Triju Zvaigžņu ordenim 90: apbalvojuma dzimšana, nebūšanas un pārvērtības 0

Ar vēlmi kalpot tautai un tēvzemei

LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 223
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 220
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 230
1 diena
Lasīt citas ziņas


Triju Zvaigžņu ordenis. Augstākais mūsu valsts apbalvojums par uzticīgu kalpošanu tautai un Tēvzemei. Viena no mūsu nacionālās identitātes zīmēm, kas cauri laikiem apliecina Latvijas valsts nepārtrauktību kopš dzimšanas 1918. gada 18. novembrī līdz mūsdienām. Otrdien, 25. martā, apritēja tieši 90 gadi kopš Triju Zvaigžņu ordeņa dzimšanas.

Par Latvijā pirmā civilā ordeņa radīšanu 1921. gadā sprieda jau Satversmes sapulce – pēc tam, kad valdība bija nākusi klajā ar Ozola vainaga ordeņa projektu. Kā 1921. gada 7. jūnijā ziņoja “Latvijas Vēstnesis”, ordeni bija plānots pieņemt par godu Latvijas valsts pasludināšanai, apbalvojot izcilus valsts un sabiedriskos darbiniekus, arī ārzemju pavalstniekus. Ordenim būtu astoņas šķiras, tā kavaliera godu varētu piešķirt tikai Valsts prezidents.

CITI ŠOBRĪD LASA

Attiecīgo likumprojektu jau bija apstiprinājusi Kara komisija, tomēr augstais nams to 21. jūnijā noraidīja jau pirmajā lasījumā – par balsoja 41 deputāts, pret – 31, bet atturējās 21. Pret civilordeņa nodibināšanu (Latvijā jau kopš 1919. gada 11. novembra, bet faktiski – kopš 1920. gada 11. novembra – pastāvēja Lāčplēša Kara ordenis) bija krasi iebilduši sociāldemokrāti. Deputāti debatēs pat aizrādīja, ka “ordeņi ar demokrātisku valsts iekārtu nav savienojami”. Cilvilordeņa oponenti vēlāk atcerējās deputāta Jāņa Goldmaņa teikto 1920. gadā saistībā ar Lāčplēša Kara ordeņa dibināšanu: ka Latvijā nav vietas veselai ordeņu hierarhijai, bet nepieciešama tikai kāda goda zīme mūsu karavīriem.

Bruno Kalniņš: ordenis – monarhistiskās iekārtas palieka

Foto: LETA


Jaunajai Latvijas valstij ekonomiski un politiski nostiprinoties, valdība tomēr nāca pie pārliecības, ka Latvijai civilordeņi ir vajadzīgi – gan godinot pašu pilsoņus par izciliem nopelniem, gan arī ārvalstniekus.

Pirmā civilordeņa statūtu projekts Saeimas darba kārtībā nokļuva 1924. gada 14. februārī. Vairākums Publisko tiesību komisijas deputātu tad jau bija secinājuši, ka Satversme dibināt civilordeni neaizliedz, “jo mums jau ir kara ordenis”. Un – ja reiz tas ir “savienojams ar demokrātisku valsts iekārtu, tad nav iemesla noraidīt civilordeni personām, kuras ir ziedojušas sevi citos, ne mazāk svarīgos darba laukos – tiklab saimnieciskos, tā politiskos vai kulturālos”. Tika norādīts, ka “ordeņi mums ir nepieciešami attiecībā uz ārzemēm, kas mums tādus izsniedz, un mēs paliekam parādā”.

Kreiso sociāldemokrātu pārstāvji kategoriski paziņoja, ka Saeimas sēdē balsos pret šāda ordeņa pieņemšanu.

“Vispirms ir pilnīgi skaidrs viens – ordenis ne tā nesējiem, ne valstij neko nedod un kā kurā katrā demokrātiskā valstī nav pielāgojams viņas demokrātiskai iekārtai,” savu pārliecību Saeimas sēdē pauda sociāldemokrāts Bruno Kalniņš. Pēc viņa domām, ordenis ir “paliekas no agrākās monarhistiskās valsts iekārtas”.

