Latvijā
Kriminālziņas

“Piezvanīja kaimiņi un teica, ka mūsu suņi “mētājas” uz ielas asiņu peļķē”: Pierīgā gaišā dienas laikā norisinās baisi notikumi39


Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: Pixabay

Divām ģimenēm, kuru privātmājas atrodas Garkalnes novadā, augusta nogale un septembra sākums kļuva par traģisku laiku – gaišā dienas laikā viņu privātīpašumos iekļuva un ģimenes četrkājainajiem mīluļiem uzbruka nepieskatīti suņi, kā rezultātā nogalināja izmēros daudz mazākos dzīvniekus – krievu garspalvaino toiterjeru Baksi un divus Jorkšīras terjerus Odiju un Hēru.

Sazinoties ar cietušo ģimenēm, portāls la.lv arī noskaidroja, ka arī vairākas citas Garkalnes novadā dzīvojošās ģimenes pēc asiņainajiem notikumiem ir satrauktas – iedzīvotājiem ir bail gan par saviem bērniem, gan četrkājainajiem draugiem, jo, kā izrādās, skaistie Sibīrijas haskiji “medīt” pa rajonu devušies nebūt ne pirmo reizi…

Alīna: “Baksi es salasīju, precīzāk to, kas no viņa bija palicis pāri…”

Foto no Alīnas privātā arhīva

28.augusta rīts iesākās traģiski Alīnas un viņas vīra Ulda ģimenē. Todien ap pusdienlaiku, kad ne Alīnas, ne viņas vīra nebija mājās, tur palika viņu divgadīgais dēliņš, bērna auklīte un 11 gadus vecais krievu garspalvainais toiterjers Baksis. Ģimene mitinās Langstiņos, Mežmalas ielā, kas atrodas Garkalnes novadā. Tā kā viņi uz šo rajonu ir pārcēlušies nesen, viņiem piederošā teritorija vēl ir bez nožogojuma, jo sēta, gluži vienkārši, vēl nav izgatavota.

Tās dienas pusdienlaikā auklīte ar divus gados veco bērnu un mazā izmēra sunīti devās pastaigā pa ielu. Pēc tam nāca atpakaļ, bet suņuks Baksis mazliet paskrēja pa priekšu un ieskrēja mājas pagalmā, kur jau tuvojās auklīte ar bērnu. Diemžēl 11 gadīgo mazo sunīti vairs nekad nesatika ne auklīte, ne Alīna, ne viņas vīrs, ne arī abi ģimenes bērni.

Alīna atceras notikušo: “Man piezvanīja kaimiņiene un pastāstīja, ka ielas galā ir atradusi mūsu suni… saplosītu, viņš ir miris.” Viņa teic, ka suns neatradās vairs mājas pagalmā un tad, kad viņa to atrada skats bijis šaušalīgs –

dzīvniekam bija pārplēsts kakls, norauta āda no krūšu daļas un visapkārt ļoti daudz asiņu.

Brīdi pēc tam, kad viņa attapās no pirmā šoka, viņa saprata, ka ir jāpalūkojas video ierakstos mājas kamerās, kurās tad arī ieraudzīja notikušo – brīdī, kad viņiem piederošajā īpašumā neatradās neviens no ģimenes locekļiem, pagalmā ienākuši divi Sibīrijas haskiju šķirnes suņi. Dažas sekundes vēlāk tur ieskrējis mazais Baksis, kas ieradās no pastaigas kopā ar auklīti.  Tūdaļ abi suņi tam pieskrējuši klāt un sākuši dzīvnieku plosīt. Pēc tam jau mazā sunīša līķi iznesuši ārā no teritorijas.

“Es uzsāku meklēt haskiju saimniekus, ievietoju sociālajos tīklos informāciju, pastāstīju, kas noticis un drīz vien arī atradās adrese, kurā mitinās tieši divi tādi haskiji – rudas un pelēkas krāsas suņi. Devos uz šo adresi pārliecināties pati savām acīm un tur arī ieraudzīju abus suņus. Tas atrodas aptuveni pusotru kilometru no mūsu mājas. Vēlāk jau ieguvu arī suņu īpašnieku kontaktus un ar viņiem sazinājos,” – atceras Alīna.

