Migrēna Latvijā – dārga diagnoze: kāpēc efektīvas zāles vēl joprojām nav pieejamas visiem? NVD skaidro
0
Sadzīvot ar hronisku slimību nav viegli. Vēl gŗūtāk to darīt, ja nav iespējams vai ir apgrūtinoši iegādāties nepieciešamos medikamentus – tie ir pārāk dārgi vai valsts tos nenodrošina. Nesen rakstījām par Karīnu, kura ne tikai ir galvas sāpju pacientu biedrības vadītāja, bet arī pati cieš no šīs slimības.
Kāpēc medikamenti, kurus varētu nosaukt par migrēnas pacientu “ibumetinu” jeb zālēm, kas var tūlītēji palīdzēt, Latvijā aptiekās nevar nopirkt? Kāpēc pie mums vairākkārt dārgāki medikamenti nekā kaimiņvalstīs? Kā ar piedāvājumu, kāpēc citur izvēle ir lielāka? Jautājam Nacionālajam veselības dienestam, Slimību profilakses un kontroles centram un Zāļu valsts aģentūrai.
“Jaunu zāļu iekļaušanas Kompensējamo zāļu sarakstā procesā Nacionālais veselības dienests (NVD) sadarbojas ar ārstu profesionālajām asociācijām un jomas speciālistiem, un speciālisti definē prioritātes. Lai iekļautos papildus piešķirto budžeta līdzekļu ietvarā, kā arī ņemot vērā monoklonālo antivielu medikamentu izmaksas, valsts kompensēta migrēnas ārstēšana sākotnēji tiek nodrošināta pacientiem tikai smagos gadījumos – pacientiem ar hronisku migrēnu, kuri jau ir iepriekš lietojuši vairākas terapijas. Un tad pakāpeniski, soli pa solim NVD plāno iekļaut arī citu zāļu grupu medikamentus, bet pie nosacījuma, ka šim mērķim tiek piešķirts finansējums,” LA.LV. skaidro NVA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Sintija Kājiņa.
2023. gadā valsts apmaksātus pakalpojumus ambulatori vai stacionārā ir ārstējušās un saņēmušas 8603 unikālas personas ar diagnozi migrēna
(diagnozes kods G43 pēc Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcijas), tā vēsta Veselības aprūpes kvalitātes un efektivitātes monitorēšanas sistēmas dati (Slimību profilakses un kontroles centrs).
Kādēļ Latvijā nav pieejami dažāda veida medikamenti? Šobrīd no migrēnas pret sāpju medikamentiem Latvijā ir pieejami tikai no katras triptānu grupas viens ražotājs, tāpat Latvijā medikamenta veids triptāniem ir tikai viens – injekcija vai tablete. Savukārt, ārzemēs tie ir deguna flakoni, plāksteri, inhalatori, smēres, pulvera veidā šķīstoši, eļļas veidā, katrs izvēlas sev ērtāko un vieglāk lietojamo, jo pie medikamentu izdzeršanas vislielākais risks ir slikta dūša un vemšana, kas šo medikamentu visbiežāk izvada no ķermeņa, kamēr tas nav paspējis iesūkties un iedarboties.
“Pēc zāļu vairumtirgotāju sniegtajiem datiem, 2025. gada maijā Latvijā ir pieejamas 16 dažādas zāles pret migrēnu, ko ražo dažādi ražotāji un kam ir dažādi reģistrācijas īpašnieki.
2025. gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā tika pārdotas 31 dažādas zāles no zāļu grupas “pretmigrēnas līdzekļi”.
Tās atšķiras pēc ražotāja, zāļu formas, devas un aktīvās vielas. Daļa no šīm zālēm ir iekļauta Kompensējamo zāļu sarakstā,” skaidro Kājiņa.
Zāļu ražotājs pats izlemj, kurās valstīs izplatīt savas zāles. Tomēr, lai uzlabotu zāļu pieejamību Latvijas tirgū, Zāļu valsts aģentūra (ZVA) aicina ražotājus izmantot visas iespējas, piemēram, reģistrēt zāles vai saņemt izplatīšanas atļauju.
Tomēr galīgo lēmumu par zāļu izplatīšanu Latvijā pieņem ražotājs.
“Vēršam uzmanību, ka gadījumos, kad ārsts uzskata, ka vispiemērotākās zāles ir tās, kas Latvijā nav reģistrētas, bet ir reģistrētas citā valstī, ārsts var izrakstīt šīs zāles,” NVA pārstāve uzver.
