Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Uldis Šmits: Krievija ir “sākusi pārkārtot debates no “mēs to neesam darījuši” uz “citas valstis arī tā dara” 34

Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
“Narkotikas, izpostīti viesnīcu numuriņi, ballīšu noslēgums slimnīcā,” pēc vētrainas kopdzīves Mosas liecība Depa tiesā varētu būt izšķiroša
Lasīt citas ziņas

 

“Tagadējā stratēģiskā Rubika kuba skaldnes ir iekustinātas,” tēlaini raksta Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels ES Ārējās darbības dienesta mājaslapā. Respektīvi, Krievija tiecas vai, pareizāk, izrāda tieksmi tuvināties Ķīnai, savukārt Eiropa un ASV atkal salabst pēc trampiskā nesaskaņu perioda.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šoreiz skaldņu griešanos pavada nevis rotācijas mehānisma klikšķēšana, bet politiska retorika. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, viesodamies Ķīnā, pavēstīja, ka Briseles vainas dēļ Maskavai “ar ES kā organizāciju attiecību nav” un palikušas partneros tikai atsevišķas Eiropas valstis, “kamēr Austrumos mums ir, manuprāt, ļoti interesanta darba kārtība”. Tomēr Kremļa aicinājumi vienoties kopējā pret Rietumiem vērstā finanšu un ekonomiskajā politikā līdz šim Pekinā uztverti ar pieklājīgi atturīgu smaidu.

Ķīna rada aptuveni piekto daļu pasaules iekšzemes kopprodukta, kamēr Krievijas īpatsvars krities zem divu procentu atzīmes. Tās ir atšķirīgas svara kategorijas, no kā izriet arī ilgtermiņa interešu nesaderība. Ķīnieši negrasās apturēt savu ekonomisko ekspansiju ienesīgajos Eiropas un ASV tirgos.

Tāpēc tīri simboliskie jeb dažas personas skarošie t.s. ierobežojošie pasākumi, ko ES nesen noteica par uiguru represēšanu, diez vai mazinās Ķīnas vēlmi slēgt investīciju līgumu ar Eiropas Savienību. Ja arī Pekina izsludināja pretsankcijas un izmantoja gadījumu, lai saliedētu tautu ap Komunistisko partiju un vadoni Sji, kurss uz konfrontācijas saasinājumu acīmredzot neietilpst viņa tuvākajos plānos.

Protams, Pekinu un Maskavu vieno rietumniekiem izvirzītā prasība nejaukties autokrātiju iekšējās lietās un neuzbāzties ar demokrātiju, tāpēc ­Pekinas aizbildniecību grib iegūt arī Lukašenko Baltkrievija. Politoloģes Lilijas Ševcovas vērtējumā Ķīna tomēr ir “cita tipa pretinieks” – tāds, kas pastāvīgi nedraud “dauzīt logus”, un paliek iespaids, ka Pekina iemanījusies izmantot ziemeļu kaimiņa izgājienus, lai uz to fona izskatītos Rietumiem pieņemamāka.

Lai gan Krievijai atšķirībā no Ķīnas ir saistoša Eiropas cilvēktiesību konvencija. Nerunājot par pārējiem starptautisko tiesību aktiem, kurus Putins nu mīda kājām jau diezgan demonstratīvi. Kā intervijā Ukrainas izdevumam “Liga.net” (publicēta 30. martā) apgalvojis pazīstamais pētnieciskais žurnālists Kristo Grozevs, mūsdienu Eiropā Krievija ir “unikāla” ne vien tajā ziņā, ka ved īstu karu, bet arī ar to, ka 21. gadsimtā šajā valstī pastāv “strukturēta valdības vadīta pašas pilsoņu slepkavošanas programma. Navaļnijs, Skripaļs, Kara–Murza, Ņemcovs, žurnālisti, blogeri, tiesību aizstāvji”.

Turklāt propagandā izmantotie plašsaziņas līdzekļi un Ārlietu ministrija ir “sākuši pārkārtot debates no “mēs to neesam darījuši” uz “citas valstis arī tā dara””. Parādība, protams, nav jauna, taču Putina Krievijā potenciālo upuru loks ir ticis arvien paplašināts, iekļaujot tajā arī režīma kritizētājus. (Un vismaz dažos konstatētajos gadījumos vēršot pret tiem ķīmiskas kaujas vielas.)

SAISTĪTIE RAKSTI

Šajā sakarā gan var strīdēties, bet, pēc Grozeva domām, izšķirošais pavērsiens neatgriezeniski noticis ap 2014. gadu, jo izrādījās, ka par Krimas aneksiju un iebrukumu Austrumukrainā nekādas īpaši lielas nepatikšanas nedraud, un, ja reiz bez sekām paliek tūkstošu nogalināšana Ukrainā, tad kāpēc atturēties no “piecu vai desmit savu neērto cilvēku” novākšanas, un “kādā brīdī, kad režīms jau ir pastrādājis pārāk daudz noziegumu”, tas vairs nevar atļauties aiziet. Viņaprāt, Eiropai un sevišķi Vācijai jāpārstāj vērtēt Krieviju ar demokrātiskas valsts mērauklām un uzklausīt Kremļa “oficiālos melus”.