Diemžēl, kā vēlāk izrādījās, suņi bija trenkājuši un sakoduši arī vēl vienu ģimenes mīluli – kaķi Uzo. Dzīvniekam ir vairākas kostas brūces un viņš vēl aizvien klibo. Kaķis joprojām ārstējas veterinārajā klīnikā.

“Diemžēl mēs bijām pirmie, kas cieta nopietni un zaudējām savu mīluli, taču to, ka šie haskiji regulāri nepieskatīti klaiņo pa Garkalnes novadu, nevienam nebija jaunums… Protams, mēs vērsāmies pašvaldības policijā un uzrakstījām iesniegumu par notikušo – par uzbrukumu mūsu sunim, kā rezultātā iestājās viņa nāve,” – stāsta Alīna.

“Baksi es “salasīju” – precīzāk to, kas bija no viņa palicis pāri, ieliku kurpju kastē un mēs viņu apglabājām.

Mēs pat nevarējām atvērt kasti un ļaut bērniem no suņa atvadīties, es pati šo drausmīgo skatu nespēju aizmirst.

Pirmajās naktīs, lai varētu gulēt, es dzēru miegazāles,” – stāsta mirušā suņa saimniece.

Viņa atzīst, ka sarunas ar Sibīrijas haskiju saimniekiem līdz šim brīdim nav bijušas produktīvas – lai arī saimniece nenoliedz, ka viņiem piederošie suņi bija izkļuvuši ārā no sētas, iekļuvuši mūsu teritorijā un saplosījuši mūsu suni, nekādus risinājumus viņi šai situācijai tā arī nepiedāvāja. “Mums tika pārmests, ka mūsu teritorija nav nožogota, taču likumdošanā kā obligāta prasība nav minēts žogs, gluži otrādi – likumdošana pieprasa savu mājdzīvnieku pieskatīšanu un neklaiņošanu! Mūsu suns atradās mūsu teritorijā, mēs neko neesam pārkāpuši no likumīgā viedokļa.” – saka Alīna. Tāpat viņa atceras arī kādu nepatīkamu frāzi no agresīvo suņu saimnieku ģimenes: “Viņi teica – mūsu suņi laikam domāja, ka jūsu suns ir vāvere – tāds maziņš un pūkains… .“

Alīna ar vīru Uldi nenoliedz, ka haskiju saimniecei ir pieprasījuši kompensāciju 3000 eiro apmērā. Viņi teic, ka šī nauda, protams, nespēs atgriezt saplosīto mīluli, tomēr ar to viņi vēlas palīdzēt citiem dzīvniekiem un, ja vien izdosies patiešām šo summu no klaiņojošo suņu īpašnieces iegūt, visa summa tiks iztērēta dzīvnieku patversmēm un to ārstēšanas vajadzībām – tiem, kam tas ir visvairāk nepieciešams.

Videoieraksts, kurā redzams notikušais – mājas pagalmā dzīvību zaudē ģimenes mīlulis Baksis:

Inga: “Mums piezvanīja kaimiņi un pateica, ka mūsu suņi “mētājas” uz ielas un guļ asiņu peļķē…”

Foto no Ingas privātā arhīva.

Savukārt 7.septembra pusdienlaiks tikpat traģiski izvērtās vēl kādai citai ģimenei, kura mitinās Upesciemā, Abrenes ielā, kas atrodas aptuveni 8 km attālumā no Alīnas un Ulda ģimenes mājas. Todien vecāki – Inga un Edgars bija devušies darba gaitās, bet divi ģimenes mīluļi –  Jorkšīras terjeri Odijs un Hēra bija palikuši pagalmā, kas, kā šķistu vairumam, ir absolūti drošs – tas bija nožogots ar pamatīgu sētu.

