Vai Latvijā var prettiesīgi rīkoties ar svešu mantu bez sekām? 0
Autors: Ēkas līdzīpašnieks Rolands Teivāns
Sākotnēji šķietami vienkāršs mantinieku strīds rezultējies aptuveni pusmiljona eiro zaudējumos, nenomaksātos nodokļos un pilnīgā uzticības zudumā vairākām valsts pārvaldes institūcijām. Valsts policijas kapacitātes trūkums un Bāriņtiesas nespēja nodrošināt mantojuma aizgādnību un negodprātīga mantinieka, kas bija iecelts par mantojuma aizgādni, rīcība novedusi pie teju divpadsmit gadus ilga konflikta un situācijas, kurā viens no mantiniekiem var rīkoties ar citu īpašumu, kā ar savu, nenesot par to nekādu atbildību. Dzīvojot tiesiskā valstī, mūsdienīgā demokrātijā, Eiropas Savienībā šķiet absurdi, ka kāds var rīkoties ar cita mantu pilnīgi pēc saviem ieskatiem – bez atļaujas, saskaņošanas, pretlikumīgi, un nesaņemt par to nekādu sodu.
Cietusī puse, izmantojot visas juridiskās iespējas, gadiem ilgi nespēt panākt nekādu risinājumu. Neraugoties pat uz gatavību slēgt izlīgumu ar pretējo pusi, būtībā ļaundari, un atteikties no visām pretenzijām pret viņu. Taču šī absurdā situācija ir reāla – tā ir mūsu ģimenes ikdiena vairāk nekā desmit gadus. Sistēmas nepilnības un atsevišķu cilvēku negodprātīga rīcība nostādījusi mūs ķīlnieka lomā, radot nevēlamu precedentu, kas var iedrošināt arī citus krāpniekus.
Likums neļauj aizgādnim rīkoties bez saskaņojuma ar bāriņtiesu
2014. gadā, kad mūžībā aizgāja mana māte, atklājās mantojums – daudzdzīvokļu nams Rīgā, Aleksandra Čaka ielā 43. Tika nodibināta mantojuma aizgādnība un, lai arī lūdzām par mantojuma aizgādni iecelt juristu, kurš nebūtu saistīts ne ar vienu no pusēm, bāriņtiesa par mantojuma aizgādni iecēla mātes bijušo laulāto, kurš pats bija mantojis 1/3 no īpašuma. Tajā brīdī arī sākām kļūt par situācijas ķīlniekiem – aizgādnis pārvaldīja namu, nekautrējoties vērsties arī pret bijušo sievas māti – vecmāmiņu cienījamos gados, kura dzīvoja vienā no dzīvokļiem. Aizgādnis slēdza neadekvātus līgumus par summām, kas ir krietni zem vidējās tirgus vērtības; aicināja īrniekus norēķināties skaidrā naudā, viltoja līgumus, tērēja naudu nevajadzīgiem un neprasītiem remontiem. Ja sākotnēji aizgādnis vēl saskaņoja līgumus ar Rīgas bāriņtiesu, tad ar laiku, visticamāk bāriņtiesas darbinieka kļūdainas interpretācijas dēļ, saņēmis informāciju, ka nekādi saskaņojumi vairs nav nepieciešami, turpināja rīkoties vēl brīvāk. Likums šādu iespēju – aizgādnim rīkoties bez saskaņojuma ar bāriņtiesu – neparedzēja.
Zaudējumi ~ 566 000 EUR apmērā un valstij nenomaksātie nodokļi
Lai gan 2019. gadā aizgādnības tiesības aizgādnim beidzās, absurdā situācija nebeidzās un likumīgajiem mantiniekiem nav reālu iespēju pārvaldīt īpašumu. Neatkarīgu auditoru veiktā analīze liecina, ka kopš mantojuma atklāšanās brīža līdz 2022. gada vidum kopumā radīti zaudējumi aptuveni 566 000 EUR apmērā, nemaz nerunājot par summu, kas šajā laikā nav tikusi nomaksāta nodokļos. Taču stāsts ir ne tikai par finansiālajiem zaudējumiem, bet par situāciju, kurā cilvēks var nesodīti rīkoties ar citu īpašumu, kā vien vēlas.
Atbildīgo iestāžu pārslodze un neiesaistīšanās
Jau vairāk nekā desmit gadus aktīvi vēršamies tiesībsargājošajās iestādēs, rakstot iesniegumus Valsts policijā, Prokuratūrā, informējot Rīgas bāriņtiesu, tomēr līdz šim, lielākoties, saņemam formālu atrakstīšanos. Lai gan no vienas puses policijas bezdarbību varētu skaidrot ar kapacitātes trūkumu, pārslodzi, cilvēkresursu trūkumu, jāsaprot, ka risinājums tiek gaidīts gadiem. Un visus šos gadus esam situācijas ķīlnieki, jo turpina uzkrāties parāds par nekustamā īpašuma nodokli par īpašumu, kuru realitātē nevaram pārvaldīt, pārdot vai izmantot jēgpilni, kā rezultātā – gūstam tikai zaudējumus.
Šo gadu laikā bijuši neskaitāmi mēģinājumi panākt izlīgumu, t.sk. sadalot īpašumu divās vienādās daļās un paužot gatavību atteikties no visām pretenzijām. Vairākas reizes izdevies piesaistīt arī potenciālo pircēju (nesaistītu trešo pusi), taču kādreizējais mantojuma aizgādnis nav ieinteresēts situācijas atrisināšanā. Nav racionālu argumentu, izprotamas rīcības, tikai mēģinājumi kaitēt, ko, diemžēl, pieļauj atbildīgo iestāžu pārslodze un neiesaistīšanās.
Ilgstošs ekonomiskais noziegums
Tas, kas sākotnēji šķita, kā mantojuma strīds, ir rezultējies ilgstošā ekonomiskā noziegumā pret īpašuma tiesībām, pret valsti (nodokļu nemaksāšana), pret tiesiskumu un elementāru taisnīguma izjūtu. Bet visvairāk – tas ir noziegums pret cilvēku, pret dēlu un meitu, kuri pēc mātes nāves cerēja uz godprātīgu un likumā balstītu mantojuma procesa noslēgumu. Uz to, ka bāriņtiesa, policija un prokuratūra aizsargās mantiniekus un viņu īpašuma tiesības ne tikai teorijā, bet arī praksē. Vairāk nekā desmit gadu iesniegumu, pierādījumu, auditoru atzinumu un formālu atbilžu. Desmit gadi, kuros jāmaksā nodokļi par īpašumu, kuru faktiski kontrolē, gūst vienpersonisku labumu vai izsaimnieko cits, bez iespējas brīvi lemt par savu daļu, pārdot, attīstīt vai vienkārši dzīvot mierā.
Šis ir stāsts par sistēmisku bezspēcību un to, kā godprātīga rīcība paliek bez rezultāta, bet prettiesiska rīcība – bez sekām. Ja cilvēks, kurš izmanto visas likumā paredzētās iespējas, joprojām nesaņem aizsardzību, zūd ticība valstij un sabrūk pats tiesiskuma pamats.
