Valainis: Latvijai jāatgūst Baltijas ostu līderpozīcija 0
Latvijai ir jāatgūst Baltijas ostu līderpozīcija, ceturtdien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Viņš norādīja, ka “esam zaudējuši” Klaipēdas ostai, jo ostu jautājumā trūkst koordinācijas un politikas neesamība, tomēr viņš uzsvēra, ka virzienos, kuros tiek īstenota mērķtiecīga politika, rezultāti ir redzami, piemēram, kruīza kuģu sektorā.
Valainis uzsvēra, ka ostu jautājumā svarīgi ir skatīties uz industriālo attīstību, jo ostās šie procesi ir sākti un tā ir ostu pārorientācija. Kā labus piemērus viņš minēja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas un Rīgas ostas Kundziņsalas attīstību, tomēr ministrs uzsvēra, ka ostu statistikā tas netiek iekļauts, jo tas neattiecas uz pārkrautajām kravām.
Ministrs norādīja, ka industrializācija ir ostu attīstības virziens, tomēr tas samazinās ostu ienākumus, tādēļ Satiksmes ministrijai (SM) ir jāveido ostu finansēšanas ilgtspējas stratēģija, jo, attīstoties augstas pievienotās vērtības preču rūpniecībai, samazināsies ostu ienākumi, piemēram, no navigācijas pakalpojumu sniegšanas.
Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sēdē papildināja, ka ostu attīstības jautājumos valdībā ir skatītas vairākas Eiropas Savienības fondu pārdales, lai veicinātu to attīstību. Viņa arī piekrita, ka ostu jautājums nav jāskata tikai pēc pārkrauto kravu apmēra, bet arī pēc tā, kas tiek saražots.
SM valsts sekretārs Andulis Židkovs sēdē informēja, ka pēdējos gados ostās pārkrauto kravu apmērs samazinās, piemēram, 2021. gadā Latvijā ostās kopējais kravu apgrozījums bija 41,7 miljoni tonnu, bet pērn – 34,3 miljoni tonnu.
Tāpat viņš informēja, ka pērn kritās dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs, tam veidojot 9,5 miljonus tonnu, salīdzinot ar 22 miljoniem tonnu 2021. gadā.
Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūru LETA informēja, ka Ostu padomē tika uzsvērta nepieciešamība steidzami domāt par risinājumiem ostu kravu portfeļa pārorientēšanai, jaunu tirgu attīstībai un segmentu izaugsmei, kā arī privāto investīciju piesaistei.
EM, balstoties uz Ostu padomes uzdevumu, 2024. gada nogalē un 2025. gada sākumā sadarbībā ar lielo ostu pārvaldēm un nozari “no nulles” izstrādāja Ceļa karti, kuru prezentēja pagājušā gada 3. aprīļa Ostu padomes sēdē, kurā tika pieņemts lēmums tālāku Ceļa kartes pilnveidi nodrošināt SM kā ostu un transporta, loģistikas politiku veidojošajai institūcijai.
Šajā sēdē EM kopumā atbalstīja Ceļa kartes pieņemšanu, taču uzskata, ka nozares politikas dokuments Latvijai nav bijis vairāk nekā piecus gadus, un šis “vakuums” ir radījis riskus nozares attīstībai. Turklāt EM ieskatā Ceļa kartei jāatspoguļo strauji mainīgie nozares, drošības un reģionālās konkurences apstākļi, bet Ostu padomei jāuzņemas aktīva stratēģiskās koordinācijas loma, uzraugot ne tikai Ceļa kartes izpildes termiņus, bet arī saturisko atbilstību nozares vajadzībām.
Valainis sēdē norādīja, ka Ceļa karte ik gadu ir jāaktualizē, un tas nevar būt statisks dokuments, jo ostu nozare strauji mainās, kaut vai vērtējot no situācijas Tuvajos Austrumos un tai sekojošā degvielas cenu kāpuma. “Turklāt arī Eiropas līmenī diskusijām nodoti dažādi dokumenti, kas var ietekmēt Latvijas ostu konkurētspēju, un Latvijai jābūt skaidrai pozīcijai un plānam, kā reaģēsim uz šīm Eiropas līmeņa iniciatīvām,” uzsvēra Valainis.
Viņš sagaida, ka turpmāk Ceļa kartes aktualizācijai būs vajadzīgs mazāks laiks par gadu, ko šī dokumenta precizēšanai veltīja SM, vienlaikus nodrošinot regulāru un atklātu dialogu ar nozari un ātru reakciju uz ostu attīstības vajadzībām.
EM uzsver, ka ir jāturpina mērķtiecīga pārorientēšanās uz augstas pievienotās vērtības segmentiem Latvijas ostās – jāpastiprina ostu teritorijā esošo industriālo parku darbība, īpaši lielgabarīta produktu ražošanai, kur ostu tuvums ir kritiski svarīgs. Tāpat EM ieskatā ir jāpārstrukturē kravu portfelis, kā arī jāpiesaista privātās investīcijas. Vienlaikus ostām ir jārealizē kopēji projekti digitalizācijas risinājumu ieviešanā un ostu tehniskā nodrošinājuma – tehniskās flotes kuģu, zemessūcēju, radaru sistēmu un citu tehnoloģiju – iegādē.
Ostu padome sēdē apstiprināja arī operatīvās darba grupas izveidi, un to vadīs satiksmes ministrs Atis Švinka (P). Plānots, ka sanāksmes notiks ne retāk kā reizi divos mēnešos. EM vērtējumā Ostu padomes operatīvā darba grupa ir papildināma ar Finanšu ministrijas (FM) ekspertiem, jo ostu attīstība ir cieši saistīta ar valsts atbalsta režīmiem un fiskālajiem instrumentiem.
Tāpat EM ieskatā darba grupā iekļaujama Mazo ostu asociācija, jo septiņas no desmit Latvijas ostām ir mazās ostas un tās ir būtiskas reģionu attīstībai. Vienlaikus ir jāvērtē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iesaiste, lai nodrošinātu plašāku privātā sektora pārstāvniecību.
EM piekrīt nozares paustajam, ka Ostu padomes sēdes notiek pārāk reti, kas kavē savlaicīgu reakciju uz kravu kritumu un izmaksu pieaugumu.
Jau ziņots, ka Latvijas ostās pagājušajā gada pārkrāva 34,281 miljonu tonnu kravu, kas ir par 4,8% mazāk nekā 2024. gadā. Savukārt dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs 2025. gadā Latvijā samazinājās par 17,6%, salīdzinot ar 2024. gadu, un bija 9,454 miljoni tonnu.
Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome ir ostu un loģistikas nozares darbību koordinējoša institūcija, kuras darbā piedalās Ministru prezidents, vairāki nozaru ministri, ostu vadītāji, pilsētu vadītāji un pārstāvji no sabiedriskām organizācijām, kā arī citām valsts struktūrām.
