Tumšā bilde – pacientu rehabilitācija. Ko revīzijā atklāja Valsts kontrole 1
“Tā kā Veselības ministrijas rīcībā nav datu ne par pacientu rehabilitācijas vajadzībām, ne par rehabilitācijas procesā panāktajiem rezultātiem, šobrīd nav iespējas izvērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un veikt vispusīgu un pamatotu iedzīvotāju vajadzību izvērtējumu kopsakarā ar valsts budžeta iespējām šīs vajadzības nodrošināt,” secinājusi Valsts kontrole, pabeidzot lietderības revīziju “Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa”.
Darba nespējas gadījumu skaits cilvēku vecuma grupā no 18 līdz 59 gadiem 2017. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ir pieaudzis par 15%.
Arvien lielāks kļūst arī slimības pabalstu saņēmēju skaits, kuriem saslimšana ilgst vairāk nekā 26 nedēļas.
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir norādījusi, ka 30% gadījumu šeit jau pastāv invaliditātes risks. Valstī pieaug arī to personu skaits, kuriem darba nespējas lapā norādīts cēlonis “arodslimība”, kā arī personu ar pirmreizējo invaliditāti, skaidro VK revīzijas departamenta direktore Inga Vārava.
VK revidenti atzinuši, ka dažu saslimšanu gadījumos tieši ātrāka rehabilitācijas sākšana ir viens no instrumentiem, lai saīsinātu darbnespējas periodu. Analizējot 2016. gada datus, secināts, ka tieši muskuļu un skeleta sistēmas slimības 25% gadījumu noved pie invaliditātes. Pie šīm slimībām rehabilitācija ir ļoti svarīga tieši slimības sākumā. Taču revīzijā apkopotie dati liecina, ka gan 2015. gada, gan arī 2016. un 2017. gada pirmajā pusgadā apmēram 75% no šo pacientu skaita medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi vispār nav sniegti.
Katram cilvēkam ir savas vajadzības, un, ja valstiski nav noteiktas prioritātes, tad pakalpojumu saņem tas, kas atrodas izdevīgākā pozīcijā, kurš zina, kā to labāk dabūt. Nav teikts, ka tas noteikti būs tas cilvēks, kuram tas visvairāk ir nepieciešams, arī šāds ir revidentu secinājums.
Kaut gan no 2014. līdz 2017. gadam finansējums rehabilitācijai ir palielinājies par 30% un pacientiem gan stacionāros, gan ambulatori medicīnisko rehabilitāciju vajadzētu saņemt ievērojami lielākā apjomā, tomēr izrādās, ka tas tā nav noticis.
Piemēram, to onkoloģisko pacientu skaits, kuriem pēc ārstēšanās būtu nepieciešama rehabilitācijas speciālistu palīdzība, nesasniedz pat vienu procentu no kopējā saslimušo skaita. Netiekot nodrošināta arī kardioloģiskā profila pacientu specializētas rehabilitācijas pēctecība pēc izrakstīšanās no stacionāra. Tāpēc ir apdraudēta šo pacientu medicīniskās aprūpes nepārtrauktība, kas savukārt ietekmē ārstēšanās procesa efektivitāti.
Insulta pacientu rehabilitācijā būtiski ir ar cilvēku intensīvi strādāt pirmajos trīs mēnešos, taču rehabilitācijas iespēju meklēšana ir atstāta pašu pacientu un viņu piederīgo ziņā.
VK veltījusi kritiskus vārdus arī veselības aprūpei mājās, ja pacients medicīnisku indikāciju dēļ nespēj ierasties ārstniecības iestādē.
Veselības ministrija nemaz nav paredzējusi vērtēt mājas aprūpes pakalpojumu efektivitāti. Līdz ar to VK nav bijis iespējams pārliecināties, vai speciālistu apmeklējuma skaita pieaugums ir uzlabojis pacientu rehabilitācijas iznākumu, vai tomēr tas ir veids, kā pēc iespējas ātrāk “apgūt” valsts budžeta līdzekļus.
Jāpiepūlas, lai saprastu ministriju atbildes
“Revīzija bija pietiekami ilga, un, lai mēs saprastu, ko mums atbild Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija, mums bija ļoti jāpiepūlas.
Veselības ministrija un Labklājības ministrija neslēpa, ka datu nav, ka viņi nezina, kāpēc cilvēki kļūst par invalīdiem,”
sacīja vecākā valsts revidente Sandra Batalova.
Revīzijā aptaujātās ārstniecības iestādes, kas sniedz rehabilitācijas pakalpojumus, ir norādījušas uz ģimenes ārstu nepietiekamo izpratni par medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu nepieciešamību pacienta veselības stāvokļa uzlabošanā.
S. Batalova pastāstīja, ka revidenti vēlējušies pavērtēt arī rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti, bet, kad bija ieguvuši būtiskāko informāciju un visu salikuši pa plauktiņiem, sapratuši, ka nekādu kvalitāti novērtēt nevarēs, jo revidenti nav mediķi un neesot jau arī atskaites punkta, pret ko novērtēt. “Tad mēs sapratām, ka mūsu valstī ir process, par kuru samaksā valsts naudu, bet to, kas tur beigās iznāk, nezina ne Veselības ministrija, ne kāds cits,” secināja valsts vecākā revidente.
“Divi grozi” situāciju pasliktinās
Divu medicīnisko pakalpojumu grozu izveidošana – tiem, kas maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, un tiem, kas to nedara, – visticamāk, vēl vairāk palielinās invalīdu skaitu.
S. Batalova: “Ja cilvēks, piemēram, strādā mazpilsētas galdniecībā un darba devējs par viņu maksā mikrouzņēmuma nodokli, viņš mēnesī nopelna apmēram 400 – 500 eiro. Tas ir viņa vienīgais ieņēmumu avots. Lai viņš varētu saņemt pilno veselības aprūpes pakalpojumu grozu, kurā iekļauti arī rehabilitācijas pakalpojumi, viņam jāsamaksā vairāk nekā 200 eiro brīvprātīgā sociālās apdrošināšanas iemaksa. Ja tas naudas trūkuma dēļ netiks izdarīts un ja šim cilvēkam notiks kāda darba trauma un viņš vairs nespēs sevi nodrošināt, valsts viņam rehabilitāciju neapmaksās.”
Ar pilnu revīzijas ziņojumu var iepazīties šeit.