Strīdu laikā pret Triju Zvaigžņu ordeņa dibināšanu izskanēja arī arguments, ka “katram savs ordenis jānes krūtīs, nevis uz krūtīm”. “Tas ir pareizi un skaisti. Bet cilvēki visā visumā nav vēl tik tālu nonākuši, lai to izvestu dzīvē,” pauda LZS pārstāvis, toreizējais izglītības ministrs Paulis Gailītis. “Teorijā ir skaisti teikt, ka ordeņi jānēsā krūtīs, bet mēs redzam, ka tās pašas aprindas, kuras par šo uzstājas, nebūt neatteicas no ārējām nozīmēm, ar kurām tiek izcelti viņu nopelni un dedzība,” viņš teica, secinot, “ordenis neatnes ļaunumu un veicina cilvēces centību. Turklāt to nēsāt neviens nav piespiests.” Un, tā kā šim ordenim ir piecas šķiras, Latvijai vairāk civilordeņu nevajadzēšot.

Ordeņa izdevumi – uz tā kavaliera pleciem

Kara flotes zemūdenes “Spīdola” komandiera palīgs komandkapteinis Kārlis Kalācis. 20. gs. 30. gadu beigas
Kara flotes zemūdenes “Spīdola” komandiera palīgs komandkapteinis Kārlis Kalācis. 20. gs. 30. gadu beigas


Galu galā Likums par Triju Zvaigžņu ordeņa statūtiem otrajā lasījumā tika pieņemts ar 42 balsīm, pret – 27, nevienam neatturoties.

Bija tomēr dažas atšķirības starp pirms tam valdībā lemto un deputātu apstiprināto. Valdība bija uzskatījusi, ka Triju Zvaigžņu ordeni jāpiešķir Valsts prezidentam pēc ordeņa domes priekšlikuma. Bet deputāti pastāvēja uz to, ka šādas tiesības piešķiramas atsevišķai ordeņa domei (šajā ziņā situācija mainījās pēc 1934. gada 15. maija, kad lemšanā noteicošā loma bija Valsts prezidentam). Valdības projekts paredzēja lielāku tās pārstāvību domē (ar trim ministriem – ārlietu, kara un izglītības). Deputāti toties panāca, ka domē jābūt vispirms pārstāvētai Saeimai. Nolēma, ka par ordeņa piešķiršanu lemj dome, kuru veido Valsts prezidents kā priekšsēdētājs, trīs Saeimas deputāti un Ministru prezidents, kā arī divi augstākie ordeņa kavalieri, Latvijas pilsoņi, kas ordeņus bija saņēmuši kā pirmie. (1934. gada oktobrī domes locekļu skaitu samazināja līdz pieciem.)

No jauna klāt nākušais 16. pants paredzēja, ka ordeņa izdevumi jāsedz personai, kas to saņem, izņemot sevišķus gadījumus. Jāņem vērā, ka pirmās šķiras ordeņa pilns komplekts maksāja 150 latu, bet piektās šķiras – 20 latu. Likumlēmēji, argumentējot šādu taupību, teica: “Šāds pants tikai tādēļ ieviests, lai valstij neceltos lieki izdevumi.”

Ar dažiem pārlabojumiem, 45 deputātiem balsojot par, 28 – pret un nevienam neatturoties, 11. martā likumu pieņēma arī trešajā lasījumā.

Augstais apbalvojums gan Rainim, gan Briānam


Viens no tā laika populārākajiem dzeltenās preses izdevumiem “Svari” 1924. gada 10. oktobrī, komentējot jaunā ordeņa organizēšanas grūtības, pauda: “Tas ordenis nav laimīgs! Tagad nu izrādās, ka tas palaists pasaulē bez pienācīgiem statūtiem. (Noteikumus par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni pieņēma tikai 1926. gadā. – Red.) Šo dīvaino ordeni nevarot piespriest pat ne Valsts prezidentam.”

