Šis ikdienas pārtikas produkts var palielināt nāves risku par 27%: šokējoši rezultāti no 19 gadus ilga pētījuma 0
Mums visiem nāksies pārdomāt, cik daudz vistas mēs patiesībā apēdam. Itālijā veikts pētījums liecina par iespējamu saistību starp regulāru mājputnu gaļas patēriņu un paaugstinātu mirstības risku, vēsta Fox News.
Nacionālais gastroenteroloģijas institūts Itālijā publicējis pētījumu, kurā teikts, ka cilvēkiem, kuri nedēļā apēd vairāk nekā 300 gramus vistas gaļas, nāves risks ir par 27% lielāks nekā tiem, kuri patērē mazāk par 100 gramiem nedēļā.
Pētījumā 19 gadu garumā piedalījās 4869 pieaugušie. Tajā tika apkopoti dati par viņu uzturu, dzīvesveidu, asinsspiedienu, medicīnisko vēsturi, svaru un augumu. No 1028 dalībniekiem, kuri pētījuma laikā nomira, apmēram 41% no viņu iknedēļas gaļas patēriņa veidoja baltā gaļa – galvenokārt vista.
Īpaši satraucošs ir secinājums, ka tie, kuri ēda vairāk nekā 300 gramus vistas nedēļā, bija 2,27 reizes biežāk pakļauti nāves riskam no kuņģa-zarnu trakta vēža nekā tie, kas ēda mazāk par 100 gramiem.
Tomēr eksperti brīdina neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Dienvidkarolīnas reģistrētā dietoloģe Lorēna Mankeira, kas pati nepiedalījās pētījumā, norādīja, ka “vista pati par sevi nav kaitīga”.
“Vista ir bagāta ar būtiskām uzturvielām un augstas kvalitātes olbaltumvielu avots. Tā nodrošina organismu ar B grupas vitamīniem, dzelzi un cinku,” viņa teica intervijā.
Viņa uzsvēra, ka pētījums ir tikai novērojumu rakstura un neņem vērā būtiskus aspektus, piemēram, kā vistas gaļa tika pagatavota. “Pagatavošanas veids būtiski ietekmē ēdiena veselīgumu,” viņa sacīja. Piemēram, cepti ēdieni bieži ir saistīti ar sliktu ietekmi uz veselību, pateicoties augstajam tauku un kaloriju daudzumam.
Dr. Donalds Hensruds piebilda, ka, izvēloties gaļu, svarīgi pievērst uzmanību piesātināto tauku daudzumam. “Sarkano gaļu piesātināto tauku saturs parasti ir lielāks nekā baltajā gaļā,” viņš teica. “Un daudzi pētījumi liecina, ka sarkanā un īpaši pārstrādātā gaļa palielina sirds slimību risku vairāk nekā baltā gaļa.”
Gan Hensruds, gan Mankeira uzsver – vissvarīgākais ir uztura līdzsvars. Sabalansēts uzturs, kurā iekļauti dārzeņi, pilngraudi un liesas olbaltumvielas, veicina ieguldījumu ilgtermiņa veselībā.
Pētījuma autori atzīmē vairākus ierobežojumus – piemēram, dalībnieku uztura dati bija pašu ziņoti, un netika ņemta vērā viņu fiziskā aktivitāte, lai gan tā ir būtisks faktors mirstības riska izvērtēšanā.
“Jāvērtē kopējais uztura modelis, nevis jākoncentrējas tikai uz vienu produktu,” noslēdz dietoloģe.
