Vai šādam bērnam ir jāatrodas skolā? Piekautās meitenītes tēvs cīnīsies, lai varmākam liktu pāriet uz mācībām attālināti 3
“Lūdzu, sargājiet savus bērnus.” Ar šiem vārdiem sociālajos tīklos 16. janvārī sākas kādas ģimenes stāsts, kuru lasot acīs sariesās asaras daudziem vecākiem. Viņu mazajai meitiņai, kura tikai šogad uzsākusi skolas gaitas, divreiz skolā uzbruka vecāks zēns, radot nopietnas veselības problēmas. Meitene nonāca slimnīcā, tagad viņas tētis Ojārs cīnās, lai vardarbīgais zēns tiktu izslēgts no skolas.
“Pirmais incidents notika 5. novembrī, kā rezultātā meitai tika lauzts iegurņa kauls. Otrs bija 14. janvārī, kad zēns pie garderobēm iesita meitai ar kāju pa muguru, ar roku pa seju, pa rokām sita un apsaukāja,” par notikušo stāsta cietušās pirmās klases skolnieces tēvs Ojārs.
Skolas direktore atklāj, ka tikusies ar abām iesaistītajām pusēm un problēmu izrunājusi. Puiša vecāki esot pretimnākoši un sadarbojas, bet meitenes vecāki izvēlējušies izmantot psihologa pakalpojumus Rīgā.
“Vai šādam bērnam pēc diviem šādiem gadījumiem ir jāatrodas skolā? Vai viņam nekavējoties nevajadzētu pāriet uz tālmācību?” jautā cietušās meitenītes tēvs.
Skola un pašvaldība gan uzskata, ka bērna izslēgšana no skolas nav risinājums, bet šis gadījums noteikti atvēris acis, ka vardarbībai skolā jāpievērš vairāk uzmanības.
Mūsu, LA.LV redaktore Sanija Bērziņa par to, kāda šajā jautājumā ir valsts nostāja, un kura pusē nostājas likums – agresora vai cietušā, – jautāja zvērinātam advokātam Jānim Dzanuškānam.
Šie gadījumi ļoti skaidri parāda vienu ļoti neērtu patiesību – Latvijas tiesību aizsardzības sistēma šobrīd nav gatava reāli rīkoties, ja vardarbību izdara bērns. Te mēs runājam gan par draudiem skolā, gan par ilgstošu mobingu, gan par fizisku agresiju, bet juridiski tas bieži vien paliek bez jebkādām reālām sekām.
Ja, piemēram, pieaugušais draudētu skolotājai ar fizisku vardarbību, tas ar lielu ticamību būtu kriminālprocess. Ja to izdara bērns, tas kļūst vienkārši par zināma veida “uzvedības problēmu”. Un te ir pirmais absurds.
Bērns, piemēram, var draudēt nogalināt, bet sistēma atbildēs ar pārrunām un diskusiju, kas īsti nav ne sods, ne prevencija. Tas pat drīzāk ir zināma veida signāls, ka robežas īsti nepastāv.
Mēs bieži dzirdam argumentu, ka bērnus sodīt nedrīkst, viņi ir jāaudzina. Var, protams, piekrist, bet jautājums ir cits – kas šajā brīdī aizsargā pārējos bērnus un, piemēram, skolotājus? Praksē mēs redzam, ka rezultāts bieži vien ir ļoti cinisks.
Nevis agresors maina uzvedību, bet upuris maina skolu – tāda ir tā realitāte.
Ja mēs runājam par vecāku atbildību, arī tā pārsvarā ir iluzora. Jā – likums paredz iespēju saukt vecākus pie atbildības par bērnu audzināšanas pienākumu nepildīšanu. Bet praksē tas notiek ārkārtīgi reti. Ja vecāki nesadarbojas, sistēma bieži vien atkāpjas, nevis aktīvi rīkojas. Tas nozīmē, ka pietiek pateikt, ka vecāki nepiekrīt, un, piemēram, psiholoģiskās pārbaudes netiek veiktas, riski netiek izvērtēti. Pats būtiskākais – problēma paliek.
Tas ir īpaši bīstami situācijās, kad bērns acīmredzami apdraud citus bērnus. Šobrīd mums ir paradoksāla situācija – valsts zina par šiem riskiem, bet tai nav instrumentu vai, drīzāk, nav drosmes rīkoties, ja, piemēram, vecāki bloķē šādu procesu.