Atbildot par zāļu cenām, Kājiņa norāda, ka jau iepriekš Latvijā bija spēkā prasība, ka KZS iekļauto zāļu ražotāja cena Latvijā nedrīkst būt lielāka par šo zāļu cenu Lietuvā un Igaunijā. “N
o 2025. gada 1. janvāra Latvijā ir ieviesta jauna zāļu cenu sistēma, kas nosaka, ka arī to recepšu zāļu, ko iedzīvotāji iegādājas ārpus kompensācijas sistēmas, ražotāja cena Latvijā nedrīkst būt augstāka par tādu pašu zāļu cenu Lietuvā un Igaunijā.
Tas palīdz novērst situāciju, ka zāles Lietuvā un Igaunijā ir lētākas. Ja ir aizdomas, ka šī prasība netiek ievērota, aicinām ziņot Veselības inspekcijai.
Šobrīd aptiekās pieejamas migrēnas zāles “Cinie”, kuras izplata dažādi komersanti. Tas nozīmē, ka Latvijas tirgū šobrīd ir pieejamas gan paša zāļu ražotāja* izplatītās zāles, gan arī citu vairumtirgotāju paralēli ievestas zāles. Vairumtirgotājiem paralēli ievest un izplatīt zāles Latvijā ir atļauts pēc likuma. Un tas bieži vien ir veids, kā nodrošināt Latvijā zāles, pēc kurām ir liels pieprasījums.
ZVA šobrīd strādā pie risinājumiem, lai padarītu arī paralēli ievestas zāles lētākas.
ZVA konsultē gan ārstus, gan pacientus, informējot, ka aptiekās ir pieejamas arī lētākas tādas pašas migrēnas ārstēšanai paredzētās zāles, kas ir tikpat kvalitatīvas, no tā paša ražotāja un ar to pašu nosaukumu.
Iesakām pacientiem, iegādājoties zāles aptiekā, prasīt, vai nav pieejamas lētākas zāles.
Vienlaikus ZVA informē ka gada sākumā medikamentu cenas dažādās aptiekās varēja arī atšķirties, jo aptiekām bija tiesības vispirms pārdot tos medikamentus, kuras tās bija iepirkušas vēl 2024. gadā, kad spēkā bija iepriekšējā cenu veidošanas sistēma.
*Ražotājs zālēm “Cinie” Latvijā ir noteicis uz laiku samazinātu cenu, kas nepārsniedz šo zāļu cenu Lietuvā un Igaunijā.
Latvijā šobrīd zāles “Cinie” (100 mg, N6) nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, un to cena aptiekā ir, sākot no 14,77 EUR ar PVN.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka Igaunijā ārpus kompensācijas sistēmas šīs zāles vairumā aptieku maksā 18,69 EUR ar PVN, bet Lietuvā šo zāļu maksimāli pieļaujamā cena aptiekā ir 15,12 EUR ar PVN.
Lietuvā un Igaunijā pacienti šīs zāles var iegādāties par zemāku cenu, jo gan Lietuvā, gan Igaunijā (atšķirībā no Latvijas) šīs zāles tiek kompensētas, tas nozīmē, ka daļu no to cenas samaksā valsts,”
Kājiņa skaidro.
Atbildot uz izteikumiem, ka Latvijā šobrīd bez receptes nevar iegādāties tā saucamās “pirmā palīdzības” zāles sāpju noņemšanā, NVA norāda, ka nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) jeb pretsāpju zāles ir “pirmās izvēles medikamenti vāju līdz vidēji stipru sāpju mazināšanai.
Šie medikamentus plašā sortimentā ir pieejami aptiekās, un tos var iegādāties bez receptes. NPL ir pieejami dažādās zāļu formās, piemēram, tabletēs, plāksteros un gēlos. Tie var būt gan vienas vielas preparāti (mono preparāti), gan kombinēti preparāti ar vairākām sastāvdaļām.
Ja sāpes ir stipras un neizzūd pēc NPL lietošanas, ieteicams konsultēties ar ārstu vai doties uz slimnīcu.”
Domājot par nākotnes uzlabojumiem, viss esot atkarīgs no pieejamo valsts budžeta līdzekļu apmēra, tādēļ konkrētu plāni šobrīd netiek publiskoti.
