Ārsts zāļu devu aprēķina ar mākslīgā intelekta palīdzību: māmiņa nepatīkami pārsteigta par mūsdienu medicīnu 0
Mūsdienās, šķiet, ka mākslīgais intelekts tiek izmantots teju visur. Jāatzīst, ka tam ir dažādas priekšrocības, ja to izmanto pareizi un ar mēru. Bet vai ir pieņemami, ka mākslīgo intelektu izmanto ārsti?
“Slimnīcas ārsts bērnam “Tamiflu” devu rēķina ar “ChatGPT”. Tas arī viss, ko gribēju pateikt,” vietnē “Threads” ar pieredzēto dalās Laima.
Laimas sašutums ir saprotams. Ļaudis apmeklē ārstniecības personas, lai no viņām saņemtu palīdzību, balstoties uz iegūto izglītību un zināšanām praksē. Tomēr komentāros cilvēki pat slavē šādu ārsta “gājienu” – izmantot mākslīgo intelektu, lai aprēķinātu zāļu devu.
Piemēram, Jūlija stāsta, ka nesaprot, par ko ir sašutums, jo arī “ChatGPT” ietver matemātiskas darbības. Viņa min, ka bijusi uzņemšanā, kur pediatre bērnam antibiotiku devu rēķinājusi ar kalkulatoru, un piebilst – viņa nesadusmotos, ja tas tiktu darīts ar mākslīgā intelekta palīdzību.
Arī Linda domā līdzīgi. Viņa pauž, ka, viņasprāt, tā vietā, lai novērtētu, ka ārsts zina – medikamentu devu nepieciešams aprēķināt pēc pacienta svara kilogramiem, cilvēki šausminās par “ChatGPT”. Viņa norāda, ka, protams, ir ģēniji, kuri spēj galvā izrēķināt, cik miligramu nepieciešami, ja deva ir 3 mg/kg 28 kilogramus smagam pacientam, un vēl pārvērst to mililitros. Linda piebilst, ka arī pati to, iespējams, varētu izrēķināt, ja būtu laiks mierīgi padomāt, taču pēc nostrādātām desmit stundām un ar pacientu rindu gaitenī viņa vienkārši atver telefonā cilvēces sen izgudrotu rīku – “skaitļotāju” – un tā atvieglo darbu gan sev, gan citiem.
Arī citi komentētāji uzskata, ka izmantot mākslīgo intelektu ir pieņemami:
“Viņam galvā bija jārēķina?”
“Kāda problēma tam? Es arī matemātiskus uzdevumus esmu rēķinājis ar MI, nevis ar veco labo kalkulatoru.”
“Viņš jau neierakstīja simptomus un nelūdza MI rekomendēt zāles. Tamiflu devu ir diezgan sarežģīti izrēķināt.”
“Kā reiz viena no tām retajām reizēm, kad ChatGPT tiek lietots pareizi.”
“Pieļauju, ka rēķināja jau iepriekš sagatavotā un, iespējams, pat slimnīcas mērogā saskaņotā “custom GPT”, kas mūsdienās ir tikai normāli.”
“Bērniem devas rēķina, ņemot vērā, cik kilogramus viņi sver — attiecīgi dalīšanā piedalās arī grami un miligrami uz 1 kg bērna svara. Tas ir tas pats, kas kalkulators, tikai drošāk nekā rēķināt galvā ar iespēju kļūdīties.”
Vienlaikus maza daļa ļaužu uzskata pretēji.
Piemēram, Katrīna norāda, ka piekrīt – devu ir iespējams izrēķināt arī galvā. Viņa stāsta, ka arī savam bērnam dod zāles, un izrakstā, ko saņēmusi, dodoties mājās no slimnīcas, deva bijusi norādīta miligramos uz kilogramu svara. Ārsts esot paskaidrojis, kā aprēķins jāveic, un Katrīna mājās ik pa laikam pati pārrēķina, cik mililitru nepieciešams dot, lai bērns saņemtu vajadzīgo devu.
Viņa piebilst, ka audzina zīdaini, nav izgulējusies un nav mediķe, tomēr vienkāršas aritmētiskas darbības bez kalkulatora vai ChatGPT prot veikt jau kopš pamatskolas laikiem, un to pašu sagaida arī no ārstiem.
Rebeka, topošo māsā, norāda, ka viņu pārsteidz komentāri ar attieksmi – “bet kas tur tāds?”. Viņasprāt, pacienti maksā ārstam, kurš medicīnu apgūst aptuveni desmit gadus, nevis tāpēc, lai pēc tam zināšanas tiktu aizmirstas vai – kā, pēc Rebekas teiktā, diemžēl mūsdienās nereti notiek – studiju laikā mācībām tiktu izmantots čats. Viņa piebilst, ka, viņas ieskatā, šādā gadījumā čata un medicīnas savienošanas atbalstītājiem labāk ēst ābolus.
Vai ir pieņemami, ka ārsts zāļu devas aprēķināšanai izmanto mākslīgo intelektu?
