Vairāk medikamentu un vieglāk pieejami slimniekiem! Hosams Abu Meri sola migrēnas pacientiem 0
Migrēna ir viena no tā sauktajām slēptajām hroniskajām slimībām: daudzi ar to ciešs bez konkrētas diagnozes, daļa domā, ka viņiem ir migrēna, lai gan patiesībā tās ir citas veselības problēmas, bet valdība tikmēr pārāk lēni nodrošina apstākļus, lai pacienti laikus saņemtu vēlamos medikamentus.
Galvas sāpju pacientu biedrības vadītāja Karīna Zaņģe, kura ne tikai cīnās par migrēnas pacientu tiesībām, bet arī pati cieš no šīs slimības, atzīst, ka kamiņvalstīs zāles esot lētākas, pieejamo zāļu veidu klāsts plašāks, kas nav mazāk svarīgi, kā arī medikaments, kas spēj palīdzēt tūlītēji, pieejams daudz vieglāk. Veselības ministrs Hosams Abu Meri, turpinot papildināt kompensējamo medikamentu sarakstu, stāsta, kā valsts rūpējas par migrēnas pacientiem un kas vēl palicis “darāmo darbu sarakstā”.
“98% medikamentu Latvijā ir pieejami, tajā pašā laikā mūs ik pēc diviem, trim mēnešiem ražotāji informē, kuri medikamenti, iespējams, īslaicīgi nebūs aptieku plauktos, bet šāda situācija ir visā pasaulē! Migrēnas medikamentiem, kas nav kompensējamo zāļu sarakstā, cenas patiesībā ir samazinājušās, piemēram, no 33 eiro uz 14 eiro,” ministrs norāda.
Mulsumu var radīt fakts, ka medikamentu cenas dažādos laikos var ātri mainīties. Vienu mēnesi cena lielāka, citu zemāka, tad atkal tā var pieaugt, kāpēc tā?
Vienu medikamentu var ražot vairāki ražotāji. Ja sākotnēji par vienu cenu konkrētais medikaments iepirkts, bet tad beidzies, to nākas pirkt no cita ražotāja, kurš cenu uzlicis lielāku. “Tādēļ uz laiku šī medikamenta X cena var būt lielāka, bet tad, kad pirmajam ražotājam ar zemāko cenu tas atkal būs pieejams, valsts iepirks no tā un cena atkal būs mazāka!” Abu Meri skaidro, ka šāda situācija ir visā Eiropā.
Cena gan nav vienīgais, par ko pacienti sūdzas. Šobrīd no migrēnas pret sāpju medikamentiem Latvijā ir pieejami tikai no katras triptānu grupas viens ražotājs, kā jau minēju, tāpat Latvijā medikamenta veids triptāniem ir tikai viens – injekcija vai tablete.
Savukārt, ārzemēs tie ir deguna flakoni, plāksteri, inhalatori, smēres, pulvera veidā šķīstoši, eļļas veidā, katrs izvēlas sev ērtāko un vieglāk lietojamo, jo pie medikamentu izdzeršanas vislielākais risks ir slikta dūša un vemšana, kas šo medikamentu visbiežāk izvada no ķermeņa, kamēr tas nav paspējis iesūkties un iedarboties!” Zaņģe norāda.
Abu Meri skaidro, ka viss atkarīgs no ražotāja, kāda veida medikamentu viņš piedāvā. “Runāju ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem – tur ir tieši tā pati problēma. Brīžiem parādās vienas formas medikaments, pēc laika pazūd.
Ražotājs ir tas, kurš nosaka, kāda veida medikamentu mazajām valstīm dod, vadoties pēc tā, cik izdevīgi pašiem.
Vakar tieši biju sapulcē, kur spriedām, kā panākt to, ka Latvijā pieejams plašāks klāsts zāļu veidu! Ar reformas palīdzību cenšamies uz ražotājiem izdarīt spiedienu, lai cenas Baltijā ir līdzīgākas!” ministrs norāda.
“Tāpat migrēnas ikdienas sāpju mazināšanai būtu jābūt kompensējamiem triptānu grupas medikamentiem, kas ir pirmā palīdzība sāpju noņemšanā, kā citiem pacientiem “Ibumetins” ir ikdienas glābšanas riņķis, kas ir pieejams bez receptes,” Zanģe uzsver, bet ministrs skaidro, ka šie medikamenti ir ar ļoti nopietnām blakusparādībām, tādēļ bez receptes tos aptiekā izsniegt esot bīstami.
“Šie medikamenti izraisa kuņģa čūlu, kuņģa zarnas trakta asiņošanu, nopietnus aknu bojājumus,”
viņš skaidro, pamatojot, ka ilgstoši šādus pretsāpju medikamentus lietojot bez ārstu uzraudzības ir ļoti bīstami.
Domājot par visas sistēmas uzlabojumiem, Abu Meri sola palielināt kompensējamo medikamentu, kā arī pašu pacientu skaitu, kuriem šīs zāles būtu vieglāk pieejamas.
“Ir jāpalielina indikācijas un sabiedrības grupas, kas var saņemt zāles! Reformas galvenais uzdevums ir samazināt zāļu cenas, lai cilvēki tās vieglāk varētu iegādāties. Jo vairāk naudas tiks ieguldīts kompensējamo medikamentu saraksta palielināšanai, jo vairāk cilvēku varēs saņemt valsts apmaksātus medikamentus! Es zinu, ka vēl daudz darba jādara, bet mēs pusotra gada laikā palielinājām kompensējamo medikamentu saraksta budžetu no 222 miljoniem eiro uz 308 miljoniem eiro. Tas nav maz!”
2023. gadā valsts apmaksātus pakalpojumus ambulatori vai stacionārā ir ārstējušās un saņēmušas 8603 unikālas personas ar diagnozi migrēna
(diagnozes kods G43 pēc Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcijas), tā vēsta Veselības aprūpes kvalitātes un efektivitātes monitorēšanas sistēmas dati (Slimību profilakses un kontroles centrs).
Pēc zāļu vairumtirgotāju sniegtajiem datiem, 2025. gada maijā Latvijā ir pieejamas 16 dažādas zāles pret migrēnu, ko ražo dažādi ražotāji un kam ir dažādi reģistrācijas īpašnieki. 2025. gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā tika pārdotas 31 dažādas zāles no zāļu grupas “pretmigrēnas līdzekļi”. Tās atšķiras pēc ražotāja, zāļu formas, devas un aktīvās vielas. Daļa no šīm zālēm ir iekļauta Kompensējamo zāļu sarakstā.
No 2025. gada 1. janvāra Latvijā ir ieviesta jauna zāļu cenu sistēma, kas nosaka, ka arī to recepšu zāļu, ko iedzīvotāji iegādājas ārpus kompensācijas sistēmas, ražotāja cena Latvijā nedrīkst būt augstāka par tādu pašu zāļu cenu Lietuvā un Igaunijā.
Tas palīdz novērst situāciju, ka zāles Lietuvā un Igaunijā ir lētākas. Ja ir aizdomas, ka šī prasība netiek ievērota, aicina ziņot Veselības inspekcijai.