“Mums piezvanīja kaimiņi, bet mēs nebijām mājās.

Viņi sacīja, ka mūsu suņi “mētājas” uz ielas, tālāk no mūsu mājas un guļ asiņu peļķē.

Tobrīd mājās bija tikai mūsu vecākais dēls, kurš arī devās uzreiz skatīties, kas īsti ir noticis,” – atceras Inga. – “Sēta bija slēgta, vārtiņi aizvērti, nevienam nebija ne mazākās idejas, kādā veidā suņi var atrasties ārpus sētas un ir miruši. Vecākais dēls pēc abu suņu atrašanas nerunāja par šo faktu vairāk kā divas dienas. Pārējie mūsu divi bērni nākošajā dienā neapmeklēja skolu, jo šoks bija pamatīgs. Neviens nesaprata, kā šīs šausmas vispār ir notikušas.

Drīz vien no saviem kaimiņiem, kas dzīvo mums blakus uzzinājām, ka pie mūsu mājas laikā ap divpadsmitiem ir staigājuši divi, nepieskatīti Sibīrijas haskiji – pelēkas un rudas krāsas suņi. Diemžēl vēlāk mūsu aizdomas apstiprinājās arī video kameru ierakstos, kas atrodas pie mūsu kaimiņu mājas – abi suņi tiešām tajā laikā atrodas uz mūsu ielas un siro gar mūsu sētu. Vēlāk, kad vecākais dēls jau bija spējīgs sākt runāt, viņš pastāstīja, ka visa sētas apakša todien ir bijusi notašķīta ar siekalām un putām, kā arī tur bija izkārpīta zeme.

Tātad,  mūsu Odiju un Hēru šie suņi brutāli bija izvilkuši pa sētas apakšu, saplosījuši un aiznesuši tālāk prom pa ielu, kur arī tos pameta.”

Inga stāsta, ka nupat arī viņiem ir izdevies savākt pietiekoši daudz pierādījumu tam, ka konkrētie suņi pa Garkalnes novadu brīvsolī dodas regulāri un arī viņi ar iesniegumu vērsīsies Garkalnes pašvaldības policijā.

“Mēs nevēlamies meklēt vainīgos vai kādu “sodīt”, mēs uzskatām, ka mūsu ģimenes locekļu, mūsu suņu nāve nedrīkst būt veltīga – šādas situācijas nav pieļaujamas un ir jāizdara viss, lai tamlīdzīgas traģēdijas tiktu novērstas,” – atzina Inga.

Portālam la.lv arī vairāki citi Garkalnes novada iedzīvotāji atzina – rudais un pelēkais haskijs ielās brīvsolī ir redzēti vairākkārt, cilvēki zina nosaukt gan vairākas reizes augusta nogalē, gan nu jau arī septembrī. Kā arī kāds vīrietis 7.septembrī, kad tika nokosti abi Jorkšīras terjeri, kas tika “izvilkti” no sētas apakšas, šos suņus bija notvēris un piezvanījis uz medaljonā norādīto numuru, tāpēc nav ne mazāko šaubu, ka tie ir vieni un tie paši suņi, kas jau 28.augustā līdz nāvei sakoda arī Alīnas un Ulda suni.

Garkalnes novadā dzīvojošie atzinuši – viņiem un viņu bērniem ir bail doties uz ielas, bail par saviem mājdzīvniekiem, bail doties pastaigās, jo abi jau minētie haskiji regulāri dodas “medībās”.

Policijas priekšnieks Ivars Mazurs: “Saprotu, ka iedzīvotāji jūtas neomulīgi – pa rajonu klaiņo divi, liela izmēra suņi, kas ir agresīvi”.

