Latvijā
Politika

“Tas izskatās pēc mērķtiecīgas rīcības.” Divas partijas uzstājīgi prasa ierobežot tiesībsarga pilnvaru termiņu15


Juris Jansons.
Juris Jansons.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Atsaucoties uz pakāpeniski iedibināto praksi, ka Saeimas apstiprinātās amatpersonas tiek ieceltas amatā uz diviem pilnvaru termiņiem, pēc “Jaunās Vienotības” iniciatīvas, ir sagatavoti grozījumi Tiesībsarga likumā, kas paredz stingrākas prasības tiesībsarga amata kandidātiem, kā arī noteikt, ka viena un tā pati persona var tiesībsarga amatu ieņemt ne ilgāk kā divus piecu gadu termiņus pēc kārtas.

Ar iniciatīvu, par kuru parakstījušies arī “Attīstībai/Par” deputāti, tās autori nākuši klajā laikā, kad Satversmes tiesa, izskatot pēc tiesībsarga Jura Jansona pieteikuma ierosinātas lietas, ir atzinusi par neatbilstošiem Satversmei vairākus normatīvos aktus, kuri Saeimai un valdībai būs jāpārskata.

Satversmes tiesas lietvedībā ir vēl vairāki J. Jansona pieteikumi – arī par mediķu darba samaksas neatbilstību likumā noteiktajam apmēram.

Vislielāko rezonansi izraisīja jūnija beigās pasludinātais Satversmes tiesas spriedums lietā par garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa neatbilstību Satversmei, uzliekot par pienākumu Saeimai un valdībai to pārskatīt un izveidot pamatotu, aprēķinos un ekonomiskajā realitātē bal­stītu GMI apmēra metodoloģiju. Satversmes tiesa par neatbilstošu pamatlikumam atzina arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem, jo pabalsts tā saņēmējiem negarantē pamatvajadzību apmierināšanu.

Abās lietās pieteikuma iesniedzējs bija tiesībsargs.

 

Saskata tiesībsargā draudus?

“Ja skatās konceptuāli – arī citās valstīs amatpersonām ir termiņu ierobežojumi, bet šobrīd man rodas vairāki jautājumi, jo tas izskatās pēc mērķtiecīgas rīcības, saskatot tiesībsargā vislielākos draudus,” par šo politiķu rosinājumu “Latvijas Avīzei” atzina tiesībsargs J. Jansons. Viņš atgādināja, ka Satversmes tiesai ir iesniedzis vēl vairākus pieteikumus, kas saistīti ar sabiedrības nabadzību un sociālo atstumtību. “Te ir runa par konstitucionālo estētiku,” piebilda tiesībsargs, norādot, ka tādā gadījumā visām valsts un pašvaldību amatpersonām, kas nav vēlētas, būtu jāparedz ierobežots pilnvaru termiņš.

Pērnruden Saeima noteica divus piecu gadu termiņus amatā Latvijas Bankas prezidentam. Jau agrāk tāds bija paredzēts arī Ģenerālprokuram un Augstākās Tiesas priekšsēdētājam. Savukārt Satversmes aizsardzības biroja direktoru un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju parlaments ieceļ uz pieciem gadiem, bet likumā nav noteikts, cik reizes pēc kārtas viena un tā pati persona var ieņemt šo amatu. Arī Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju un komisijas locekļus Saeima izraugās ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc vēlēšanām (tātad uz četriem gadiem), bet likumā nav teikts, cik ilgi viena persona var strādāt CVK.

 

Stingrākas prasības kandidātiem

Tiesībsarga J. Jansona otrais piecu gadu termiņš amatā beigsies 2021. gada martā. Uz vaicāto, kāpēc tieši tagad deputāti nāca klajā ar šo iniciatīvu, tās autors Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”) “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka likumprojekts bijis sagatavots jau pavasarī, bet tad visa uzmanība bija jāvelta pašvaldību reformai. Tāpēc tas nav bijis piemērots brīdis nākt klajā ar šiem grozījumiem, par kuriem arī var paredzēt diskusijas.

Tagad neesot tik saspringts laiks, tāpēc projekts ir iesniegts Saeimā.

A. Judins uzsvaru lika nevis uz pilnvaru termiņu, bet gan uz stingrākām prasībām amata kandidātiem, kuriem būs nepieciešamas zināšanas cilvēktiesību aizsardzības jomā, jāpārvalda vismaz divas svešvalodas, kā arī paaugstinātas izglītības prasības – vismaz maģistra grāds –, kādas tagad likumā neesot. Tāpat ir rosināts tiesībsargam atcelt administratīvo imunitāti, tāda nav arī Saeimas deputātiem, kuru administratīvai sodīšanai vairs nav nepieciešama parlamenta piekrišana. Administratīvā imunitāte ir atcelta arī tiesnešiem.