Pilsonisko aprindu intereses pārstāvošais laikraksts “Latvis” pareģoja, ka “kreisie sociāldemokrāti balso pretī, bet droši vien pieprasīs pašu pirmo ordeni savas partijas goda priekšsēdētājam Rainim. Jo tāpat viņi balsoja arī pret Lāčplēša ordeņa dibināšanu, tomēr ļāvās ievēlēties ordeņa domē”.

Teikts visai skarbi, tomēr ne visai tālu no patiesības. Laikraksts “Latvijas Kareivis” 1925. gada 3. martā vēstīja, ka par pirmajiem Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieriem (1. šķira) 24. februārī vienbalsīgi ievēlēti Valsts prezidents Jānis Čakste un pirmais ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics. Nākamajā sēdē 28. februārī ar ordeņa augstāko šķiru apbalvoja arī Latvijas pirmo Ministru prezidentu Kārli Ulmani un dzejnieku Raini. Kā vēstīja “Latvis”, sākumā gan bijis paredzēts apbalvot brīvības cīņu varoni ģenerāli Jāni Balodi. No apbalvotajiem ordeņa domē iegāja Jānis Čakste un Zigfrīds A. Meierovics, bet pēc viņa pāragrās un traģiskās nāves 1925. gada septembrī – Kārlis Ulmanis.

Vēlāk Rainis lepnā frakā ar skaisto ordeņa lenti pār krūtīm ieradies savas 60. dzimšanas dienas godināšanā Nacionālajā teātrī. Arī nākamajos gados augsto apbalvojumu saņēma ne viens vien redzams sociāldemokrāts – piemēram, Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš, arī Fridrihs Vesmanis (2. šķira), Marģers Skujenieks, Aspazija, Voldemārs Salnais (3. šķira), Ansis Buševics (4. šķira) un citi. Kā 1926. gada 21. novembrī indīgi atzīmēja “Latvis”, vairāki no viņiem “tūlīt 17. datumā samaksājuši pienācīgo summu ordeņa domes sekretariātā un 18. novembrī ieradušies ar ordeņiem kaklā un pie krūtīm svētku koncertā Nacionālajā operā un rautā pie Valsts prezidenta”.

Par to, ka arī sabiedrībai bija aktīva interese par jauno ordeni, liecināja lasītāju vēstules, ko saņēma lielās dienas avīzes. “Pie kā lai griežos, jo gribu saņemt šo ordeni par darbiem Tēvijas labā un par izciestām grūtībām Latvijas atbrīvošanas karā?” vaicāja kāds “Policijas Vēstneša” lasītājs. Vēlāk pieņemto Noteikumu trešais punkts gan paredzēja, ka “nevienam nav tiesību pašam lūgt, lai apbalvo”. Ierosinājumus apbalvošanai varēja iesniegt tikai Valsts prezidents, Ministru prezidents, ministri un ordeņa domes locekļi.

Jau 1925. gada maijā vizītes laikā Rīgā ar ordeņa augstāko šķiru apbalvoja Igaunijas valsts vecāko Juri Jāksonu un pirmo kaimiņvalsts vecāko Konstantīnu Petsu, ar otro šķiru – ārlietu ministru R. Pūstu un Igaunijas sūtni Latvijā J. Seljamu. Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoto saraksti bija pieejami regulārās publikācijās “Valdības Vēstnesī”. Redzams, ka viņu vidū bija gan valstu prezidenti, gan valdību vadītāji, gan sūtņi, gan militārpersonas utt. Dīvaina situācija radās, piešķirot ordeni Francijas prezidentam Aristidam Briānam – to nācās anulēt, jo augstā amatpersona ordeņus nepieņēma principā.

Kā rakstījusi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētniece Kristīne Ducmane, ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoja arī visus karavīrus, kas bija brīvprātīgi iestājušies nacionālajā armijā līdz 1919. gada 17. martam un piedalījušies kaujās (ja vien tie nebija jau saņēmuši Lāčplēša Kara ordeni).

