Dagnija Blumberga: Varam aizstāt trešdaļu gāzes 0
Dagnija Blumberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai mazinātu Latvijas atkarību no importētiem energoresursiem, ikkatrs Latvijas iedzīvotājs būs spiests pārskatīt savus paradumus un mazināt energopatēriņu.
Šīs apkures sezonas sākumā Latvijā piedzīvojām rekordaugstas energoresursu cenas, kas gan mājsaimniecībām, gan daudziem uzņēmumiem bija negaidīts šoks. Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis nebijušu satricinājumu energoresursu tirgū. Ekonomisku, ģeopolitisku un klimata apsvērumu dēļ šis ir pēdējais brīdis Latvijai meklēt alternatīvas fosilajiem resursiem un samazināt energoatkarību no Krievijas.
Pastāv īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi, kā to panākt. Īstermiņā savu artavu var dot katrs iedzīvotājs, pārskatot savus paradumus, analizējot līdzšinējo energoresursu patēriņu un samazinot to. Ko tieši iespējams darīt? Ja ieiesiet “Elektrum” mājas lapas sadaļā “Energoefektivitāte”, tad atradīsiet tur virkni padomu – sākot ar to 15 padomiem elektrības patēriņa mazināšanā un beidzot ar salīdzinājumiem, cik ūdens un enerģijas patērējam, ejot vannā vai dušā. Būtībā visiem Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu iepazīties ar šo portāla sadaļu, jo daudzi no šiem ieteikumiem būs jāīsteno. Izejot ārā no mājas, samazināt apkures intensitāti un atkal palielināt to, atgriežoties atpakaļ – tam būtu jākļūst par ikdienas paradumu. To pašu var un vajag darīt naktīs. Ja, izejot no mājas, mēs izraujam datora, televizora un citu elektroierīču kontaktdakšas, tad tie vairs neatrodas snaudas režīmā un netērē elektroenerģiju. Pirms kāda laika Rīgas Tehniskā universitāte vienojās ar studentu pārvaldi par nedēļu ilgu eksperimentu – kopmītņu iemītnieki, izejot no istabas, izrāva kontaktdakšas no ligzdām visām elektriskajām ierīcēm. Eksperimenta nedēļā elektroenerģijas patēriņš šajās kopmītnēs samazinājās par 10%. Pat ja elektroenerģijas patēriņu izdotos samazināt desmit reizes mazāk – par 1% –, kas individuālajos rēķinos izpaustos kā viena vai dažu eiro samazinājums – valsts mērogā tam jau būtu efekts. Latvija gadā tērē 400 miljonus eiro Krievijas energoresursu iepirkšanai. Samazinot to patēriņu par 1%, Krievijai jau būs par četriem miljoniem eiro mazāk Kalašņikova automātu un raķešu ražošanai.
Savukārt ilgtermiņa pārmaiņu sasniegšanai nepieciešams būtiski vairot energoefektivitāti, īpaši rūpniecības un ēku sektorā, kur ir ļoti augsts energopatēriņš, ierobežojot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju globālajā tirgū un kavējot klimata mērķu sasniegšanu. Līdz ar ēku siltināšanu tāpat nepieciešams ieviest visaptverošu energopārvaldību un aktīvi izmantot atjaunojamos energoresursus, piemēram, saules un vēja enerģiju ne tikai individuālajā, bet arī centralizētajā siltumapgādē. Pirmais solis būtu saules paneļu un saules kolektoru uzstādīšana. Domāju, ka šovasar pieprasījums pēc tiem pieaugs ģeometriskā progresijā. Otrkārt, pašvaldību līmenī, tur, kur tiek kurināts ar gāzi, būtu jāskatās uz rezerves jaudu izmantošanu. Latvijā ir ļoti maz tādu katlu māju, kur nav uzstādīts rezerves katls, kas paredzēts kurināšanai ar šķeldu. Līdz šim šie katli stāvējuši neizmantoti, jo gāze bija lēta. Taču šovasar tie jāsakārto, izmantojot ES finansējumu pārejai no fosilajiem uz atjaunojamiem resursiem.
Vēl daži vārdi par šķeldas izmantošanu. Ir izplatīts viedoklis, ka mums tās nepietiek. Te jāatzīmē nesen veiktais mežzinātnes institūta “Silava” pētījums, kurā konstatēts – visu Latviju ar šķeldu var nodrošināt, sašķeldojot krūmus un krūmu audzes, kas saaugušas visdažādākajās vietās. Ņemot vērā krūmāju ātro ataugšanu, tas ir arī ilgtspējīgs resurss. Otrkārt, par gaisa piesārņojumu, dedzinot šķeldu. Rīgā un citās pilsētās šķeldu dedzina lielajās katlumājās, kuru skursteņa augstums ir tāds, ka ļauj izkliedēt dūmus un pārējos izmešus atmosfēras augšējos slāņos, neietekmējot gaisa kvalitāti pilsētā. Problēmas rada tikai zemie privātmāju skursteņi. Lai risinātu šo problēmu, ir jāievieš ES Ekodizaina direktīva, kas nosaka pieļaujamos izmešu apjomus dūmgāzēm. Ja apkures katlu ražotāji nespēj nodrošināt šādus dūmgāzu rādītājus, tad privātmājām būs jāuzstāda dūmgāzu attīrīšanas iekārtas. Šāda iekārta ir izstrādāta arī RTU VASSI, mēs to dēvējam par “miglas aparātu” – tajā notiek vienlaicīga dūmgāzu attīrīšana un siltuma atgūšana.
Ir pienācis laiks, kurā dzīvot kā pa vecam vairs nevarēsim. Varbūt pat labi, ka ģeopolitiskie notikumi mūs piespiež sakārtoties ātri un enerģiski, jo tas būtu jādara jebkurā gadījumā. Uzskatu, ka, enerģiski rīkojoties, ir pilnīgi iespējams samazināt Krievijas gāzes patēriņu par trešdaļu jau nākamajā apkures sezonā.
* RTU profesore, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) direktore
