Jānis Garisons
Jānis Garisons
Foto: Paula Čurkste/LETA

Vai Aļaskas sarunas nesīs mieru vai kara draudus? Eksperts neuzskata, ka gaidāms kas labs 0

No piektdien Aļaskā plānotās ASV un Krievijas līderu sarunas nevar sagaidīt neko labu. Piekāpšanās Krievijas vadonim Vladimiram Putinam teritoriju jautājumā, lai izbeigtu tās sākto karu Ukrainā, agri vai vēlu novedīs pie lielāka kara Eiropā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, tagad ūdens dronu ražotāja “NEWT21” vadītājs Jānis Garisons, vēsta portāls “lsm.lv“.

Reklāma
Reklāma
Ik 44 minūtes Zeme saņem mistisku signālu no Visuma – NASA atklāj tā avotu
Slimot vairs nebūs tik vienkārši! Veselības ministrija apsver iespēju ieviest prasību darbnespējas lapā obligāti norādīt diagnozi
Veselam
Sāp un dedzina pakrūtē? 10 pārtikas produkti, kas kaitē kuņģim un veicina kuņģa dedzināšanu
Lasīt citas ziņas

“Man kā vēsturniekam tas – teritoriju apmaiņa, par ko runā lielvalstis, – atgādina 1938. gada Minhenes vienošanos, kas Vācijai atdeva Čehoslovākijai piederošo Sudetiju. Arī pati šī tikšanās, kā tā pašlaik tiek organizēta, ir ļoti liela pretimnākšana Putinam, jo viņš tiek izvests ārā no izolācijas, kas eksistējusi visus kara gadus,” uzsvēra Garisons.

Tādēļ ir jautājums, kā Eiropa var ietekmēt situāciju Ukrainā. “Jo zinām, pie kā noveda Minhenes vienošanās – pie lielāka kara. Skaidrs, ka piekāpšanās Putinam šeit nozīmēs agri vai vēlu lielāku karu Eiropā,” pauda Garisons.
CITI ŠOBRĪD LASA

Pozitīvi gan vērtējams tas, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir konsultējies ar Eiropas līderiem un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, bet nav pazīmju, ka Aļaskā varētu notikt kaut kas pozitīvs, jo Krievijai līdz šim ir izdevies manipulēt ar ASV, turpināja Garisons.

Uz jautājumu, vai Tramps spēlē savu spēli vai tomēr ir viegli aptinams ap pirkstu, Garisons atzina, ka arvien skaidrāk iezīmējas ASV prezidenta administrācijas mērķi – “pārvilināt Krieviju savā pusē, lai pretstāvētu Ķīnai.

Raugoties no Amerikas pozīcijām, tas ir ļoti būtiski, ka ASV ir vēl viens atbalstītājs, kuram turklāt ir daudz un dažādi retie metāli, ko Ķīna attiecībās ar Ameriku ļoti izmanto, pārtraucot to metālu eksportu uz ASV, kas tiek izmantoti arī militārajā rūpniecībā,” skaidroja Garisons.

Šāda ASV nostāja ir saprotama, lai gan nav “īsti patīkama mums”. Šādā kontekstā ir svarīgi beidzot domāt par Eiropas autonomiju, vērtēja Garisons.

“Ir pienācis laiks [Eiropai] saprast, ka ir jāatbalsta Ukraina un, iespējams, jāiesaistās daudz dziļāk Ukrainas atbalstā, sniedzot jau tiešāku militāru palīdzību,

piemēram, piegādāt iznīcinātājus vai arī nodrošināt lidojumu liegšanas zonu virs Ukrainas,” uzskata aizsardzības nozares eksperts. “Ja turpināsim paļauties tikai uz ASV, Eiropa nespēs nodrošināt savas intereses.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.