Vai no centralizētajiem eksāmeniem ir maz jēga, ja daudzas vidusskolas un ģimnāzijas veido savus iestājpārbaudījumus? Skaidro eksperts 0
Ņemot vērā to, ka daudzās Rīgas vidusskolās un valsts ģimnāzijās tiek rīkoti atsevišķi iestājeksāmeni, sabiedrībā un vecāku vidū joprojām virmo jautājums: kam tad reāli ir lielāks svars – šiem specifiskajiem iestājpārbaudījumiem vai valsts centralizētajiem eksāmeniem? TV24 raidījumā “Dienas personība” situāciju skaidro Normunds Rečs, Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Valsts pārbaudījumu departamenta direktors.
“Skaidrojums šeit slēpjas pašā eksāmenu būtībā un mērķos, kas katram no tiem ir izvirzīti. Vispirms ir jāsaprot viena fundamentāla lieta: noslēguma valsts centralizētais eksāmens, piemēram, matemātikā vai latviešu valodā 9. klasē, ir izstrādāts un domāts tam, lai to vispār varētu nokārtot skolēni ar ļoti dažādu snieguma līmeni. Tas ir veidots visam plašajam spektram – gan no paša, teiksim, zemākā līmeņa, līdz pat pašam augstākajam,” skaidro eksperts.
Viņš atzīst, ka līdz ar to parādās dabiska problēma – eksāmenu apjoms ir ierobežots, bet rezultātā ar šo standarta valsts pārbaudes darbu nevar nomērīt tik detalizēti un precīzi tieši augstākos sniegumus skolēniem, kuri spēj demonstrēt ekskluzīvāko sniegumu.
“Atsevišķām Rīgas izglītības iestādēm ir ļoti svarīgi precīzāk diferencēt šo augstākā snieguma līmeņa skolēnu spējas konkrētajā mācību priekšmetā, piemēram, matemātikā. Un tādēļ šim mērķim arī tiek veidots šis Rīgas valstspilsētas pašvaldības vidējās izglītības iestāžu iestājpārbaudījums, lai atlasītu ļoti spējīgos skolēnus,” šādu eksāmenu nepieciešamību skaidro N. Rečs.
Skaidrs, ka šāda paralēla sistēma daudziem rada jautājumus, viņš atzīst, jo iepriekšējā pieredze rāda, ka skolēniem tā ir dubulta slodze un stress. “Aizkulisēs ir bijušas diskusijas par to, ka viens variants varētu būt, ka valsts eksāmenam, šim centralizētajam eksāmenam, vēl pievienot vienu papildu daļu klāt. To kārtotu tikai tie, kuri pretendētu uz mācībām šajās atsevišķās vidējās izglītības iestādēs, kur tas iestājpārbaudījums būtu nepieciešams.”
Bet, no otras puses, ja tas saistās tikai ar nelielu izglītības iestāžu skaitu un to uzņemšanas procesu, tad uzreiz ir jāvērtē samērīgums, spriež eksperts, norādot, vai ir lietderīgi ieguldīt valsts līdzekļus šādu speciālu papildu daļu izstrādē, jo tas saistās ar papildu izmaksām, cilvēku resursiem un tā tālāk.
