“Pēc astoņiem – nē!” Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi izsauc pretrunīgu reakciju sabiedrībā 0
Vai gribēsies mazāk dzert, ja pēc astoņiem vakarā vairs nevarēs piekļūt veikala plauktam ar dzirkstošo vai stipro dzērienu? No 2025. gada 1. augusta Latvijā stāsies spēkā jauni ierobežojumi alkoholisko dzērienu iegādei. Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā paredz, ka no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu drīkstēs tirgot tikai no pulksten 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās – no 10.00 līdz 18.00.
Lai gan Veselības ministrija uzsver, ka mērķis ir sabiedrības veselības uzlabošana un pārmērīgas alkohola lietošanas mazināšana, sabiedrībā šī iecere izraisījusi dzīvas diskusijas — jo īpaši sociālajos tīklos.
Kāda sieviete sociālajā medijā “Thread” lakoniski jautā:
“ALKOHOLS. Tu esi par vai pret jauno ierobežojumu?”
Un ar to pietika, lai komentāros uzvirmotu virkne atšķirīgu viedokļu.
“Īsti nesaprotu kā tas apturēs pircējus lietot mazāk!? Tagad cilvēki vienā reizē pirks uzreiz vairāk “vakaram”, jo pēc 20:00 jau vairs nevarēs aizskriet pakaļ”, raksta kāds vīrietis, norādot, ka ierobežojumi, iespējams, rosinās tikai “uzkrājumu veidošanu”, nevis veselīgākus paradumus.
Cits komentētājs pauž bažas par lauku veikalu un darbinieku nākotni:
“Man personīgi tas neskar, bet satraucos, ka veikali būs spiesti saīsināt darba laiku un līdz ar to, samazināt darbinieku skaitu. Laukos jau tā ir bēdīga situācija.”
Tomēr ne visi redz tikai problēmas. Kāds cits uzsver: “Atbalstu – pārtikas veikali slēgsies agrāk un netiks ekspluatēti veikalu darbinieki – būs agrāk mājās pie ģimenes.”
Tiek skarta arī sabiedrības drošība un ēnu ekonomikas riski. Kāda sieviete raksta: “Alkoholu nelietoju. Bet esmu par ierobežojumiem. Skumīgi – gan jau atkal būs daudz pagrīdes tirgotavas “točkas”.”
Daži komentētāji salīdzina Latviju ar citām valstīm: “Tikko atgriezos no Prāgas. Alu dzer cik daudz gribi un jebkurā diennakts laikā. Ierobežojumu nav. Tajā pašā laikā Čehi nav nodzērusies tauta, viss ir kārtībā. Viss ir atkarīgs no dzīves labklājības valsts attīstības līmeņa. Tas manuprāt.”
Un, protams, tiek minēts arī valdības prioritāšu jautājums: “Šoreiz nostāšos pret. Uzskatu, ka labāk lai uzlabo dzīves kvalitātes līmeni, nekā kko ierobežo, jo šī ir zaļā gaisma ēnu ekonomikai. Valstīs, kur šādu ierobežojumu nav, alkoholisms nav tik augsts.”
Kamēr daļa sabiedrības ierobežojumus redz kā soli pretī veselīgākai nākotnei, citi bažījas par to reālo efektivitāti un iespējamiem blakusefektiem. Skaidrs tikai viens – diskusijas par alkohola lomu Latvijā turpināsies vēl ilgi pēc tam, kad plauktos pēc astoņiem būs atlicis vien ūdens un piens.
