Starp pretpoliem 
 1

“No vecā gada šķiramies bez nožēlas, jo šis – ceturtais kara gads – atstājis maz priecīgu atmiņu. Katru dienu jauns juceklis, bez idejas, bez izredzēm. Vēl nākotne mums nezināma, tomēr lieli pārgrozījumi gaidāmi latviešu tautai,” 1918. gada janvāra sākumā pareģo laikraksts “Dzimtenes Ziņas”. Šajā laikā latviešu sabiedrisko darbinieku grupa Rīgā ir vienojusies Demokrātiskajā blokā, kas līdzās daudzajiem jau 1915. un 1916. gadā izstrādātajiem Latvijas autonomijas projektiem (Fēlikss Cielēns, Miķelis Valters) pasludinājis Latvijas neatkarības rezolūciju, kurā runa ir par “republikānisku, neitralizētu, nedalītu Latviju”. Bet otrā latviešu politiskā pārstāvība – Latviešu Pagaidu nacionālā padome – 30. janvārī Pēterburgā nebaidās nākt atklātībā ar jau stingrāk formulētu Latvijas neatkarības pieteikumu.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos
Krievu murgs Turcijā: turki Krievijas pilsoņus izsēdina no lidmašīnām un neļauj lidot uz citām valstīm
Ziemeļamerikas indiāņu zvēru horoskops. Uzzini, kurš dzīvnieks esi tu! 17
Lasīt citas ziņas

Tikmēr vairākums latviešu inteliģences joprojām svārstās starp pretpoliem – nacionālismu, marksismu, uzticību kronim – Krievijas vai Vācijas. Tūkstošiem latviešu bēgļu izklīduši kur kurais Krievijas plašumos, bet neokupētajā Vidzemes daļā plosās Friča Roziņa vadītie lielinieki. Deputātu padomju kongress tieši gadu mijā Svētā Sīmaņa baznīcā Valmierā izsludina manifestu par privātīpašuma iznīcināšanu. 1918. gada februārī Valkā sākas masu aresti, šaušanas, spīdzināšanas… Okupētajā Rīgā pazīstamā advokāta Friča Veinberga izdotās un konservatīvās pilsonības viedokli pārstāvošās “Rīgas Latviešu Avīzes” vēl janvāra sākumā šausminās, ka Vidzemē pa mājām staigā “sarkanā gvarde” astoņu cilvēku sastāvā – “17 līdz 20 gadus veci puišeļi, lielākoties visiem pazīstami dienas zagļi”, kuri saņem 70 rubļu lielu cietu algu par to, ka terorizē vietējos saimniekus, nepakļaušanās gadījumā nošaujot.

“Nekur cenšanās pēc kailas varmācības valsts lietās, pēc proletariāta valdības nodibināšanas nebija tik stipra kā pie latviešu masām. Tādēļ arī tādas patstāvīgas neatkarīgas latviešu republikas dibināšana līdzinātos latviešu tautas nākamības izpostīšanai, jo tajā valdītu proletariāta dūre,” secina “Rīgas Latviešu Avīzes”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.