Foto: ekrānuzņēmums

Garkalnes novada Pašvaldības policijas priekšnieks Ivars Mazurs portālam la.lv darīja zināmu, ka šobrīd ir saņemts viens iesniegums kopā ar videoierakstu par abu Sibīrijas haskiju uzbrukumu. Taču tā kā iesniegums ir nevis par dzīvnieku klaiņošanu, bet cita dzīvnieka nogalināšanu, tas ir novirzīts uz Pārtikas un Veterināro dienestu, kura pilnvarās šobrīd arī ietilpst izmeklēšana, nepieciešamo pierādījumu iegūšana, kā arī abu Sibīrijas haskiju agresijas izvērtēšana likumā noteiktajā kārtībā.

“Ne kā amatpersona, bet kā cilvēks es ļoti labi saprotu, ka iedzīvotāji šajā situācijā jūtas ļoti neomulīgi – pa rajonu klaiņo divi, liela izmēra suņi, kas ir agresīvi. Taču es gribu aicināt iedzīvotājus zvanīt un informēt pašvaldības policiju, jo, iespējams, ja šie zvani un sūdzības būtu bijušas, mums izdotos novērst šādus gadījumus,” – saka Ivars Mazurs.

Viņš arī atzīst, ka par otru gadījumu, kas notika 7.septembrī, kad tika saplosīti abi Jorkšīras terjeri, viņš pats uzzinājis no sociālajām vietnēm, jo pirms tam neviens iedzīvotājs nebija vērsies pašvaldības policijā un lūdzis palīdzību. Ivars Mazurs arī norāda, ka Garkalnes novadam par klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu ir noslēgts līgums ar dzīvnieku patversmi “Ulubele”.

Tāpat Garkalnes pašvaldības policija darīja zināmu, ka šī gada astoņos mēnešos novadā ir izķerti un patversmē nogādāti 17 suņi, 19 kaķi, kā arī noformēti 13 administratīva pārkāpuma protokoli un uzsākti trīs administratīvie procesi – par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu (Ministru kabineta noteikumi nr.266).

Pārtikas un Veterinārais dienests: “Ja izdosies pierādīt, haskiju īpašnieks tiks saukts pie atbildības”

Vai PVD ir saņēmis iesniegumu no Garkalnes novada pašvaldības policijas par haskiju uzbrukumu citiem suņiem?

Vakar, 9. septembrī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēma materiālus no Garkalnes novada pašvaldības policijas par gadījumiem, kuros izbēguši haskiju šķirnes suņi uzbrukuši un līdz nāvei saplosījuši citus suņus.

Kā PVD rīkosies konkrētajā situācijā?

PVD uzsāks administratīvā pārkāpuma procesu par uzbrukuma faktu. Procesa ietvaros tiks skaidrots gan dzīvnieku īpašnieks, gan vākti pierādījumi – meklēti notikušā liecinieki, ja iespējams, veiktas suņu DNS analīzes, lai varētu pierādīt, ka suņu nāvē vainojami konkrētie haskiji. Ja to izdosies pierādīt, haskiju īpašnieks tiks saukts pie atbildības.

Jāpiebilst, ka lietā nav nekādas nozīmes liecībām par gadījumiem, kas notikuši pagātnē. Tie nav pierādījumi lietā. Tāpat pierādījumi nav varbūtību veidā izteikti pieņēmumi.

Kā jārīkojas suņa īpašniekam, kuram uzbrucis cits suns?

Šādos gadījumos ir jāizsauc pašvaldības vai valsts policija, kura fiksēs gan notikušo, gan tobrīd pieejamos pierādījumus un liecības, apkopos materiālus un pieņems lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, un pēc tam par lietas nodošanu PVD izskatīšanai.

Policijai ir jānosūta sakostā dzīvnieka līķis veterinārmedicīniskai ekspertīzei, vai, ja dzīvnieks ir dzīvs, no sakostā dzīvnieka tiek noņemtas DNS analīzes (ap brūci siekalu paraugi), kas varētu būt vienīgais pierādījums, lai sasaistītu, ka konkrētais suns kodis dzīvniekam, ja lietā nav liecinieki (ne abu iesaistīto dzīvnieku īpašnieki) vai gadījums nav nofilmēts izmantojamā kvalitātē un tiesiski derīgs.

