Ja vairogdziedzeris darbojas par ātru 0
Pēdējā laikā pārāk daudz svīstu, pat vēsās telpās man ir par karstu, naktīs stipri dauzās sirds. Ģimenes ārsts ieteica pārbaudīt vairogdziedzeri. Kas tā varētu būt par slimību? Anna Smiltenē
Atbild Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenais speciālists internajā medicīnā, RSU profesors Aivars Lejnieks: “No pastiprinātas vairogdziedzera darbības jeb tireotoksikozes sievietes cieš 5 – 10 reizes biežāk nekā vīrieši. Tās pazīmes ir silta, mikla āda, roku trīce, karstuma nepanesība un svīšana (paātrinātā vielmaiņa rada papildu enerģiju un siltumu), straujas garastāvokļa maiņas.
Ir arī trauksme – viss ķermenis iekšēji it kā vibrē, mēdz būt raudulība bez iemesla. Hormonu pārprodukcijas dēļ ceļas asinsspiediens, sirds sāk darboties straujāk, naktīs sāk mocīt sirdsklauves – pacients it kā dzird savu sirdi, nomāc bezmiegs.
Viens no iemesliem varētu būt mezgls vairogdziedzerī, kas aktīvi ražo hormonus un rada to pārprodukciju.
Visbiežāk vairogdziedzera pastiprinātas darbības iemesls tomēr ir slimības – gan paša vairogdziedzera saslimšanas, gan tā palielināšanās jeb struma, gan dažādi autoimūni procesi, pārslimotas bakteriālas vai vīrusu infekcijas, piemēram, gripa.
Lai spriestu par vairogdziedzera darbību, bieži vien pietiek ar hormona tireotropīna (TSH) līmeņa noteikšanu asinīs. Ja tas ir paaugstināts, vairogdziedzeris darbojas pastiprināti, ja par zemu – hormoni izdalās par maz. Lai precīzi noteiktu, kurš no diviem vairogdziedzera hormoniem ņēmis pārsvaru, veic asins analīzi, nosakot arī T3 un T4 līmeni, bet antivielas ļauj spriest par autoimūno procesu ietekmi.
Pastiprinātu vairogdziedzera darbību var normalizēt, lietojot recepšu medikamentus. Medikamentozā ārstēšana var ilgt 6 – 12 mēnešus, reizēm divus trīs gadus.
Ja vairogdziedzeris ir palielināts vai tajā ir mezgli, nepieciešams veikt papildu izmeklējumus, lai precizētu to izmērus un funkcionalitāti, kā arī iespējamās ļaundabīgās izmaiņas. Ar ultrasonoskopijas palīdzību izvērtē vairogdziedzera lielumu, masu, tilpumu, atklāj mezglus, to izmēru un struktūru, izvērtē, vai mezgls varētu kļūt ļaundabīgs, un nepieciešamības gadījumā, piemēram, ja mezgls ir lielāks par trim cm, no mezgla paņem audu paraugu.
Lai izvērtētu mezglu aktivitāti, nereti veic arī vairogdziedzera scintigrāfiju. Ja ir aizdomas, ka mezgls ir ļaundabīgs, to nepieciešams operēt. Kādu laiku pēc operācijas var parādīties samazināta vairogdziedzera darbība (hipotireoze). Mūsdienās to iespējams koriģēt ar medikamentu – vairogdziedzera hormona T4 analogu, kas dažādās devās pacientam jālieto visu atlikušo mūžu.”
