Foto: Shutterstock

Vai drīkst laist savu suni pastaigāties vienu pašu? Ko iesākt ar klaiņojošiem suņiem? 22

Laiku pa laikam soctīklos redzami sludinājumi – pazudis suns, bieži pēc tam komentāros lasāms, ka suns jau tā kā bija pieradis pie mājas tuvumā staigāt pats un vienmēr nācis atpakaļ, tikai ne šoreiz… Žurnāla “Medības” autore Kate Šterna publicētajā rakstā stāsta par šādām un līdzīgām situācijām, kas nav svešas arī medniekiem – klaiņojoši suņi nodara nopietnus postījumus arī attiecībā pret meža zvēriem, par tādiem mazākiem dzīvniekiem kā kaimiņu kaķi un lopi nemaz nerunājot.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
ChatGPT nosauc 10 visu laiku labākās dziesmas 7
7 lietas, ko gudri cilvēki par sevi nekad nesaka
Raksturs un liktenis pēc dzimšanas datuma: pārsteidzoši precīzs raksturojums 14
Lasīt citas ziņas

Suņa palaišana bez uzraudzības ir likuma un ētikas pārkāpums

Ministru kabineta noteikumu Nr. 266 Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai 13. punkts nosaka, ka pilsētās un ciemos ārpus norobežotas teritorijas suns bez pavadas drīkst atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību. Savukārt to pašu noteikumu 14. punktā teikts:

CITI ŠOBRĪD LASA

Viensētās suni var turēt ārpus telpām nepiesietu, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus.

Ja suns veic sargāšanas uzdevumu, tā uzturēšanās teritoriju norāda ar zīmi “Suns!”

Ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas suns bez pavadas var atrasties pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.

Mednieki nonāvēt nedrīkst

Medību noteikumos ir minēts, ka klaiņojošu mājas (istabas) dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošo starptautisko līgumu un citu normatīvo aktu prasības, atļauta visu gadu.

Ko tas nozīmē, žurnālam “Medības” skaidrojis Latvijas Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis: “Nevienu suni vai kaķi mednieki nedrīkst nonāvēt pēc pašu ieskatiem. Par klaiņošanu, uzbrukumiem vai citām situācijām, kur ir iesaistīti bez uzraudzības atstātie mājas kaķi un suņi, ir jāziņo vietējai pašvaldībai. Pamatojoties uz faktiem un iesniegtajiem pierādījumiem, pašvaldības vadība nolems, kā rīkoties.

Galējas nepieciešamības gadījumā, kad būs izsmeltas visas citas iespējas, pašvaldība var uzdot medniekiem konkrētās situācijas risinājumu. Ir jābūt oficiālam lēmumam un atskaitei.

Galvenais, kas ir jāpatur prātā, ka suns nav vainīgs. Vainīgs vienmēr ir tā īpašnieks, kura bezatbildība var kļūt par iemeslu suņa nekontrolētajai uzvedībai.”

Suns bez uzraudzības nodara lielu postu!

Kate Šterna publicētajā materiālā raksta: “Klaiņojošs suns, sevišķi medību šķirnes suns vai vienkārši liels suns, var nodarīt lielu kaitējumu savvaļas dzīvniekiem un medību saimniecībai. Ja suns tiek laists brīvsolī, tas ātri vien saprot, ka pārnadžu mazuļi un stirnas ir viegls medījums.

Suns iemācās dzenāt dzīvniekus un nogalināt tos tikai prieka pēc, jo ir paēdis un dzīvo pie saimnieka, kas labāk vai sliktāk, tomēr rūpējas par savu mājdzīvnieku.

Vēl tas ir traucējums medībām, kas ir dziļi neētiski, sevišķi, ja suns pieder medniekam, kurš principā saprot visu procesu.

Pavasarī šāda skriešana, riešana un medīšana nodara vēl lielāku kaitējumu, jo rada milzīgu stresu visā mežā laikā, kad vairumam dzīvnieku un putnu ir mazuļi.”

Protams, ka klaiņojoši un nepieskatīti suņi apdraud arī mājlopus. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Dr. biol. Jānis Ozoliņš savulaik atzina, ka vilku uzbrukumu vietās paņemtie DNS paraugi atsevišķos gadījumos pierāda suņu vainu.

Turklāt suņi mēdz veidot barus, kas var būt bīstami arī cilvēkiem. Īpašā riska grupā ir bērni un veci cilvēki.

Suņu klaiņošanai ir arī negatīvas demogrāfiskas sekas. Proti, suņi pārojas “brīvās mīlas” režīmā. Pēc tam šie kucēni nonāk jūrskolā vai labākajā gadījumā pie jauniem saimniekiem. Portāl “ss.com” ir pārpildīts ar sludinājumiem, kur piedāvā medību suni, kam māte laika, dzinējsuns vai pat putnusuns, bet tēvs – nezināms. Jāatgādina, ka Latvijā medībās drīkst izmantot tikai šķirnes suni. To nosaka arī vairāki tiesību akti!

Reklāma
Reklāma

Kā rīkoties?

Ja ir zināms klaiņojošā suņa īpašnieks, jācenšas ar viņu sazināties un izklāstīt situāciju, bažas un novērojumus, kā arī atgādināt par tiesību aktu prasībām. Iespējams, var izdoties pārliecināt cilvēku turpmāk suņus nelaist brīvi pastaigāties.

Pastāv iespēja, ka cilvēks vienkārši nezina likuma prasības un, izlasot iepriekš minētos tiesību aktus, pats sapratīs, ka rīkojies nepareizi.

Ja tomēr pārkāpumi turpinās, jāraksta oficiāls iesniegums vietējai pašvaldībai, kuras pienākums ir īstenot mājas dzīvnieku labturības noteikumu ievērošanas kontroli. Pašvaldība pieņems lēmumu un paziņos par situāciju.

Savvaļas suņu bars terorizē Kurzemi:

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.