Ekspertīzes un DNS analīžu veikšanas izdevumus pilnā apmērā pēc tam piedzen no sodītās personas.

Vai cilvēks, kas ir cietušā suņa īpašnieks var pieprasīt, lai suns – uzbrucējs tiktu atzīts par bīstamu?

To var darīt un parasti iesniegums ar lūgumu izvērtēt par suņa bīstamību ir jāiesniedz vai jāpiesaka iestādei, kura ir pirmā bijusi notikuma vietā. Šajā gadījumā – pašvaldības policijai. Tad šis iesniegums līdz ar citiem lietas materiāliem nonāks PVD, kas veidos komisiju suņa bīstamības novērtēšanai. Taču Garkalnes novada gadījumā vispirms ir jāidentificē konkrēti suņi, to īpašnieks un jāpierāda, ka tieši šie suņi ir bijuši uzbrucēji.

Kinoloģe, LKF prezidente Vija Klučniece: “Cilvēki “iekrīt” uz haskiju ārējo skaistumu!”

Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidente, kinoloģe Vija Klučniece.
Foto: Ieva Čīka/ LETA

Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidente, kinoloģe Vija Klučniece: “Zilas acis ledus krāsā, skaists zīmējums uz galvas, viegla, it kā lidojoša gaita – neapšaubāmas īpašības, kas Sibīrijas haskiju izceļ citu šķirņu vidū. Šobrīd gan lielākais modes vilnis uz šo šķirni noplacis, tomēr arī tagad, kā saka, cilvēki iekrīt uz šīs šķirnes ārējo skaistumu nepadomājot, kādam nolūkam šķirne radīta. Haskiji pieder primitīvo suņu grupai, proti, suņi, kuri kā šķirne veidojusies dabīgā ceļā un cilvēki vien nedaudz uzlabojuši šķirnes vizuālo izskatu. Lai cik skaists nebūtu haskijs, viņš pēc savas būtības ir un paliek kamanu suns. Te nu viņam nav līdzīgu, bet visādā citādā ziņā nezinātājam var būt lielas problēmas ar šo suni. Izdzīvojis skarbos ziemeļu apstākļos, gadsimtiem izmantots ragavu vilkšanai šis suns ir neatkarīgs, patstāvīgs un cilvēks viņam nepieciešams vien kā barības nodrošinātājs.

Haskijiem nereti bija jāparūpējas arī par dienišķo iztiku, tāpēc sunī ir izstrādājušās nežēlīga mednieka īpašības – notvert un saplosīt jebko skrienošu, kustošu būtni vai tas būtu trusis, vāvere vai kaķis un mazs suns.

Haskiji nav ļauni, agresīvi suņi, gluži otrādi – pret cilvēkiem tie neizrāda nekādu agresiju, bet var būt agresīvi pret sugas brāļiem un, protams, mazākiem dzīvniekiem.

Haskiju saimniekam jāapzinās, ka šie suņi ir slikti apmācāmi paklausībai, bet ir lieliski piemēroti sportam – ragavu, slēpju, ratu vilkšanai un to viņi dara lieliski. Būdami neatkarīgi un patstāvīgi, ja netiek pietiekami fiziski noslogoti, dodas klejojumos, tāpēc mājā, kurā dzīvo haskiji, jābūt drošai un pietiekami augstai sētai, kur suņi nevar ne parakties apakšā, ne pārlekt pāri.

Vienu laiku visas patversmes bija pilnas ar haskijiem un viņu jaukteņiem tieši tā iemesla dēļ, ka īpašnieki laimīgi uzelpoja, kad haskijs bija aizklīdis un pat necentās suni sameklēt,” – stāsta Vija Klučniece.

Haskiju audzētāja Dita Ozola: “Nav normāli un pieņemami, ka haskijs citu dzīvnieku ir plosījis!”

Foto no Ditas Ozolas privātā arhīva.