 

Neesot pret Jansonu

A. Judins uzsvēra, ka grozījumi ir sagatavoti ar mērķi saskaņot un sakārtot amatpersonu izraudzīšanās procedūru, bet nekādā gadījumā neesot vērsti pret J. Jansonu.

A. Judins personīgi atzinīgi vērtējot tiesībsarga aktīvo darbību. “Tas ir labi, ka viņš ir aktualizējis šos jautājumus, jo kāds spēriens bija vajadzīgs, lai tos risinātu,” teica deputāts. “Attīstībai/Par” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts nav starp priekšlikuma iesniedzējiem, bet to vidū ir vairāki viņa frakcijas kolēģi.

Viņš apstiprināja, ka koalīcija šo projektu ir atbalstījusi, jo līdzīgas izmaiņas ir veiktas arī citos likumos, kur noteikta amatpersonu apstiprināšanas kārtība.

“Tas ir valdības mājiens ar mietu Jurim Jansonam. Cerams, ka tiesībsargam tas nenodzīs apetīti darīt savu darbu, cīnīties par cilvēktiesībām un norādīt valstij, kur tā pārkāpj pati savus likumus un ilgstoši nerisina problēmas, tās paslaukot zem tepiķīša vai atpērkoties ar simboliskiem žestiem,” tomēr tā feisbukā ir ierakstījis Ervins Labanovskis, kurš ir viens no partijas “Progresīvie” līderiem – ar šo partiju “Attīstībai/Par” kopā startē Rīgas domes vēlēšanās.

 

 

Tiesībsargs Juris Jansons

Izglītība: 2006.–2009. g. – Rīgas Stradiņa universitātes doktorantūra (socioloģija), 2004. g. – Latvijas Universitāte, sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā, 2001. g. – Latvijas Universitāte, jurista kvalifikācija (Mg. iur.). Valodas zināšanas: latviešu – dzimtā, angļu – labi, krievu – labi, franču – priekšzināšanas.

Tiesībsarga Jura Jansona otrais pilnvaru termiņš ir no 2016. gada 16. marta līdz 2021. gada 16. martam.

Saistītie raksti
Tiesībsarga amatā J. Jansons ir kopš 2011. gada 17. marta.

Pirmoreiz 2011. gadā J. Jansons tiesībsarga amatam tika izraudzīts Valda Dombrovska (“Vienotība”) valdības laikā, bet viņš bija “Saskaņas” izvirzīts kandidāts un iecelts amatā ar opozīcijas atbalstu. Toreiz balsojums bija aizklāts, bet bija zināms, ka viņu atbalstīja arī Zaļo un zemnieku savienība. Savukārt 2016. gadā J. Jansonu jau izvirzīja Zaļo un zemnieku savienība kopā ar Nacionālo apvienību, par tiesībsarga iecelšanu uz otro termiņu balsoja arī Latvijas Reģionu apvienība un “No sirds Latvijai”. Abos gadījumos amatu viņš ieguva divu kandidātu konkurencē. “Vienotība” J. Jansonu nav atbalstījusi nevienā balsojumā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

Ieva Ēvalde
Ekonomika
“Jaunie vecāki laimīgi brauc mājās ar jaundzimušo, bet jāskatās uz krematoriju!” Ko valmierieši domā par to, ka kļūst par “bēru galvaspilsētu”?
1 stunda
IK
Inga Kaļva-Miņina
Kultūra
“Mūsdienu komforta pasaulē lasīšana kļūst par ko līdzīgu dārzu ravēšanai vai malkas skaldīšanai!” Dzejnieks Valentīns Lukaševičs par latgaļu valodas vērtību
Intervija 1 stunda
JL
Juris Lorencs
Pasaulē
Juris Lorencs: Ja liberālajā Rietumu sabiedrībā dažviet ir atļauta eitanāzija vai asistēta pašnāvība, tad kāpēc gan neļaut slimot ar Covid-19?
1 stunda
IB
Ivars Bušmanis
Latvijā
Lielauces centra iedzīvotāji pašu spēkiem līdz nepazīšanai izmaina savu daudzdzīvokļu namu pagalmu
15 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
“Urnu es saņēmu, bet kas tur iekšā? Es nezinu,” Dairis šokā par apbedīšanas biroja nekaunību 1
12 stundas