“Lielījās, ka no mātes rotu kastītes izvilcis skaistāko…” Sievietes dalās stāstos par dīvainākajām dāvanām, ko saņēmušas pirmajā randiņā 0
Pirmais randiņš daudziem paliek atmiņā uz visu mūžu. Dažkārt tas notiek romantiskā gaisotnē ar ziediem un vakariņām, citreiz – ar pavisam negaidītiem pārsteigumiem, kas vēl gadiem ilgi kļūst par labu stāstu draugu kompānijā.
Tieši šādus stāstus sociālajā tīklā “Threads” mudināja atcerēties kāda lietotāja, uzdodot jautājumu: “Kas ir interesantākā dāvana, ko jums kāds ir uzdāvinājis pirmajā randiņā?”
Pati ieraksta autore atzina, ka savulaik viņai bijusi izvēle starp vienu eiro un miltu paku, un viņa izvēlējusies tieši miltus.
Komentāru sadaļā cilvēki dalījās gan ar sirsnīgiem, gan pārsteidzošiem, gan pavisam kurioziem stāstiem.
Kāda sieviete atcerējās, ka saņēmusi milzīgu metāla rozi ar praktisku piebildi: ja nu gadījumā puisis nepatikšot, puķi varēšot izmantot arī pašaizsardzībai.
Savukārt cita komentētāja stāstīja par randiņu ziemas vidū: “Randiņš bija decembra beigās , ar dziļu sniegu. Puisis ,biologs būdams ,satiekoties jautāja , lai nosaucu trīs mīļākos ziedus. Viens no tiem bija lauvmutītes. Teica ejam! Tipinājm pa Mežaparku līdz vienā punktā pie Ķīšezera viņš sāka urķēties sniegā un volā mazmazītiņa , kaut kāda specifiska lauvmutīte. Nevis, kā dārzā gara, bet tāda naga izmēra. Un tiešām ar visu lauvmutītei specifisko uzbūvi.
Biju ļoti pārsteigta un uzrunāta. Cits puisis, daudzus gadus vēlāk Dārvina -The orgins of species grāmatu ar pašlasītu herbāriju. Kad mācījos juvelieru mākslu mums bija uzdevums uztaisīt kaut ko tabu un klasiko skaistumu kopu- no sērijas ieroči un rozes. Tolaik bijām runājuši par uzdevumu un ka varētu kaulus, vai kājas. Īsi vēlāk aicināja uz kafiju. Puisis uz randiņu ieradās ar vistu kājām, krūškurvja skeletiem un stirnas skriemeli. Ka rezultātā es nodevu labu darbu un izpelnījos restaurātora palīga vietu. Bet parasti dāmas šķebinās, ja šo stāstu.”
Vēl kāda sieviete atklāja, ka jau otrajā randiņā saņēmusi franču buldoga kucēnu. Citi savukārt stāstīja par daudz piezemētākām, taču ne mazāk neparastām dāvanām – siltām čībām, pašu ceptu maizi, dārza knaiblēm, koka rokassprādzi no kadiķa vai pat amonjaka šķīduma pudelīti.
Kuriozu netrūka arī citos stāstos. Kāda sieviete atzina, ka saņēmusi divus sejas krēmus, kuri pilnībā neatbilda viņas ādas vajadzībām – viens bija domāts balināšanai, otrs tumšo loku mazināšanai zem acīm.
Savukārt cita komentētāja saņēmusi vecu mīksto rotaļlietu un kaklarotu, kas, kā izrādījās, bijusi no puiša mātes rotaslietu kastītes.
Lūk, ko vēl cilvēki saņēmuši pirmajos randiņos.
“Šī gan nav dāvana, bet reiz bija uzaicinājums pirmajā randiņā aizbraukt uz donoru centru noziedot asinis kavaliera radiniekam. Žēl, ka mūs abus atšuva nepietiekama hemoglobīna dēļ.”
“Izīrēta laiva ar kuru aizbraucām pārāk tālu. Īpašnieks ar motorlaivu mūs panāca un izsēdināja kādā citā krastā – nācās līst pāri žogam un nonācām zooloģiskajā dārzā (laime, ka ne pie lauvām).”
“Hello kitty kinderolas un aizvien turpinu saņemt kinderolas.”
“Jēla vistas fileja.”
“Dārza knaibles zilā krāsa, jo zināja, ka audzēju rozes (žēl, ka nebija Rozā).. Biju pārsteigta, taču praktiska un ļoti noderīga dāvana. Paldies, lietoju vēl šobrīd.”
“Man uzdāvināja kaut kādu dāvaniņu, kur bija tēja un vēl kaut kādi sīkumi.”
“Kinder surprise ola. Mīksto rotaļlietu.”
“Amonjaka šķīduma pudelīti (no aptiekas “ožamo spirtu”) — jo sarakstē pirms tikšanās pajokoju, ka “noteikti noģībšu, viņu beidzot satiekot dzīvē”.”