Dita Ozola, 13 Sibīrijas haskiju īpašniece, Latvijas Kinoloģiskās federācijas haskiju audzētāja ar 20 gadu pieredzi stāsta, ka šie suņi ierasti ir mīļi pret cilvēkiem, taču viņiem ir izteikts mednieku instinkts, kā rezultātā, protams, ka viņi apdraud mazākus un vājākus dzīvniekus.

“Tuvojoties Ziemassvētkiem, mans telefons “uzkarst” – visiem vajag haskiju kucēnus, jo viņi taču ir tik smuki, ar zilām actiņām… Ļoti, ļoti reti cilvēki, kas apsver domu iegādāties Sibīrijas haskiju, apzinās šo suņu temperamentu, raksturu un tiem ikdienā nepieciešamo slodzi. Savā dzimtenē Sibīrijā šie suņi ziemā strādāja – vilka kamanas, bet vasarā, par cik saimniecībā to bija daudz un visus vajadzēja uzturēt, palaida savā “vaļā” uz mežiem, lai tie gādā pārtiku paši. Šis instinkts, protams, haskijos ir saglabājies vēl aizvien un neapšaubāmi ar to ir jārēķinās ikvienam esošajam un topošajam haskija īpašniekam. Cilvēks, kas savā privātmājā vēlas turēt šīs šķirnes suni vai suņus, pirmkārt, parūpējas par to, lai dzīvnieki nevarētu nekādā veidā izkļūt no teritorijas – ne rokot, ne lecot. Sētai ir jābūt lielai, pamatīgai, augstai un uzticamai,” – stāsta audzētāja.

Runājot par situāciju, kas notikusi Garkalnes novadā, vēlos piebilst, ka nav normāli tas, ka haskijs citu dzīvnieku ir plosījis – vaļējas brūces, noplēstas ādas strēmeles – tas nav raksturīgi normālam, adekvātam haskijam.

Parasti, ja šie suņi medī, tad savu medījumu nogalina ar vienu “klikšķi” – ātri un nesāpīgi. Šis notikums ar saplosītajiem dzīvniekiem mani no tiesas un līdz sirds dziļumiem ir šokējis gan kā audzētāju, gan cilvēku. Es bez šaubām uzskatu, pilnīga un simtprocentīga atbildība par notikušo – gan materiālā, gan morālā kaitējuma atlīdzinājumi, ir jāsedz abu klaiņojošo haskiju īpašniekiem un stipri jāpārdomā tas, vai viņiem šādi šķirnes suņi ir piemēroti, ja viņi nespēj nodrošināt savu kaimiņu drošību,” – uzskata Dita Ozola.

Haskiju Šeilas un Frodo saimniece: “Vienīgā reize, kad viņi kādu saplosīja, tā bija vāvere. Viena vāvere!”

Portālam la.lv izdevās sazināties arī ar abu Sibīrijas haskiju – teju trīsgadīgās Šeilas un 11 mēnešus vecā Frodo saimnieci Aiju (vārds pēc sievietes lūguma ir mainīts – red.).

Vai jūs varētu, lūdzu, izstāstīt, kā jums piederošie suņi izkļuva no jūsu teritorijas un devās brīvsolī?

28.augustā viņi no mūsu sētas izkļuva ārā pirmo reizi. Tas notika tāpēc, ka mūsu kaimiņi sāka patvaļīgu, ar būvvaldi nesaskaņotu būvniecību, kā rezultātā sētā uzradās vairāki caurumi, pa kuriem suņi izkļuva ārā un aizbēga.

Tātad, tieši tajā dienā, kad viņi izbēga pirmo reizi, viņi arī ieskrēja jūsu kaimiņu Alīnas un Ulda piederošajā teritorijā un saplosīja viņu suni Baksi?