1925. gada jūnijā ordeņa “piespriešana” tika uz kādu laiku pārtraukta, jo dome vēl nebija saņēmusi līdzekļus tā nozīmes izgatavošanai. Taču jau augustā Ministru kabinets šim mērķim domei piešķīra 25 tūkstošus latu aizdevumu. “Latvijas Sargs”, par to vēstot, šķendējās: “Tā aiziet līdzekļi, bet izpostītiem apgabaliem – trūkst.”

Ordeņu lietus pār Latviju

Žurnāla “Svari” ironija par resoru kāri pēc Triju Zvaigžņu ordeņiem. Lūk, Rīgas policija it kā to pieprasījusi par kārtības nodrošināšanu Somijas prezidenta viesošanās laikā. “Es esmu īsts policijas kārtībnieks, jo kārtībā turēt medaļas man nieks.” 1926. gads.
Žurnāla “Svari” ironija par resoru kāri pēc Triju Zvaigžņu ordeņiem. Lūk, Rīgas policija it kā to pieprasījusi par kārtības nodrošināšanu Somijas prezidenta viesošanās laikā. “Es esmu īsts policijas kārtībnieks, jo kārtībā turēt medaļas man nieks.” 1926. gads.


“Lai gan pēc Barloti pareģojumiem gaidāms sals, tomēr citas zīmes rāda, ka šinīs dienās pār mums nolīs ražens ordeņu lietus. Kam tas šinī laikā bija vajadzīgs?” anonīms “Lielā krusta komandieris” 1926. gada 1. novembrī sūrojās kreisi noskaņotajā izdevumā “Valsts Darbinieks”. Dabas “kataklizma” esot sākusies pēc tam, kad “Valdības Vēstnesis” publicējis beidzot pieņemtos apbalvošanas noteikumus, kas principā pavēra diezgan plašas iespējas interpretācijām, skaidrojot, kas tad ir “nopelni tēvijas labā”. Resoru ambīcijas neko daudz neierobežoja arī nosacījums, ka apbalvošanai ieteiktajam valsts darbiniekam vismaz 25 gadus jābūt nokalpojušam nevainojamā dienestā, no kuriem vismaz piecus gadus – brīvās Latvijas laikā. Jau minētais izdevums sūrojās, ka “resoros šķiež laiku, kavē darbu un stāda apbalvojamo sarakstus. Esot pat tādi, kas apbalvošanai ieteicot visus savus darbiniekus, sākot ar departamenta direktoru un beidzot ar mašīnrakstītāju”.

1926. gadā apbalvoto saraksts patiešām bija iespaidīgs – augstāko šķiru saņēmēju vidū bija bijušie Ministru prezidenti Hugo Celmiņš un Arturs Alberings, bijušais sūtnis Britānijā Georgs Bisenieks, bīskaps Kārlis Irbe. Arī – sociāldemokrāts Ansis Buševics, kas 1918. gadā bija atteicies piedalīties Latvijas proklamēšanā.

No Izglītības ministrijas izvirzītajiem ar ordeņa trešo šķiru tika apbalvoti Kārlis Skalbe, Aspazija, Anna Brigadere, Plūdonis, Jānis Akuraters, Edvards Virza, Ernests Vīgners, Ādolfs Kaktiņš, Augusts Dombrovskis un daudzi citi.

No 1925. gada februāra līdz 1926. gada 16. novembrim, pēc Iekšlietu ministrijas ziņām, bija piešķirti 583 ordeņi, no kuriem 142 – ārzemniekiem un 440 – Latvijas pilsoņiem. Daudziem likās zīmīgi, ka ar ordeņa augstākām šķirām apbalvoto vairāk bija ārzemnieku vidū (pirmā šķira bija “piespriesta” 36, no kuriem 32 bija ārzemnieki). Tāpēc reizēm izskanēja, ka šis ordenis it kā vairāk radīts “ārējas reprezentēšanās vajadzībām”.

Gadījās arī, ka apbalvotie atteicās no ordeņa – līdz 1926. gada 16. novembrim, pēc Iekšlietu ministrijas datiem, tādi bija 18 gadījumi, lai gan presē izskanēja, ka atteikušās jau 125 personas no 400 apbalvošanai izvirzītajiem.