Jā, tomēr Vakareiropas veco demokrātiju līderi parasti ir pēdējie, kas mēdz publiski izpaust viņiem jau zināmo patiesību. Iekams spēji sagrozītā politiskā kuba katra skaldne nav ieguvusi viendabīgu krāsu. Visiem saskatāmu. Patiesība ir arī stabilākais un varbūt vienīgais pamats, uz kura savukārt spēj saliedēties Rietumu telpai piederīgie.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
“Narkotikas, izpostīti viesnīcu numuriņi, ballīšu noslēgums slimnīcā,” pēc vētrainas kopdzīves Mosas liecība Depa tiesā varētu būt izšķiroša
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
Maestro Raimonds Pauls atklāti pasaka, ko domā par “Uzvaras” pieminekļa nojaukšanu
Lasīt citas ziņas
Noskaidroti un aizturēti Bunkus slepkavībā iesaistītie, tostarp pasūtītājs un izpildītājs
“Ir nepiemērots brīdis tautas tracināšanai.” Kilbloka par Maskavas ielas pārdēvēšanu
Māra Libeka: Netrūkst tādu, kuriem gluži vienalga, ka stāv tur kaut kāds tēls no 50 okupācijas gadiem
“Mums jāizmanto viss iespējamais.” Leiena mudina iesaldētos Krievijas aktīvus izmantot Ukrainas atjaunošanai
Smaga situācija onkoloģijā: jāmazina pacientu līdzmaksājumi, jāapmaksā jaunas zāles
19:33
Opozīcijas vairākums varētu atbalstīt Straumes atkārtotu apstiprināšanu KNAB vadītāja amatā
19:18
TIEŠRAIDE. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
19:00
Rīgas dome: Pašvaldība nevilcināsies nojaukt padomju pieminekli Pārdaugavā
Par 30 dienām pagarinās iespēju Ukrainas iedzīvotājiem saņemt atbalstu ēdināšanai un izmitināšanai
Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātu beidz ar zaudējumu zviedriem
Nākamās divas ziemas ir īpaši būtiskas, jādomā, kā nodrošināties ar resursiem – komentē Roberts Zīle
Trešdien daudzviet Latvijā uzlīs; valsts austrumos diena būs sausa un vasarīgi silta
Ģimenes ārsts skaidro, kādēļ šogad gripa vēl plosās maijā
Rīgas pašvaldība gatavo lēmumu par LKS plānotā gājiena aizliegšanu
Latvija slimnīcai Ukrainā ziedos operatīvo medicīnisko transportlīdzekli
Pārtikas cenas turpina pieaug – vai iedzīvotājiem un valstij jāveido pārtikas rezerves?
Golubeva skaidro, kas šobrīd notiek ar žoga būvniecību uz Baltkrievijas robežas?
“Narkotikas, izpostīti viesnīcu numuriņi, ballīšu noslēgums slimnīcā,” pēc vētrainas kopdzīves Mosas liecība Depa tiesā varētu būt izšķiroša
Kalviņš skaidro, vai jaunās Covid-19 mutācijas varētu būt spēcīgākas par pirmo vīrusa variantu?
VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
Maestro Raimonds Pauls atklāti pasaka, ko domā par “Uzvaras” pieminekļa nojaukšanu
Tiesa Ukrainā piespriež prokrieviskam aģitatoram iemācīties dziesmu par Banderu un dzejoli “Mīlēt Ukrainu”
“Karš nebeigsies, krievi sāks vēl asiņaināku un apjomīgāku ofensīvu!” Zelenskis firmām, kas pamet Krievijas tirgu, piedāvā turpināt darbu Ukrainā
“Putinu mēģināja nogalināt,” atklāj Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Budanovs
Kad kovids norimies, infektologi sāk runāt par jaunu vīrusu! Cik bīstamas ir pērtiķu bakas?
VIDEO. Jelgavniece, kas piepildīja sapni un tika pie “čūskas mēles” atklāj: plāno operāciju, lai mainītu savas ausis
“Politiskie līķi atkal grabina zārku vākus, pūloties tikt laukā no pazemes aizmirstības!” Egila Līcīša feļetons
Garda uzkodiņa – avokado ar garnelēm
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
Latvijas dzīvnieku patversme “Ulubele” izkrāpj ziedojumus, iežēlinot ar ukraiņu ģimenes slimu sunīti
Šonedēļ augļus nesīs labi saplānota, tālredzīga rīcība! Horoskopi no 23. līdz 29. maijam