Juris Stukāns.
Juris Stukāns.
Foto: Karīna Miezāja

– Cik mapes ir šajā lietā? 7

– 129 sējumi, un katrā sējumā apmēram 250 lapas.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Kura slavenība ir dzimusi tavā zodiaka zīmē: noskaidro, kā tu vari iekarot slavu
RAKSTA REDAKTORS
Linda Tunte: 15.maijam ir jābūt brīvdienai – tā ir daudz svarīgāka diena par daudzām citām 24
“Karu ir sākušas abas divas valstis.” Stepaņenko un Švecovas atbildes par karu Ukrainā saniknojušas Latvijas sabiedrību 21
Lasīt citas ziņas

– Tad jau jums bija dienu un nakti jāstrādā!

– Informācijas apkopojums patiešām ir ļoti apjomīgs, un ar to ir jātiek skaidrībā. Saku paldies prokuratūrai, jo prokurors Piliksers savu darbu veica ļoti skrupulozi, visu precīzi saliekot pa plauktiem. Tiesnesim bija vieglāk sastādīt spriedumu arī tādēļ, ka lietas dalībnieki tiesai savu viedokli iesniedza rakstveidā.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Kāda bija Andra Šķēles loma visā šajā lietā, kas bija saistīta ar daudziem desmitiem miljonu latu?

– Andrim Šķēlem bija interese iesaistīties digitalizācijas procesa projektā, bet tas neīstenojās un viņš to neslēpa. Viņš atnāca uz tiesas sēdi un par to liecināja. Šķēle vēlējās nopirkt Anglijas firmas “Kempmayer” 50% akciju daļas, bet līdz kriminālprocesa uzsākšanai un arī vēlāk viņš šīs daļas nebija ieguvis.

Šo projektu uzsāka Andrejs Ēķis, kurš no kriminālā viedokļa bija tā organizators. Viņš savu vainu noliedza, jo nesaskatīja tur noziegumu. Ēķis skaidroja, ka gribēja ievest jaunas tehnoloģijas, bet negribēja izdarīt noziegumu.

– Apsūdzētie jau pauduši, ka lieta tiks pārsūdzēta Augstākajā tiesā…

– Kad būs motivēts spriedums, to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Kad būšu uzrakstījis visus motīvus, tad jau redzēsim, kurš pārsūdzēs un par ko pārsūdzēs. Neviens apsūdzētais neiebilst pret visu ar digitalizāciju saistīto notikumu faktiskajiem apstākļiem. Taču pastāv juridisks strīds – aizstāvji uzskata, ka nozieguma nav, savukārt prokurors un tiesnesis norāda, ka ir izdarīts noziedzīgs nodarījums. Advokāti argumentē, ka digitalizācija saistīta ar biznesu un jebkuram biznesam ir jānes peļņa. Tam var piekrist, ja šo projektu īstenotu par privātajiem līdzekļiem. Bet projekts bija balstīts uz valsts līdzekļiem, tāpēc bija svarīgi izvērtēt, vai kāds grib iedzīvoties uz valsts rēķina. Notikumi, kas bijuši, ir pierādīti. Pat tad, ja Augstākās tiesas lemtais kaut kādā aspektā būs atšķirīgs, sabiedrībai jāskaidro, kāpēc viena tiesa saka balts, bet citai sanāk melns. Ja tiesnesis baidās skaidrot, sabiedrība domā, ka tur kaut kas nav godīgi.

Reklāma
Reklāma

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.