Baltija apņēmusies 2025.gada sākumā atslēgties no BRELL loka. Vai gaidāms vēl viens elektrības cenu pieaugums? 57
“Jāsaprot, ka pašlaik mēs esam saslēgti vienotā tīklā ar BRELL, kas ir Baltijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas tīkls,” TV24 raidījumā “Ziņu TOP” stāsta Jānis Patmalnieks, 14. Saeimas deputāts (JV), Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs.
Tas, ka mums pašlaik ir gaisma, kas neraustās, ir atkarīgs no Krievijas elektrospēkstacijām, viņš skaidro, piebilstot, ka mums ir bijis plāns ilgstoši atdalīties no šīs sistēmas. Pašlaik notiek dažādu spēkstaciju izbūve, lai šo plānu varētu īstenot un projektu varētu noslēgt 2025.gada februārī.
Viens no elementiem, kas būs, šī frekvences regulēšana būs jāuztur Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Un tas būs saistīts ar konkrētām sistēmas izmaksām, kas pašlaik tiek rēķinātas, bet tuvākajā laikā “Augstsprieguma tīkls” varētu nākt klajā ar konkrētākām summām, viņš norāda.
Tarifa celšana nenotiks tuvāko trīs mēnešu laikā, bet, viņš atzīst, ka neatkarība maksā. Mūsu aizsardzība arī maksā, tāpat arī neatkarība no elektroenerģijas maksā. Un tas, ka mēs paši to kontrolējam arī maksā. Un mums kā patērētājiem šīs izmaksas ir jāsedz, viņš skaidri uzsver.
Jau ziņots, ka Baltijas valstu lēmums par desinhronizāciju no Krievijas kontrolētā BRELL loka ir ļoti pareizs solis, bet patlaban pārāk maz uzmanības tiek pievērsts tam, kā tas var ietekmēt arī elektroenerģijas cenas Latvijā un Baltijā, intervijā aģentūrai LETA sacīja enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” vadītājs Roberts Samtiņš.
Patlaban Baltijas valstis ir apņēmušās 2025.gada sākumā atslēgties no BRELL loka, kas savieno Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektrosistēmas ar Krieviju un Baltkrieviju. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektropārvades sistēmu operatori “Augstsprieguma tīkls”, “Litgrid” un “Elering” augusta sākumā parakstīja vienošanos par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem 2025.gada februārī.
Samtiņš sacīja, ka “Augstsprieguma tīkls” patlaban vēl acīmredzot precizē, kā tas notiks starp visām trijām Baltijas valstīm, bet viens no scenārijiem var būt tāds, ka tiek samazinātas importa jaudas no Skandināvijas. Piemēram, ja pašlaik pa vienu no starpsavienojumiem no Somijas uz Baltiju nāk 700 megavati (MW) elektrības un šis kabelis pēkšņi tiek bojāts, un plūsma apstājas, Latvijai ir jāspēj pacelt sava ģenerācija par tikpat lielu jaudu.
“Tādēļ, visticamāk, tas nozīmēs, ka šīs importa kapacitātes uz laiku tiks mazinātas, jo mums nebūs iespējas tās aizstāt un vienā brīdī uzreiz pacelt ražošanu par 700 MW.
Rezultātā elektrības cenas var pieaugt. Tāpat tas varētu palielināt dabasgāzes patēriņu, jo vairāk nāktos darbināt termoelektrocentrāles,” pieļāva Samtiņš.
Viņš arī uzsvēra, ka nav zināms, kādas provokācijas līdz 2025.gadam var īstenot Krievija.
“Kā mēs esam pārliecinājušies, tad Krievijai ir pilnīgi vienalga tas, kas notiek pie viņiem, ja tik var ieriebt savām kaimiņvalstīm. Ar mērķi traucēt Baltijas valstīm viņi var paši veikt darbības, lai desinhronizāciju veiktu ātrāk. Tehniski tas nav viegli, bet var būt kādas provokācijas arī no šīs puses. Arī šajā gadījumā ir iespējams, ka būtiski pieaug cenas, jo mums ātri būtu jāpārskata sava energosistēma,” pieļāva Samtiņš.
Viņš uzsvēra, ka arī šī iemesla dēļ Baltijas valstīm pašām ir jāinvestē savās elektrības ģenerācijas jaudās. Ja notiks tikai paļaušanās uz to, ka elektrību varēs lēti nopirkt no kāda cita, tas var izvērsties arī diezgan slikti.
Vienlaikus Samtiņš uzsvēra, ka neredz iemeslus, kādēļ Baltijas valstis tehniski nebūtu gatavas 2025.gadā veikt desinhronizāciju no BRELL sistēmas.
Jau vēstīts, ka Baltijas valstu vienošanās ar Baltkrieviju un Krieviju par BRELL loku paredz, ka tā automātiski tiek pagarināta katru gadu februārī, ja neviena no to parakstījušajām pusēm līdz 7.augustam jeb pusgadu līdz kārtējā vienošanās termiņa beigām nepaziņo, ka atsakās no turpmākas dalības.
“Kopā ar partneriem esam vienojušies par konkrētām darbībām un datumiem, lai atslēgtos no Krievijas sistēmas un pievienotos kontinentālās Eiropas sinhronizētajai zonai. Pirmo reizi visu trīs valstu operatori uzņēmušies skaidras saistības veikt sinhronizāciju noteiktajā laikā 2025.gada februārī,” pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektropārvades sistēmu operatoru vienošanās parakstīšanas augusta sākumā paziņoja “Litgrid” valdes priekšsēdētājs Roks Masjulis.
Nepieciešamie darbi, piemēram, pirmo sinhrono kondensatoru, vadības sistēmu uzstādīšana un trešās līnijas starp Igauniju un Latviju rekonstrukcija tiks pabeigta noteiktajā termiņā. Citi ar sinhronizāciju saistītie Baltijas elektropārvades sistēmu operatoru īstenotie projekti tiks īstenoti līdz 2025.gada beigām vai vēlāk.
Visas trīs Baltijas valstis 2018.gadā parakstīja vienošanos 2026.gadā desinhronizēt savus elektropārvades tīklus no Krievijas elektrotīkla, bet tagad panāktā vienošanās nozīmē, ka tas notiks gadu ātrāk.
Eiropas Komisijas vērtējumā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ir politiska un finansiāla prioritāte, kuras īstenošanai piešķirti vairāk nekā 1,2 miljardi eiro.
“AJ Power” ir Latvijā lielākā privātā enerģētikas uzņēmumu grupa, kas piedāvā individuālus risinājumus elektroenerģijas un dabasgāzes iegādei, saules paneļu projektiem, dabas resursu nodokļa administrēšanai un energoefektivitātes uzlabošanai. Enerģētikas uzņēmumu grupa darbojas kopš 2014.gada, un tās apgrozījums 2022.gadā bija 90 miljoni eiro. “Firmas.lv” informācija liecina, ka grupas uzņēmumu patiesie labuma guvēji ir Jānis Lielcepure un Anete Freiberga-Samtiņa.