Jā, tā bija. Taču Alīnas mājai apkārt nav sētas…

Bet likumdošana to nepieprasa, ka ap māju noteikti ir jābūt žogam, likums pieprasa, ka īpašniekam piederoši suņi neklaiņo pa ielu nepieskatīti…

Viņi arī neklaiņoja. Mēs uzreiz sapratām, ka suņi ir pazuduši un ar velosipēdiem devāmies viņus meklēt. Apmēram jau pēc stundas suņus atradām un viņi bija mājās.

Vai jūs zināt, ka 7.septembrī tika saplosīti divi Jorkšīras terjeri, kas atradās savas mājas pagalmā, kas ir norobežota ar sētu un liecinieki apgalvo, ka to izdarīja jums piederošie suņi?

Par šo man informācijas īsti nav. Nav arī videoierakstu, kas to apliecinātu.

Jūs sacījāt, ka jūsu suņi no sētas bija izkļuvuši tikai vienu reizi – 28.augustā, tātad, nenoliedzat, ka tie tomēr izkļuva arī 7.septembrī?

Jā, laikam viņi bija atraduši caurumu sētā arī 7.septembrī un kādu brītiņu bija ārā. Taču mēs sētu remontējam, meklējam šos caurumus. Suņi tagad dzīvo vai nu voljērā vai pie ķēdes, vai istabā. Viņi nekur nevar izkļūt.

Vai šādi gadījumi, kad jūsu suņi uzbrūk un saplosa citus dzīvniekus ir pirmo reizi?

Jā, es neko tādu nezināju. Man nebija ne jausmas, ka viņi tā var darīt. Abi suņi ir ārkārtīgi mīlīgi – visi kaimiņu bērni viņus pazīst un baro ar kārumiem. Vienīgā reize, kad viņi saplosīja dzīvnieku, tā bija vāvere. Viena vāvere.

Kā jūs no savas puses esat apņēmušies notikušo situāciju risināt? Zinu, ka saplosīto suņu saimnieki ar jums ir sazinājušies.

Mēs esam atvērti sarunām. Mēs nekur neesam pazuduši. Mēs neslēpjamies. Taču Garkalnes novada iedzīvotāji pret mums ir noskaņoti negatīvi, viņi nedzird, ko mēs sakām.  Viņi arī sniedz pretrunīgu informāciju.
Protams, tās summas, ko Alīna pieprasīja kompensācijā, manuprāt, ir neadekvātas. Viņi sacīja, ka viņi par zaudējumiem pieprasa 3000 eiro. Krievu garspalvainais toiterjers tā nemaksā… (šīs šķirnes kucēna cena Latvijā ir aptuveni 1000 eiro – red.). Pie tam, mums ģimenē ir četri bērni, mums nav tādas naudas, mēs to nevaram samaksāt nevienam.
Tagad, pēc notikušā, mēs arī esam sazinājušies ar kinologu Ivo Svenni. Savulaik mēs ar Šeilu bijām pie viņa uz vienu nodarbību, vairāk nevajadzēja, jo viņa ir paklausīga. Frodo ir citādāks, ar viņu, visdrīzāk, nāksies vairāk pastrādāt. Esam jau runājuši ar kinologu. Viņš teica, ka vēlas redzēt un novērtēt abus suņus.

Vai iegādājoties Sibīrijas haskijus, jums bija informācija par to, ka šai šķirnei ikdienā ir nepieciešama liela fiziskā slodze?

Jā, un mēs arī darbojamies ar viņiem! Vismaz katru otro dienu mēs dodamies ar viņiem uz mežu skriet. Mēs braucam ar mašīnu un suņi skrien līdzi.

IEVĒRĪBAI!

Saistītie raksti

Atgādināsim, ka visā Latvijas teritorijā spēkā ir Ministru kabineta noteikumi Nr.266 (izdoti Rīgā, 2006.gada 4.aprīlī), kas paredz:

51. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir tiesības kopā ar mājas (istabas) dzīvnieku atrasties ārpus mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja mājas (istabas) dzīvnieks:

51.1. netraucē sabiedrību un nerada draudus cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai;

51.2. nerada draudus citu dzīvnieku drošībai, veselībai un dzīvībai.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.