Ja skatāmies uz mobingu, aina ir vēl skarbāka. Mobings nav viens incidents – tā ir ilgstoša vardarbība, bet juridiski tas bieži vien izšķīst atsevišķos sīkos gadījumos, par kuriem kopumā īsti neviens neatbild.
Kā rezultāts – agresoram krata ar pirkstu un saka, ka ar viņu parunās, būs slikti, par ko viņam bieži vien ir ne silts, ne auksts, bet upurim saka, lai tas ir stiprāks. Tā viennozīmīgi nav taisnīga un efektīva sistēma.
Manuprāt, mēs esam nonākuši punktā, kur bērna kā agresora tiesības faktiski tiek aizsargātas vairāk nekā citu bērnu drošība. Tas ir bīstams līdzsvars.
Ja mēs neko nemainīsim, sekas būs ļoti vienkāršas – sabiedrība pieradīs, ka vardarbība bērnu vidū ir norma bez sekām, un tad mēs vēlāk brīnīsimies, kāpēc pieaugušo pasaulē šie cilvēki neatzīst nekādas robežas.
Ja valsts patiešām grib šo situāciju mainīt, tad visdrīzāk jāsāk ar politiski godīgu secinājumu – jāatzīst, ka sistēma šobrīd apzināti izvairās no atbildības.
Likumdevējam būtu jāpadomā par reāliem piespiedu mehānismiem rīcībai smagas vardarbības gadījumos arī tad, ja agresors ir bērns, un vecāki nesadarbojas. Ja vecāki bloķē, piemēram, psiholoģiskas pārbaudes vai palīdzības sniegšanu, tam ir jāseko juridiskām sekām, nevis vienkārši bezspēcīgai reakcijai.
Gribu uzsvērt, ka valsts nevar vienlaikus zināt par riskiem un izvēlēties nerīkoties, jo tas vairs nav bērnu tiesību jautājums, bet šajā gadījumā tā jau ir politiska izvēle upurēt drošību ērtības vārdā.
Jau ziņots, ka Jelgavas pilsētas pašvaldībā plānots pastiprināt cīņu pret vardarbību skolās, fokusējoties uz prevenciju.
Pašvaldības speciālisti sniedz palīdzību cietušās meitenes ģimenei, vienlaikus stiprinot drošības pasākumus un preventīvo darbu izglītības iestādēs. Tāpat piedāvāta psihologa palīdzība, Bāriņtiesas un Sociālo lietu pārvaldes speciālistu atbalsts, taču pagaidām ģimene no tā esot atteikusies, informēja pašvaldībā.
Veidojot pašvaldības budžetu, plānots līdzekļus piešķirt drošības pasākumiem skolās, piemēram, plānots sākt videonovērošanas kameru uzstādīšanu, skaidro Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks sociālo lietu, veselības aizsardzības, kultūras, izglītības un sporta jautājumu programmā Aigars Rublis (JV).
Pašvaldība plāno no 2026. gada bērnudārzu un skolu vadības komandām reizi mēnesī rīkot darba sanāksmes ar atbalsta speciālistiem un iestāžu vadītājiem, lai runātu par vienaudžu savstarpējām attiecībām, vardarbību, mobingu izglītības iestādēs, situāciju risināšanu un iespējamo trūkumu novēršanu ikdienas darbā. Pirmā tikšanās notiks nākamnedēļ.
Jelgavas Izglītības pārvaldē uzsver, ka vecākiem ir būtiska loma problēmu savlaicīgā pamanīšanā un risināšanā. “Ja vecāki redz, ka viņu bērns ir satraukts, vai viņiem ir informācija par incidentiem starp bērniem un jauniešiem, nepieciešams nekavējoties vērsties pie klases audzinātāja vai skolas vadības, lai pēc iespējas ātrāk atrastu cēloni un to risinātu, novērstu jebkādu konflikta tālāko attīstību. Katrs gadījums ir individuāli risināms,” uzver Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.
Tāpat bērniem un jauniešiem, vecākiem un pedagogiem Jelgavas Izglītības pārvaldē pieejamas bezmaksas psiholoģiskās konsultācijas dažādu grūtību risināšanā.
