Esošā pedagogu atalgojuma modeļa trūkumiE 3
Lai izprastu, kāpēc ir nepieciešamas pārmaiņas pedagogu atalgojuma sistēmā, palūkosimies uz vispārējo izglītību, jo tā ietekmē vislielāko pedagogu skaitu.
Pavisam vienkāršs piemērs: ja šodien pie manis atnāk skolotājs un jautā, kāda viņam būs alga nākamajā mācību gadā, es kā ministre varu tikai atvainoties un teikt – nezinu. Vienīgais, ko varu minēt, – tai noteikti nevajadzētu būt mazākai par 420 eiro pirms nodokļu nomaksas par 21 stundu. Vai skolotājs saņems samaksu par burtnīcu labošanu? Nav atbildes. Vai viņa atalgojums būs atkarīgs no bērnu skaita klasē? Vai viņš saņems atalgojumu par klases audzināšanu? Kam un kad lai skolotājs to jautā? Pašreizējā sistēma atbildes uz šiem jautājumiem nesniedz.
Vai es varu nosaukt vismaz aptuvenu skaitli? Īsti nē. Alga par vienu amata likmi – 21 stundu, tātad par salīdzināmu darba apjomu Latvijas skolās svārstās no 410 līdz 750 eiro!
To pieļauj esošā pedagogu atalgojuma sistēma. IZM aprēķina un pārskaita pašvaldībām naudu pedagogu atalgojumam, ņemot vēra dažādus kritērijus un paredzot katram pedagogam par katru mācību stundu vēl 40 % piemaksu tā sauktajiem papildu darbiem – darbu labošanai, stundu gatavošanu, konsultācijām u.c.
Šobrīd pašvaldībām ir iespēja aprēķināto mērķdotāciju tālāk pārdalīt starp visām pašvaldības skolām saskaņā ar pašu noteiktiem kritērijiem. Ir pašvaldības, kuras tā vietā, lai apvienotu blakus esošas mazas skolas un veidotu stipras vidusskolas, izvēlas uzturēt visas skolas un daudziem skolotājiem maksāt zemāko iespējamo atalgojumu.
Taču šāda pieeja negatīvi ietekmē izglītības kvalitāti laukos. Centralizētajos eksāmenos un starptautiskajos pētījumos vērojama būtiska atšķirība starp pilsētu un lauku skolu skolēnu sniegumu. Tā turpina palielināties. Pēc OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) pētījumu datiem atšķirības skolēnu sasniegumos ar katru gadu palielinās arī atkarībā no vecāku sociāli ekonomiskā stāvokļa. Tas nozīmē, ka palielinās nevienlīdzība un mazinās nākotnes iespējas lielai daļai Latvijas jauniešu.
Izglītības kvalitāte vislielākajā mērā ir atkarīga no pedagogu un skolu vadītāju darba kvalitātes.
Protams, lielāka alga automātiski nenozīmē labāku darba kvalitāti. Tomēr būsim reālisti! Ja vēlamies, lai mūsu bērnu skolotāji būtu zinoši, talantīgi, radoši, entuziastiski, mērķtiecīgi cilvēki, skolotāju atalgojums ir viens no svarīgiem faktoriem. Latvijā šobrīd vairāk nekā 40 % skolotāju ir vecāki par 50 gadiem. Tikai 10 procenti pedagogu ir vīrieši. Mums ir nepieciešami jauni pedagogi, bet atalgojuma situācija, ko šobrīd nodrošina valsts mērķdotācija, nav motivējoša jaunu pedagogu ienākšanai skolās. Patlaban 69 % skolotāju no valsts saņem mazāk par vidējo algu (760 eiro) mēnesī, savukārt vairāk nekā trešdaļai – 35% skolotāju – atalgojums ir līdz 420 eiro mēnesī.
Aprakstītais īsumā paskaidro, kāpēc piedāvājam pārmaiņas: pašreizējā atalgojuma sistēma palielina pedagogu atalgojuma atšķirības, mazina izglītības kvalitāti, neveicina jaunu pedagogu ienākšanu skolās un uztur neefektīvu skolu tīklu. Rezultātā mazinās vienaudžu konkurētspēja nākotnē.
