Ekonomika
Darbs un nauda

Olafs Zvejnieks: Valsts riskē ar masveidīgu uzņēmumu maksātnespēju un bezdarba pieaugumu0

Foto: AP/SCANPIX/LETA

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija (EK) publiskoja savu vērtējumu par to, kā Latvija pārvar Covid-19 radīto ekonomisko krīzi un savus ieteikumus rezultātu uzlabošanai.

EK ieskatā krīzes radītā ekonomiskā lejupslīde šogad Latvijā būs 7%, kas ir vidējs vērtējums. Līdz šim dažādas prognozes par gaidāmo IKP samazinājumu bijušas robežās no 5,8 līdz 9%.

Komisija uzskata, ka budžeta deficīts šogad sasniegs 7,3%, bet nākamgad – 4,5%. EK aplēsusi, ka Latvijas valdības jau īstenotie atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes mazināšanā ir pārsnieguši 3% no IKP jeb vienu miljardu eiro.

Tāpat gaidāms, ka bezdarbs līdz gada beigām pieaugs līdz 8,6%, bet cenu pieaugums šī gada laikā būs tuvu nullei.

Samērā laba ziņa ir tas, ka EK vērtējumā valdības sektora parāds šogad pieaugs līdz 43,7% no IKP, kas joprojām ir krietni zem t. s. “Māstrihtas griestiem”.

“Māstrihtas griesti” ir Eiropas Savienības dibināšanas līgumā, noteiktais kritērijs, lai valsts varētu pievienoties eiro – valsts ārējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no iekšzemes kopprodukta.

Ne visas eirozonas valstis spēj šo kritēriju izpildīt, taču Latvijai vēl ir aizņemšanās rezerve grūtiem brīžiem.

Jāatzīmē, ka Eiropas Komisijas rekomendācijas krīzes seku pārvarēšanā un Latvijas valdības veiktā praktiskā politika saskan tikai daļēji.

Tā, piemēram, EK rosina nodrošināt pietiekamu pieeju finansējumam, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī priekšfinansēt publisko investīciju projektus augstā gatavības pakāpē.

Attiecībā uz rekomendāciju par publisko investīciju projektu pasteidzināšanu, šķiet, ka kopumā to arī dara, vismaz valdība izteikusies, ka visi gatavie ES fondu projekti steidzami jāvirza uz īstenošanu, tāpat vismaz vienā nozarē, kur pastāvēja būtisks risks uz ES finansējuma pārtraukumu, proti, ceļu būvē, valdība izdalījusi budžeta finansējumu šo darbu turpināšanai.

Ar pārējām rekomendācijām ir, kā ir – jēdziens “pietiekams finansējums” ir samērā stiepjams – naudu uzņēmējdarbības atbalstam valdībai izdevies piesaistīt pietiekami, taču atbalstāmo uzņēmumu atlases siets izveidots samērā ciešs, tādēļ daļa uzņēmumu pie “Altum” aizņēmumiem un dīkstāves pabalstiem nemaz netiek, jo nespēj izpildīt šo programmu kritērijus.

Un ko tur slēpt – pats būtiskākais iemesls, kādēļ mazā un vidējā uzņēmējdarbība nespēj saņemt lielāku atbalstu, ir dažādas nodokļu optimizācijas shēmas, aplokšņu algu maksāšana u. c. sen aprakstītas problēmas.

Vai valdības izvēle izmantot šo brīdi uzņēmējdarbības vides attīrīšanai ir pareiza, par to mēs strīdēsimies vēl tuvākajos gados.

Vismaz vienā jautājumā Latvijas taktika krīzes pārvarēšanā būtiski atšķiras no EK rekomendācijām.

Komisija uzskata, ka jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmēji, bet valdība pilnīgi skaidri uzņēmusi kursu uz lielo eksportējošo uzņēmumu atbalstu, kuriem tiek nākts pretī visdažādākajos veidos, bet visi pārējie tiek atbalstīti pēc atlikuma principa.

Iemesli šādām atšķirībām tālu nav jāmeklē – jo caurmēra ES “vecajā valstī” ekonomikas pamatu veido tieši mazie un vidējie uzņēmumi, tādēļ izvēle par labu tiem ir pilnīgi saprotama.

Latvijā situācija ir atšķirīga – lai gan mazie un vidējie uzņēmumi joprojām veido lielu un būtisku ekonomikas sastāvdaļu, toties nodokļu maksāšanā un valsts budžeta pildīšanā šīs uzņēmumu grupas daļa ir niecīga – uzskats, ka 95% uzņēmējdarbības nodokļu Latvijā nomaksā daži, ne vairāk kā pieci procenti uzņēmumu, nav tālu no patiesības.

Tā kā tieši no nodokļu nomaksas ir atkarīga valdības spēja pildīt visdažādākās saistības, tad šāda taktikas izvēle ir saprotama.
Saistītie raksti

Cits jautājums, ka, turpinot darboties šajā virzienā, valsts riskē ar masveidīgu uzņēmumu maksātnespēju un bezdarba pieaugumu. Ceru, ka riski izkalkulēti pareizi.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ekonomika
Par “Dienas Biznesa” izdevēja 100% daļu īpašnieku kļuvis Edgars Kots. Gaidāma štatu samazināšana
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
Negribam ceļot uz Sāmsalu? Nepietiekamās intereses dēļ “Tallink” atceļ reisu Rīga-Sāmsala-Rīga
1 diena
KT
Kārlis Teivāns
Ekonomika
Naftas vada tiesvedība iegūst skandalozu nokrāsu. Atsevišķā kriminālprocesā pārbaudīs, vai tiesā iesniegtie dokumenti ir viltoti
1 diena

Lasītākie

JR
Jānis Riekstiņš
Latvijā
Viņš ne tikai piedalījās, bet arī teorētiski pamatoja visnežēlīgākās represijas. Kādu cilvēku uz Latviju atsūtīja Staļins? 8
20 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
“Esmu priecīgs, ka esmu dzīvs!” Pasaules apceļotājs Kārlis pabeidzis divus gadus ilgo ceļojumu pāri Klusajam okeānam
Intervija 20 stundas
AK
Aija Kaukule
Kultūra
“Mēs varētu spēlēt izrādes lielveikalā!” Saruna par atgriešanos teātrī ar aktieri Daini Grūbi
Intervija 9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Latvietis Ivo Puriņš iekļūst “Ekstrasensu cīņās” un atklāj patiesību par šovu
20 stundas
AS
Aldis Sāvičs
Medības
Žanim pa pēdām: kur meklēt šo leģendām apvīto radību?
10 stundas