Katram, protams, bija savs iemesls – dažs neatbalstīja civilu ordeņu piešķiršanu vispār, cits uzskatīja ordeni par nevajadzīgu. K. Ducmane izdevumā “Triju Zvaigžņu gaismā” piemin, ka atteikušos vidū bijis arī bijušais Valsts prezidents Gustavs Zemgals, kas paskaidrojis, ka ne jau ordeņa dēļ viņš strādājis valsts darbā.

“Tā kā ordeņa piešķiršana ir atklātības lieta, tad atklātībai paziņojam, ka mēs no tā atsakāmies. Par uzmanību, kas mums ar to gribēta parādīt, pateicamies,” šādi 1926. gada 20. novembrī laikrakstā “Latvis” savu nostāju pauda pazīstamais rakstnieks Apsīšu Jēkabs un izcilais valodnieks Jānis Endzelīns. Bet komponists Emilis Melngailis par līdzīgu lēmumu paziņoja “Jaunākajās Ziņās”. Atteikušos vidū bija arī izcilais atmodas laika darbinieks Āronu Matīss, rakstnieks Jēkabs Janševskis un citi.

Asām mēlēm tas ļāva teikt, ka “ordeņa piešķiršana kārtējo reizi beigusies ar skandālu un blamāžu ārzemju acīs”.

Feļetonists Maģistrs Kaķanags (īstajā vārdā Kārlis Krūmājs) “Svaros” uzjautrinājās: “Pagodinos pie laika zināmu darīt, ka atsakos no Triju Zvaigžņu ordeņa, ja to man nevar piešķirt vismaz otrās šķiras un vēl pirms nāves.”

Bet konservatīvais “Latvis” 1926. gada 13. novembrī pauda, ka “Triju Zvaigžņu ordenim draud pazemošana par kaut ko līdzīgu tiem cara laiku medāļiem, ar kādiem par ilgu un nevainojamu kalpošanu apbalvoja katru gorodovoju un kurjeru”.

Izskanēja viedoklis, ka ordenis vispirms pienākas nevis ierēdņiem – viņu apbalvošanai nepieciešama īpaša goda zīme, bet visiem tiem, kas ar vārdiem, darbiem un rakstiem modinājuši latviešu nacionālo apziņu.

Tracis ap ordeņiem bija tik skaļš, ka ārpus galvaspilsētas iznākošais “Daugavas Vārds” bija spiests prātīgi norādīt: “Katris ordens reprezentē savas valsts cieņu, un to nevar apmētāt ar dubļiem. Ja kāds ordeni noraida, tad tā ir privāta lieta un nebūt par to nav jākliedz laikrakstos, reklamējot savu personību.”

Vairoties no pārmērībām ordeņu piešķiršanā

Žurnāla “Svari” ironija par mākslinieku sāncensību: Jūlijam Maderniekam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, bet Voldemāram Irbem – ne. “Mākslinieks Irbe: “Raini, tu esi liels vīrs, bet vai tā vajadzēja darīt: es vienmēr teku teciņus, bet pie ordeņu dalīšanas mani apiet?!”. 1927. gads.

Rūpējoties par Triju Zvaigžņu ordeņa godu un labo slavu, 1928. gada 8. jūnijā Saeimas deputāti papildināja tā statūtus, nodibinot vēl trīs ordeņa apakšpakāpes – Goda zīmes bronzas, sudraba un zelta medaļu veidā. Tās bija paredzētas, lai valsts desmitajai jubilejai par godu varētu apbalvot plašāku valsts un sabiedrisko darbinieku loku ar mazākiem nopelniem nekā nepieciešams Triju Zvaigžņu ordenim.

