveru saldumi”, kas ražo garšīgākās konfektes “Gotiņa”, katrai konfektei pievienojot mazāk dzirdētu tautas dziesmu. Piemēram, pagājušajā gadā uz Jāņiem “Gotiņas” tika ietītas konfekšpapīros ar nerātnajām latvju dainām.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Sieviete slimnīcā slepus ienes rumu, lai dalītos pēdējā dzērienā ar savu mirstošo tēvu
FOTO. “bet bet” 30 gadu jubilejas koncerts – viens no visemocionālākajiem skatuves mirkļiem
Saules paneļi: nākotnes enerģija vai lamatas?
Eiropas gāzes krātuves jāuzpilda gandrīz pilnībā. Inčukalna krātuve ir izņēmums
Atrasta piektdien Rīgā pazudusī meitene
Lasīt citas ziņas
Sērijveida dzīvokļiem strauji ceļas cenas. Kā to ietekmēs komunālo pakalpojumu cenas?
Mikam Indrašim patriotisma trūkumu nevarēja pārmest. Kas tad mainījās?
Kāds laiks būs otrdien?
“Māršala plāns” Ukrainai: svarīgi ukraiņiem neļaut krist izmisumā un bezcerībā par nākotni
Kazāks: Enerģija viennozīmīgi būs dārga arī nākotnē
08:56
Maskavā pie Lielbritānijas vēstniecības būs “Luganskas tautas republikas” laukums
08:15
Mikam Indrašim patriotisma trūkumu nevarēja pārmest. Kas tad mainījās?
07:54
FOTO. “bet bet” 30 gadu jubilejas koncerts – viens no visemocionālākajiem skatuves mirkļiem
Pamata ārstniecības pakalpojumus nekoncentrēs lielajās slimnīcās
Pīlēna iesaukums – “Mēģinājums ar jaunu zīmolu, bet pieredzējušiem politiķiem nokļūt pie varas”
VIDEO. Sieviete slimnīcā slepus ienes rumu, lai dalītos pēdējā dzērienā ar savu mirstošo tēvu
Eksperts: Lisičanskas atstāšana nav zaudēts karš
Čikāgas piepilsētā Neatkarības dienas gājiena apšaudē seši nogalinātie
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā
VIDEO. Aculiecinieks iemūžinājis vienu no diviem nāvējošiem haizivs uzbrukumiem Ēģiptes kūrortā
Lieta par dokumenta viltošanu Bondara un viņa sievas apsūdzībā nosūtīta tiesai
Paust atbalstu Krievijas agresijai ir vismaz tas pats, kas Mairim kādu piekaut! – norāda Zvejsalnieks
Imantas nama apsaimniekotājs noliedz, ka lifts varēja krist
“Ažiotāžas dēļ izpirka sāli, griķus. Par to tagad paši arī dārgi maksājam.” Cenu kāpums novērots visās produktu kategorijās
Vai Latvijā arī dīzeļdegviela maksās 2,77 eiro litrā kā Zviedrijā? – prognozē Gašpuitis
Pārrautās saites: sāpīgas nesaskaņas starp brāli un māsu par Krievijas iebrukumu Ukrainā
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs