“Turpiniet sapņot!” Pēc teju 12 stundām parlamentārieši noslēdz ārpolitikas debates 0
Pēc teju 12 stundām, ieskaitot pārtraukumus, parlamentārieši ceturtdien noslēdza ārpolitikas debates.
Deputāti Saeimas ārpolitikas debates sāka plkst. 9 un noslēdza pirms plkst. 21.
Saeimas ikgadējās ārpolitikas debatēs ārlietu ministre Baiba Braže (JV) deputātus informēja par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā, kā arī par aktuālajiem Eiropas Savienības (ES) jautājumiem.
Debatēs Saeimas deputāti no opozīcijas partijām norādīja uz lietām, kuras steidzami jārisina, lai uzlabotu situāciju ārpolitikā. Vairums opozīcijas deputātu aicināja uz aktīvāku sadarbību ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.
Savukārt pozīcijas deputāti ārpolitikas debatēs uzteica paveikto un ieskicēja vēl veicamos darbus.
Piemēram, “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars pauda uzskatu, ka pašlaik īsti nav skaidrības par to, kas gaidāms nākotnē, un izvēles, kas izdarāmas, ir sarežģītas. Tavars uzsvēra attiecību nozīmību ar stratēģiskajiem partneriem. Viņš norādīja, ka arī sabiedrība vēlas skaidrību, noteiktību un skaidru rīcību no ārpolitikas veidotājiem.
Politiķis akcentēja, ka attiecībām ar ASV jābūt tādām, “kurās ir nulle problēmu”, tāpēc, viņaprāt, arī politiķiem vajadzētu “piebremzēt” ar izsmejošiem izteikumiem sociālajos tīklos, kā arī neatbalstīt akcijas, kurās “tiek vicināti Palestīnas karogi”.
Saeimas frakcijas “Latvija pirmajā vietā” vadītāja Linda Liepiņa debatēs pauda viedokli, ka ārpolitikas debates šogad vairs neesot tikai par Ukrainu, NATO vai sankcijām, bet “par to, ko domājam par ASV”. “”Ja kāds šeit atkal domā, ka ES vai Eiropa kopumā var sevi aizstāvēt bez ASV – turpiniet sapņot. Jūs to nevarat!” Tieši šādus vārdus NATO ģenerālsekretārs Marks Rute izvēlējās, lai uzrunātu Eiropas Parlamenta deputātus,” teica politiķe.
Liepiņas ieskatā šodien Latvijas ārpolitikai ir nepieciešama “nolaišanās uz zemes”, lai reāli aizsargātu Latvijas ekonomiskās un drošības intereses. “Mūsu drošība ir atkarīga no NATO un galvenā NATO militārā stratēģiskā partnera ASV,” uzskata deputāte.
Savukārt Saeimas deputāts, Baltijas Asamblejas (BA) Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) debatēs norādīja, ka saskaņotas pieejas integrēšana kopīgās operācijās, militārās rūpniecības nozares attīstība un noturības iniciatīvu salāgošana ļautu Baltijas valstīm izveidot savstarpēji saskaņotu reģionālās aizsardzības sistēmu, kas spēj atturēt draudus un efektīvi reaģēt uz mainīgiem izaicinājumiem.
Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) debatēs kā galveno prioritāti izcēla drošību – Eiropas un Latvijas vērtību aizsardzību, vēlēšanu integritātes stiprināšanu, Krievijas agresijas ierobežošanu un transatlantiskās alianses nozīmi.
“Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics debatēs pauda pateicību diplomātiskā dienesta darbiniekiem, vēstniekiem un konsulārā dienesta pārstāvjiem, kuru ikdienas darbs nodrošina Latvijas interešu aizstāvību, palīdzību valsts pilsoņiem ārvalstīs un atbalstu Ukrainai un sabiedrotajiem.
Viņš uzsvēra nepieciešamību pateikties arī Bražei par konsekventu un stingru darbu Latvijas interešu aizstāvībā ES un NATO, kā arī par ieguldījumu, nodrošinot Ukrainas atbalsta turpināšanu un sankciju pagarināšanu. Jurēvics īpaši izcēla ministres rīcību laikā, kad “pret viņu vērsta nomelnošanas kampaņa no sankcionētām personām”.
Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) norādīja, ka stabilitāti balsta arī ekonomikas noturība, kas sasniedzama ar ES sadarbību, investīcijām un eksporta izaugsmi, kā arī ciešāka Latvijas cilvēku iesaiste dažādos procesos.
Šī gada debates norisinājās zīmīgā laikā – pirms 105 gadiem, 1921. gada 26. janvārī, Parīzē Sabiedroto Augstākā padome atzina Latviju de iure. Tā bija Pirmajā pasaules karā uzvarējušo valstu – Lielbritānijas, Francijas, Itālijas, Beļģijas un Japānas – politiskā lēmējinstitūcija, kas veidoja pēckara starptautisko kārtību.
Šim lēmumam drīz sekoja arī citas valstis. Līdz 1922. gada beigām Latviju de iure bija atzinušas 28 valstis, bet visā starpkaru periodā – 42 valstis.
