Kara elpa mums tieši pakausī. Slaidiņš komentē dronu incidentu un pasaka, kas šajā lietā ir pats būtiskākais 0
Latvijā notikušais incidents ar dronu kārtējo reizi parāda, ka kara Ukrainā sekas ir jūtamas arī ārpus frontes līnijas, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” norādīja NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Viņš atzina, ka pēc ziņām par droniem Latvijā informatīvajā telpā uzreiz parādās dažādas reakcijas, tostarp mēģinājumi vainot Ukrainu vai apšaubīt Latvijas ieguldījumus drošībā. Tomēr, pēc Slaidiņa teiktā, būtiskākais ir pats incidents un tā iespējamie iemesli.
Slaidiņš pieļāva, ka dronā varētu būt bijusi mērķa atpazīšanas sistēma, kas identificē noteiktus objektus, piemēram, naftas tvertnes. Viņš arī norādīja, ka drona novirzīšana varētu būt saistīta ar Krievijas elektroniskās karadarbības spējām pierobežā, jo šādas sistēmas var traucēt vadību, pārņemt signālu vai sajaukt drona navigāciju.
Pēc viņa vērtējuma, drons, iespējams, tika novirzīts no sākotnējā maršruta un lidoja līdz brīdim, kad atpazina objektu, kas līdzinājās tā mērķim. Slaidiņš norādīja, ka pēc redzamajām pazīmēm drons, visticamāk, bijis Ukrainas FP-1 tipa bezpilota lidaparāts.
Viņš skaidroja, ka Ukraina, iespējams, izmanto gaisa koridorus gar Latvijas austrumu pierobežu, jo šajā virzienā atrodas meži, purvi un mazapdzīvotas teritorijas, bet tālāk — Krievijas stratēģiski nozīmīgi objekti, tostarp Sanktpēterburgas virzienā. Šādos rajonos Krievijai nav tik blīvas pretgaisa aizsardzības kā pie svarīgākajiem objektiem.
Slaidiņš uzsvēra, ka, kamēr karš turpināsies un Ukraina uzskatīs konkrētus mērķus Krievijā par militāri nozīmīgiem, līdzīgi incidenti nav izslēdzami. Viņa ieskatā tas nozīmē, ka Latvijas teritorijā kara klātbūtne jeb tā sauktā kara elpa var kļūt jūtama arvien biežāk.
