Ekonomika
Auto un tehnoloģijas

Vai man vajadzīgs “kompakts” auto?0

Foto: Atis Jansons

Kā apsolīju pirms nedēļas, par joprojām augošo “sirmu” automobiļu importu stāstot, te neliels ieskats pērnajā jaunumu tirgū. Neliels tādēļ, ka pirmo reģistrāciju tabulas, kā jau lietoto importa apskatā teicu, ir milzīgas. Šeit varu atrast vietu tikai dažiem, manuprāt, būtiskākajiem to fragmentiem. Ja vēlaties patstāvīgas studijas – CSDD mājaslapā visiem pieejama plašāka statistika.

 

Kopējais apjoms

Ļoti lēni augošs. 2018. gada skaitlisko līmeni būtiski esam pārsnieguši pavisam nedaudz. Un tikai vienā – tā saukto kompakto apvidus auto segmentā. Tādēļ par tiem runāsim vairāk. Citās izmēru, svara un, protams, cenu kategorijās noteikti jāatzīmē un jāpaslavē neliels mini grupas kāpumiņš (no 0,6 līdz 1,8% tirgus), kas ļāvis taupīgāko jauno automobiļu (mini un mazie) daļai Latvijā beidzot pārsniegt desmitdaļu.

 

Ko nozīmē “kompakts”?

Reģistrāciju statistikā automobiļi sagrupēti pēc pilnvaroto auto tirgotāju apvienības (Auto asociācija) ieviestā klasifikatora (atrodams asociācijas mājaslapā). Un mazo grupā šeit vairs nav par četriem metriem īsākie, kā bijām raduši gadsimtu mijā, par kompaktiem vairs netiek dēvēti 4–4,2 m garie, bet arī daudz lielāki. Un smagāki, tādēļ gan iegādē, gan ekspluatācijā dārgāki. Tajā nu sabraukusi ne tikai visa bijusī “Golf” klase, kura izaugusi līdz agrākās vidējās klases robežai – 4,5 metri. Pat to pārsniegusi. Parasto kompakto sarakstā redzam “Honda Civic” – 452 cm, “Subaru WRX” – 460 cm, apvidus grupā iekļauti vēl treknākie “Seat Tarraco” – 474 cm, “BMW X3” – 470 cm un daudzi citi automobiļi, kuri, manuprāt, ir nevis kompakti (ja ar šo vārdu saprotam pietiekamas, bet izmēros pieticīgas ērtības), pat nevis vidēji, bet krietni virs vidēju, sabiedrības pārtikuša vidusslāņa cienīgu prasību līmeņa. “Ober mittelklasse” – tā tos dēvēja pirms 20 gadiem… Un pareizi dēvēja.

Esošais klasifikators – tīši vai netīši – ir maldinošs. Un publika šajos maldos veiksmīgi ievilināta. Sevi cienošs cilvēks Latvijā labāk izvēlas “Škoda Kodiaq”, nevis par pusotru sprīdi īsāko “Karoq”, kurš ir par gandrīz 4000 eiro lētāks. Vai vēl mazliet mazāko “Kamiq”, kurus var dabūt trīs par divu “Kodiaq” cenu. Tāpēc, ka lielāku tiešām vajag?

Par cik lielāku? “Plecu rūme” pirmajā ir 153 cm, otrajā 149, trešajā – tikai 144… Kādas šausmas! Līdzbraucējs man būs par špickkastes tiesu tuvāk! Un bagāžniekā (parasti pustukšā) nevarēs ielikt puskubu labumu, bet par veseliem 100 litriem mazāk!

Es, protams, atvainojos tiem, kuri patiešām meklē savām vajadzībām atbilstoši lielu auto. Bet esmu pārliecināts, ka viņi ir mazākumā. Vairumam cenas latiņu nesasniedzamā augstumā bīda ambīcijas, mīti par lielu, prestižu marku auto lielāku izturību un piemērotību Latvijas sliktajiem ceļiem. Skaitliskā jaunu auto statistika noteikti uzlabotos, ja mēs mācītos vēl drošāk skatīties uz tādiem pārvietošanās līdzekļiem kā “Dacia Duster” šajā klasifikatora segmentā un savos meklējumos vairāk ielūkotos nepelnīti par mazajiem saukto sarakstos.

 

Patiesa taupība un ekoloģija

Nu nav šie mazi! Vietas četriem pieaugušiem vai ģimenei ar diviem (pat trim) bērniem tajos pietiekami mūsu galvenokārt īsajiem ceļojumiem. Epitets “mazs”, vēl kaut cik piemērots nepaaugstinātu, pilsētas nelielo auto grupai, piekabināts krosoveriem nudien izklausās pēc augstprātīgas uzpūtības. 4,3 metri garumā un mazs?!

Neviens no klasifikatora grupā “mazie apvidus” ierakstītajiem nav šādu mēreni nievājošu apzīmējumu pelnījis (tāpat kā slavinošo apvidus piesaukšanu – ļoti reta te pilnpiedziņa). Ja meklējam tiešām mazu, tiešām meža auto – tādi šobrīd tirgū ir tikai divi: “Suzuki Jimny” un “Ignis” – tikai 3,7 metrus gari. Tie citi “mazie” ir pietiekami ietilpīgi, bet īstie patiesai taupībai, jo ir viegli. Daži pat vieglāki par tonnu. Un neviens nesver pusotras – kā populārākie no kompaktajiem krosoveriem. Un ne ar vienu no tiem tu neatjaunojamos enerģijas resursus nededzini bezjēdzīgi, liekos kilogramu simtus pilsētas satiksmē ik dienas paātrinādams un bremzēdams.

Abas mazo grupas dod iespēju lietot mazos benzīna dzinējus, kuri ir ekonomiski un viegli, tā palabojot priekšpiedziņas auto hronisko kaiti – sliktu izsvarojumu (ja smags dzinējs, vairāk nekā 60% slodzes uzņem priekšējais tilts).

Ar patiesu prieku lielajā, šeit neievietotajā gada datu tabulā redzu, ka gandrīz divi tūkstoši pērn nopirkto auto ir ar viena litra dzinējiem. Līderi šajā jomā ir “Škoda” (352), “Ford” (337) un “Volkswagen” (241). Pavisam nedaudz atpaliek “Dacia” (171). Visi šīs firmas “Sandero” (straujākais kāpums pārdošanas apjomos salīdzinājumā ar 2018. gadu) brauc ar mazo turbomotoriņu. Un – esmu pārbaudījis nedēļu garā testā – dinamikā spēj visu, kas atļauts Latvijā. Pat daudz vairāk…

Pircēji lēnītēm atzīst, ka 100 zirgi ir Latvijas satik­smei pilnīgi pietiekami. Un ne tikai pavisam vieglajam “Sandero”. Šādi motori ir krietni prāvākajiem “Ford C-max”, pat dažu ministru par derīgu limuzīnu atzītajai “Škoda Octavia” (467 cm garums un maksimālais ātrums – 207 km/h). Būtu labi šo procesu paātrināt. Tikai tā, nevis turpinot pakļauties pārprasta, pārmodernizēta kompaktuma hipnozei, samazināsies cenu distance starp lietota un jauna auto pirkumu.

 

Saistītie raksti


LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.