Tuvojas diena, kad tiks atmaskots katrs sānsolis – eksperte brīdina, ka runa ir par tuvākajiem 12 mēnešiem 0
Cilvēki, kas ir neuzticīgi savām otrajām pusītēm, gadiem ir paļāvušies uz slepeniem tālruņiem, izdzēstām īsziņām un rūpīgi pārdomātiem alibi, lai noslēptu savas paralēlās attiecības. Taču drīz vien tas vairs nebūs iespējams.
Viena no vadošajām tehnoloģiju ekspertēm Kima Komando ziņu portālā DailyMail ir izteikusi brīdinājumu, ka mākslīgais intelekts (MI) strauji padara šo taktiku novecojušu, jo tas spēj apvienot tūkstošiem šķietami nesaistītu digitālo pavedienu.
Ikviens atrašanās vietas signāls, maksas ceļu reģistrs, valsts numurzīmju skenēšana, kredītkartes pirkums, izdzēsts ziņojums un drošības kameras ieraksts var kļūt par kārtējo pavedienu. Pat mīlas sakari, kas beigušies pirms gadiem, pēc ekspertes teiktā, vairs nav drošībā, jo MI iegūst spēju dažu minūšu laikā pārmeklēt pat desmitgadēm vecus failus.
“Ja tas eksistē digitālā formā, izturieties pret to tā, it kā tas varētu nonākt uz reklāmas stenda,” skaidroja eksperte un piebilda, “jo kādu dienu tas var tur nonākt.”
Komando uzskata, ka sabiedrība ir sagaidījusi laikmetu, kurā digitālie noslēpumi agri vai vēlu nāks gaismā.
Viņasprāt, runa nav par tālu nākotni, bet gan par tuvākajiem 12 mēnešiem.
“Rīki, lai ievāktu, salīdzinātu un atmaskotu kāda privāto dzīvi, jau pastāv. Mainās tikai cena un prasmes, kas nepieciešamas, lai to paveiktu,” viņa piebilda.
“Tiklīdz krāpnieks varēs pavērst MI pret nozagtu datu kaudzi un dažu minūšu laikā salikt kopā mīlas sakarus, noslēpumus vai melus, šantāža vairs nebūs mērķtiecīga, bet gan kļūs automatizēta,” viņa skaidro.
“Mans padoms ikvienam, kurš šo lasa: pieņemiet, ka tās apkaunojošās lietas, ko darījāt internetā, ir atrodamas, un rīkojieties jau šodien, nevis dienā, kad saņemsiet e-pastu,” viņa uzsver.
Lai gan daži cilvēki uzskata, ka viņi var vienkārši izdzēst kompromitējošas ziņas vai fotogrāfijas, Komando norādīja, ka ar to gandrīz nekad nepietiek.
Uz jautājumu, vai mūsdienās kāds reāli varētu uzturēt slepenu sakaru, neatstājot nekādus digitālus pierādījumus, viņa atbildēja: “Tikai tad, ja dzīvojat tā, it kā būtu 1985. gads. Nav tālruņa kabatā, skaidra nauda par visu, nekādu maksas ceļu, nekādu moderno automašīnu, nekādu viedo durvju zvanu nevienā no pusēm.”
Eksperte paskaidroja, ka vidusmēra cilvēks katru dienu tiek klusi izsekots desmitiem reižu ar pieslēgtām ierīcēm, par kurām viņš pats pat neaizdomājas. Tālruņi pastāvīgi sazinās ar tuvumā esošajiem mobilo sakaru torņiem, modernie transportlīdzekļi saglabā atrašanās vietas vēsturi, viedie durvju zvani reģistrē apmeklētājus, un lietotnes fonā fiksē pārvietošanos.
“Kad nospiežat ‘dzēst’, lielākā daļa uzņēmumu jūsu datus patiesībā neiznīcina,” viņa teica, piebilstot, “viņi tos atzīmē, arhivē vai mēnešiem un gadiem ilgi glabā rezerves kopijās.”
“Jūsu pagātni neaizsargā laiks,” sacīja Komando. “Tā gaida krātuvē.” Vienīgā tehnoloģija, kas jebkad izgudrota un ir patiesi droša pret krāpšanu, ir nekrāpt. Viss pārējais atstāj pēdas.