Tā 1928. gadā pār Latviju atkal nolija ražīgs ordeņu lietus – pirmās šķiras ordeni izsniedza 78 personām. Viņu vidū bija Igaunijas un Lietuvas prezidenti Konstantīns Petss un Antans Smetona, kā arī Somijas prezidents Lauri Kristians Relanders, kuriem izsniedza Triju Zvaigžņu ordeni ar zelta ķēdi. Pirmās šķiras ordeni bez ķēdes saņēma ģenerāļi Mārtiņš Peniķis un Pēteris Radziņš, un citi. Otrās šķiras ordenis pienācās 96, trešās – 385, ceturtās – 710, piektās – 1342 personām. Vienkāršāku ļaužu apbalvošanai ieviestās goda zīmes tika izdalītas 1100 personām, kopējam apbalvoto skaitam sasniedzot 3730 cilvēkus.

Protams, arī šoreiz netrūka neapmierināto, kuriem likās, ka viņiem iedota pārāk zema pakāpe – piemēram, tiesu darbinieki pauda, ka ar viņiem ordeņa dome “apgājusies augstākā mērā necienīgi”. Izskanēja arī, ka “valsts darbinieku stāvokļa nopietnai uzlabošanai medalis nebūs vis piemērotākā naturālija”. Bet sociāldemokrāti, kuri paši, kā jau redzējām, no ordeņiem nemaz tā nevairījās, liekulīgi pauda: “Jo tālāk šis ordeņu lietus līs, jo smacējošāka paliks atmosfēra mūsu zemē.”

Vēl 1929. un 1930. gadā presē varēja lasīt to personu sarakstus, kas 1928. gadā bija izvirzīti apbalvošanai, bet vēl nebija ordeni izpirkuši. Ordeņus uzglabāja divus gadus, pēc tam tos uzskatīja par anulētiem.

Izpētījusi Triju Zvaigžņu ordeņa domes sēžu protokolus, Kristīne Ducmane atklājusi, ka tajās vairāk reižu runāts par to, ka vajadzētu izvairīties no pārmērībām ordeņa piešķiršanā. Kārlis Ulmanis 1929. gadā ieteicis šajā ziņā ievērot kādas proporcijas starp resoriem. Bet Ministru kabinets 1930. gada 2. oktobra sēdē atzinis, ka ik gadu varētu apbalvot apmēram vienu procentu valsts un pašvaldību darbinieku. Turklāt Triju Zvaigžņu ordeņi būtu piešķirami amatpersonām no pirmās līdz 12. kategorijai, pārējiem – Goda zīmes.

Savukārt toreizējais kara ministrs Rūdolfs Bangerskis 1927. gadā ieteicis ar pirmo šķiru apbalvot tikai valdības un valsts augstākās amatpersonas, ar otro šķiru – ģenerāļus, ar trešo šķiru – pulkvežus un pulkvežleitnantus, ar ceturto šķiru – kapteiņus un virsleitnantus, ar piekto šķiru – leitnantus un kareivjus. K. Ducmane secinājusi, ka viņa ieteikums turpmāk ar dažiem izņēmumiem arī ievērots.

Sumina olimpiešus, zemniekus, kultūras darbiniekus

Plašas un svinīgas karavīru apbalvošanas ar Triju Zvaigžņu ordeni notikušas 20. un 30. gadu mijā sakarā ar Latvijas armijas pulku desmit gadu jubilejām. 1929. gadā Izglītības ministrija bija izvirzījusi apbalvošanai 94 tautskolotājus, kuri skolā bija nokalpojuši ne mazāk kā 30 gadu. Bet 1930. gadā Zemkopības ministrija par godu agrārās reformas desmitajai jubilejai “stādīja priekšā” apbalvošanai 29 priekšzīmīgākos jaunsaimniekus un vēl 507 – šā ordeņa Goda zīmēm. Visvairāk – septiņi – ordenim izvirzīto zemkopju nāca no Jelgavas. Bet 1932. gadā piektās šķiras ordeni saņēma arī Latvijas olimpieši Jānis Daliņš un Jānis Dimza, kuri bija pārstāvējuši valsti 10. vasaras olimpiskajās spēlēs Losandželosā.

Ar ordeni sumināto vidū bija daudzi ievērojami kultūras darbinieki – lai gan netrūka arī to, kuri, līdzīgi kā mūsdienās, uzskatīja, ka kultūras ļaužu apbalvoto sarakstos ir pārāk maz un ka piešķirtās atzinības neatspoguļo viņu patiesos nopelnus.

