Uzņēmējs: “Dabas aizsardzībā jārisina precīzāki uzdevumi” 0
Latvijā mežs aizņem vairāk nekā pusi teritorijas – 3,45 miljonus hektāru. Zemkopības ministrija šogad izstrādājusi meža nozares attīstības
pamatnostādnes 2026.-2050.gadam, kurās paredzēts palielināt gan koksnes produktu vērtību, gan mežaudžu ražību, gan dubultot meža nozares
pievienoto vērtību uz darbavietu, kā arī realizēt citas būtiskas mežsaimniecībā un valsts ekonomikai un dabas aizsaradzībai būtiskas lietas. Par meža nozari starp naudu un attīstību TV24 raidījumā „Naudas cena” diskutēja zemkopības ministrs (ZZS) Armands Krauze, AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs, LDDK padomes loceklis Uldis Biķis, Ornitologs un dabas aizsardzības eksperts, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Ķuze.
Uz jautājumu, vai meža nozarē ir politika, Biķis atbild: „Gan jā, gan nē. Jā, jo meža nozarē ir pietiekami konsolidēti viedokļi, kurp mēs ejam, bizness saprot, kas ir jādara. Jautājums ir cits: kā sabalansēt zemes politiku, jau pirms 13 gadiem tika definēts, ka šī politika ir jāizstrādā, bet tā ir iesprūdusi gaiteņos.”
Jaunais pamatdokuments, ko iztrādājusi zemkopības ministrija, pēc uzņēmēja domām, ir pavisam kas cits, taču viņš piekrīt, ka ir jādomā gan par dabas aizsardzību, gan ekonomiku, nepazaudējot darba vietas. Lai sakārtotu meža nozari, viņaprāt, nepieciešams atrisināt vairākas lietas „Tad, kad tiek uzdots no ekonomiskā bloka ierēdņiem, valsts pārstāvjiem jautājums, cik mums ir izņemts ārā teritorijas no saimnieciskās aprites, neviens nevar atbildēt, nezina, cik daudz mums ir tās zemes, uz kuras varam racionāli strādāt. Mūsu mežsaimniecība ir lēna, tas ir no 90.gadus vidus, kam pamatojums ir, ka dabas aizsardzības un saimnieciski ekonomiskā funkcija ir paralēli. Tas ir viens skatījums, bet tagad caur zaļo vienošanos jeb darījumu, mums ir vairāk jāatbrīvo teritorijas dabas aizsardzībai, dabas skoridoru veidošanai, sugu pārvietošanai, bioloģiskajai daudzveidībai, jāminimizē ekonomiskā intensitāte šajos 30 procentos, bet 70 procentos mēs nedrīkstam būt lēni…. Mēs esam daudz lēnāki, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ar kurām konkurējam. Mēs katra puse varam pietiekami veiksmīgi, es pat teiktu, manipulēt ar informāciju, cīnīties par savu partiju, bet kopējo mērķi pazaudējam.” Viņaprāt, būtiski ir uzlabot dabas aizsardzības kvalitāti, risināt precīzākus uzdevumus dabas aizsardzībā un attīstīt ekonomiku.
Zemkopības ministrs skaidro, ka aizsargājamā teritorija Latvijā ir 30 procenti, no kuriem 10 procenti ir stingri aizsargājama. Komentējot jaunās pamatnostādnes, Krauze teic, ka meža nozarē nevar izvirzīt mērķus tikai uz dažiem gadiem, tāpēc plāns izstrādāts 25 gadu posmam, kas ir apmēram ceturtā daļa no koka augšanas ilguma.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Naudas cena" saturu atbild AS “TV Latvija”.
