“Igauņi laikam ir izvēlējušies tādu īpatnēju stratēģiju…” Gulbe atklājusi, kā kaimiņvalsts tirgotāji piesaista pircējus ar visai viltīgu paņēmienu 8
Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe TV24 raidījumā “Dienas personība” pauda pārsteigumu par atšķirībām pārtikas cenu līmeņos Baltijas valstīs, īpaši uzsverot dārzeņu cenu paradoksu Igaunijā.
“Mani nebeidz pārsteigt tas, ka igauņi, laikam, ir izvēlējušies tādu īpatnēju stratēģiju cilvēku piesaistīšanai saviem veikaliem. Mani pārsteidz tas, ka Igaunijā, kas ir valsts uz ziemeļiem, viņiem dārzeņi ir lētāki nekā Latvijā un Lietuvā,” sacīja Gulbe.
Viņa norāda, ka šī cenu politika, visticamāk, nav nejauša, bet gan daļa no pārdomātas mārketinga stratēģijas, lai piesaistītu pircējus ar zemām cenām noteiktiem produktiem.
Pēc Gulbes teiktā, kopumā pārtikas produktu cenas visās trīs Baltijas valstīs ir samērā līdzīgas, taču atšķirības redzamas konkrētās kategorijās. “Pārējie produkti, ja mēs skatāmies, kas ir Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, ir vairāk vai mazāk līdzīgi. Igaunijā daži produkti, neskatoties uz to, ka PVN viņiem ir lielāks par mums, ir lētāki, bet pa gabalu ir redzams, ka tie produkti, kas nav pamatprodukti, ir stipri, stipri dārgāki,” norādīja Gulbe.
Viņa min arī konkrētus piemērus, kas iezīmē cenu atšķirības: “Ja mums, piemēram, brie standarta iepakojuma siera maksā 2,60 eiro, tad Lietuvā un Igaunijā tas ir par eiro dārgāks nekā mums.”
Eksperte uzsver, ka šāda cenu veidošanās ir visai ierasta prakse, tirgotāji bieži vien apzināti samazina cenas atsevišķiem produktiem, lai piesaistītu pircējus, savukārt uz citām precēm uzcenojums ir lielāks, lai kompensētu zaudējumus. “Uz dārgām precēm viņiem tas uzcenojums ir lielāks, bet ir jāsaprot, ka tā tam ir jābūt, jo arī tirgotājam beigās ir jānopelna. Ja kādu produktu viņš tirgo pa nullēm vai ar zaudējumiem, tad uz kādu citu produktu tiks uzlikts uzcenojums,” skaidroja Gulbe.