1932. gadā 50 skatuves darba gadu jubilejā šādi tika godināta latviešu skatuves prīma, leģendārā Indrānu māte Berta Rūmniece. Bet pēc trim gadiem – 50 gadu aktiera darbības jubilejā – viņas ilggadējais skatuves partneris, latviešu teātra patriarhs un nepārspējamais raksturlomu tēlotājs – Aleksis Mierlauks. Īpaši, apbalvojot ar ordeņa otro šķiru, 1934. gadā tika izcelti dzejnieka Viļa Plūdoņa nopelni.

1933. gadā par godu 8. Vispārējiem dziesmu svētkiem apbalvošanai bija izvirzīti vecākie dziedātāji, kas bija jau piedalījušies pirmajos svētkos. It sevišķi Kārļa Ulmaņa valdīšanas gados tika iedibināta arī tradīcija, ka ordeņa Goda zīmes piešķīra arī strādniekiem, kas bija darbojušies 40 un vairāk gadu savā nozarē.

Nopelnu vaiņagošanai ievieš Viestura ordeni un Atzinības krustu

Foto no Aizsardzības ministrijas, Kara muzeja arhīviem un Artis Drēziņš


1938. gada 11. augustā Triju Zvaigžņu un Lāčplēša ordeņiem ar Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa lēmumu pievienojās vēl divas augstas atzinības zīmes, kam vajadzēja cildināt spožākās Latvijas vēstures lappuses un “vaiņagot nopelnus šaurākā nozīmē, ejot pa priekšu Triju Zvaigžņu ordenim”.

Kā presē stāstīja prezidenta sekretārs Jānis Grandaus, Viestura ordenis piecās šķirās ar devīzi “Esiet stipri un cīnāties” izveidots senlatviešu valstiskuma piemiņai. To plānoja piešķirt vairāk par nopelniem valsts aizsardzības un drošības laukā. Savukārt Atzinības krusts ar devīzi “Goda prāta ļaudīm” (uzsvēra, ka šādi atjaunots jau 1710. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistē izveidotais ordenis) tikšot piešķirts par sabiedrisku kalpošanu. Jau 1939. gada 15. maijā – Vienības svētkos – ar Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu apbalvoja 204 personas, bet ar šo ordeņu Goda zīmēm – 97.

Viens no pēdējiem, kurš saņēma Triju Zvaigžņu ordeņa visaugstāko – pirmo šķiru – bija Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pirmais arhibīskaps Teodors Grīnbergs. Svinīgā ceremonija notika Doma baznīcā, atzīmējot T. Grīnberga 40 gadu kalpošanu.

Ar ordeni un goda zīmi apbalvotie

Apbalvošana Latvijas armijas 4. Valmieras kājnieku pulkā. Rīga, 1929. gada 18. februāris. Uz galda saliktas ordeņu kastītes.
Apbalvošana Latvijas armijas 4. Valmieras kājnieku pulkā. Rīga, 1929. gada 18. februāris. Uz galda saliktas ordeņu kastītes.
SAISTĪTIE RAKSTI


Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoto skaits (līdz 1940. gada jūnijam)
I šķira (lielkrusta komandieris): 298 apbalvojumi (to skaitā 13 ar ķēdi); II šķira (lielvirsnieks): 391; III šķira (komandieris): 1323; IV šķira (virsnieks): 2194; V šķira (kavalieris): 4617.

