Veselības reformu īstenošanai nākamgad paredzēti 113 miljoni eiro 0
Veselības nozares reformu turpināšanai no Eiropas Komisijas pieļautā budžeta deficīta papildus 2018.gadam piešķirts finansējums 113 400 000 eiro apmērā, teikts Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par veselības reformas pasākumu īstenošanu 2018.gadā.
No šīs kopējās summas nākamgad veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai paredzēti 46 073 209 eiro, onkoloģisko saslimšanu diagnostikas un ārstēšanas pieejamības uzlabošanai – 29 896 594 eiro, infekcijas slimību izplatības mazināšanai – 16 740 741 eiro, primārās veselības aprūpes sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošanai – 9 664 036 eiro, bet kardiovaskulārās saslimstības mazināšanai un slimību ārstēšanas efektivitātes uzlabošanai – 11 025 420 eiro.
VM norāda, ka šogad tika sāktas reformas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, kas atbilstoši pasākumu izpildei uz 1.jūliju ir devušas tūlītēju rezultātu – kopā ambulatoro pakalpojumu skaita pieaugums plānots 730 822 pacientiem, tādējādi nodrošinot pakalpojumu apjoma pieaugumu 13,9% apmērā, kas veido 25% rindas samazinājumu. “Līdz ar to secināms, ka sāktās reformas 2017.gada 1.pusgadā ir sasniegušas mērķi un, lai sekmīgi turpinātu uzsāktās intervences pakalpojumu pieejamības jomā un nodrošinātu, ka līdz 2019.gada beigām rindu apjoms ambulatorā aprūpē samazinās par 50%, nepieciešams papildus pakalpojumu apjoma pieaugums 2018.gadā,” norāda VM.
Pēc ziņojumā paustā, nākamgad plānots sākt papildus pasākumus stacionāro pakalpojumu pieejamības uzlabošanā – endoprotezēšanas pakalpojumiem stacionārā, darbnespējas saīsināšanai un pasākumiem prognozējamās invaliditātes novēršanai ar mērķi novērst ilgstošu slimošanu personām darbspējīgā vecumā, aknu transplantācijām stacionārā, diabēta apmācības kabinetu izveidei un hronisko pacientu aprūpes reformai.
Ministrija norāda, ka uz 1.jūliju pacientu gaidīšanas rindas uz speciālistu konsultācijām ir samazinājušās vidēji līdz 76,10 dienām salīdzinājumā ar situāciju pirms reformu uzsākšanas, kad vidējais gaidīšanas laiks bija līdz 100,48 dienas. Nodrošinot turpmāku pakalpojumu pieaugumu, 2018.gadā plānots rindu samazinājums līdz 40% no sākotnējā rindu apjoma.
Vienlaikus pacientu gaidīšanas rindas uz dienas stacionārā sniegtajiem pakalpojumiem ir samazinājušās vidēji līdz 246,5 dienām salīdzinājumā ar situāciju pirms reformu sākšanas, kad vidējais gaidīšanas laiks bija līdz 407 dienas. “Sākotnēji sasniegts lielāks rindas samazinājums nekā plānots, tomēr turpmāk nav gaidāms tik straujš rindu samazinājums, tajā skaitā ņemot vērā iepriekš skaidroto pacientu uzvedības maiņu. Nodrošinot turpmāku pakalpojumu pieaugumu 2018.gadā plānots rindu samazinājums līdz 40% no sākotnējā rindu apjoma,” teikts ziņojumā.
Tāpat, pēc VM paustā, uz 1.jūliju pacientu gaidīšanas rindas uz ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumiem ir samazinājušās vidēji līdz 469 dienām salīdzinājumā ar situāciju pirms reformu sākšanas, kad vidējais gaidīšanas laiks bija līdz 500,2 dienas. Rindu samazinājums 6% apmērā saīsinājis gaidīšanas rindu vairāk kā par mēnesi, ietverot pacientu uzvedības maiņu. Līdz ar to turpmāk sagaidāms mērens rindu samazinājumus, 2018.gadā plānojot rindu samazinājumu līdz 30% no sākotnējā rindu garuma.
Kā norāda VM, lai nodrošinātu ārstniecības iestāžu iespējas sniegt vēl vairāk valsts apmaksātus pakalpojumus, nepieciešams pakāpeniski palielināt ārstniecības personu darba samaksu, tādējādi ārstniecības personām radot apstākļus izvēlēties sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus, maksas pakalpojumu vietā. Darba samaksas palielinājumam ārstniecības pakalpojumu tarifā nākamgad plānots novirzīt 94 324 232 eiro.
Šis finansējums ambulatorajā sektorā tarifā iekļauto darba samaksu ļaus ārstiem un funkcionāliem speciālistiem palielināt līdz 1125 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem līdz 675 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām līdz 450 eiro. VM prognozē, ka atalgojuma palielināšanas dēļ palielināsies ārstniecības iestāžu iespējas piesaistīt papildus personālu un sniegt vēl lielāku pakalpojumu apjomu.
Vienlaikus VM atzīst – ņemot vērā, darba samaksas pieaugums netiks nodrošināts sākotnēji plānotajā apjomā, turklāt papildus personāla piesaistei nepieciešams zināms laiks.
Jau ziņots, ka veselības nozares finansējums nākamgad sasniegs 1,014 miljardus eiro, un 2018.gada veselības nozares budžeta palielinājums par 194 miljoniem būs lielākais veselības nozares palielinājums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
Papildu pieejamais finansējums tiks ieguldīts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, kā arī ārstniecības personu atalgojuma konkurētspējas palielināšanai.