Ar Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi apbalvoto skaits (līdz 1940. gada jūnijam)
Zeltīta: 2834; sudraba: 3624; bronzas: 1515. Ordeņus izsniedza uz valsts svētkiem 18. novembrī un uz Satversmes sapulces sanākšanas dienu 1. maijā, bet sevišķos gadījumos un ārzemniekiem – pēc vajadzības.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 223
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 220
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 230
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Dienvidāfrikas ārste: Cilvēki ar Covid-19 jauno paveidu nesaslimst nopietni 119
7 stundas
LA
LA.LV
Praktiski
FOTO. Mākslinieces Ievas Bondares 10 idejas, kā pašam izgatavot Adventes vainagu 8
13 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
LTV: “Daugavas stadiona” ledus halles būvnieks nav norēķinājies ar apakšuzņēmējiem un piegādātājiem 8
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. VIDEO. Rīgā iedegtas Ziemassvētku egles un sācies svētku gaidīšanas laiks 1
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: ES un NATO jādod skaidru signālu Krievijai, ka eskalācijas gadījumā tam būs “ļoti skaidras sekas” 69
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Dienvidāfrikas ārste: Cilvēki ar Covid-19 jauno paveidu nesaslimst nopietni 119
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mūžībā devies titulētais F-1 komandu vadītājs Frenks Viljamss
22:43
LE
LETA
Ziņas
LTV: “Daugavas stadiona” ledus halles būvnieks nav norēķinājies ar apakšuzņēmējiem un piegādātājiem 8
21:26
LE
LETA
Ziņas
Kurās pilsētās ir lielākais saslimstības līmenis ar Covid-19 Latvijā? 5
21:22
LE
LETA
Ziņas
Ja nav sertifikāta, nevaru piekļūt bakomātam lielveikalā! Tiesībsargs saņēmis iedzīvotāju sūdzības 139
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 223
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Arhitekts: Rīgas silueta galvenā simbola Pētera baznīcas dzīvība lēni dziest 74
10 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Cik lielai būtu jābūt Kariņa un Pavļuta algai? 172
15 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
Uz kurām pilsētām jau doties baudīt Ziemassvētku rotājumus un skaistās gaismiņas?
15 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Cepumiņi – sērkociņi Ziemassvētku gaidīšanas laika “iededzināšanai”: brīnišķīga recepte svētkiem un dāvanām 2
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 220
10 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Kokteilis
“Man patīk, ja vīrieši prot izteikt komplimentus, uzņemties atbildību un nav augstprātīgi!” Saruna ar “Kad viņas satiekas” vadītāju Baibu Vītiņu
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Līdz pirmdienas rītam saglabāsies mierīgi laikapstākļi
7 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Skujkoku cenas krīt, lapu koku – aug! Kurš koks šobrīd ir vispieprasītākais tirgū? 2
14 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
“Tele2” plāno uzstādīt simtiem 5G staciju
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Bijušais sporta skolas “Spars” direktors pārsūdzējis piespriesto cietumsodu saistībā ar zēna noslīkšanu peldbaseinā 4
4 stundas
LA
LA.LV
Praktiski
FOTO. Mākslinieces Ievas Bondares 10 idejas, kā pašam izgatavot Adventes vainagu 8
13 stundas
RO
Regīna Olševska
Ziņas
Pieņem jaunus MK noteikumus: tie palīdz cilvēkiem ar invaliditāti, bet rada asas diskusijas
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 230
1 diena
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
“Briti” sapņo, ka viņu valsti vadītu Putins. Kā anonīmi interneta komentāri kļūst par ziņām vienā no ietekmīgākajiem propagandas medijiem 97
1 diena
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 93
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Omicron – jaunais kovida paveids, par ko brīdina PVO un ECDC 155
1 diena
IA
Ieva Alberte
Ziņas
Vācijā skolās mācīs makšķerēt, dzīvnieku aizstāvji nosoda, ka “bērniem māca nogalināt” 78
1 diena
AT
Andris Tiļļa
Praktiski
FOTO. Ādamsonu dzimtas dārgums pie simtgadīgā ozola. Kā dzīvoja galdnieks, kurš gatavoja mēbeles Ulmanim un Benjamiņai? 10
4 dienas
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 44
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Tad par bērnu vakcināciju nebūtu jādomā!” Circene uzsver, kāda kļūda Latvijā pieļauta 178
1 diena
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vienmēr, kad šādi cilvēki aiziet, ir sajūta, ka kaut kas pasaulē mainās.” Atceroties Mārtiņu Braunu… 16
1 diena
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Saules aptumsums var atnest jaunu skatījumu uz lietām un notiekošo! Horoskopi no 29. novembra līdz 4. decembrim
14 stundas