VID gatavs sekot tavam maciņam, cer iekasēt nodokļos 3 miljonus eiro 0
Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk saņems informāciju no bankām par iedzīvotāju un uzņēmumu skaidrās naudas iemaksām, sākot no 750 eiro, un izmaksām, sākot no 1500 eiro. Lai arī datu apstrāde notiks automātiski un iedzīvotājiem papildu informācija pašiem nebūs jāsniedz, sabiedrībā tas raisījis plašas diskusijas un satraukumu. Šis ir viens no pasākumiem, ar kuriem iecerēts atklāt aplokšņu algu maksātājus un saņēmējus, vēsta portāls “LSM.lv“.
Ziņa par to, ka bankām būs jāsniedz informācija VID par skaidrās naudas darījumiem, radījusi sabiedrībā asu reakciju. Satraukumu pamatā ir bažas, ka iedzīvotāju privātie finanšu paradumi nonāks valsts uzraudzībā.
“Ja kādam ir bažas, ka katru no šīm izņemtās vai iemaksātās skaidrās naudas darījumiem Valsts ieņēmumu dienests ņems un skatīsies… Tā tas nebūs, jo tam nav ne resursu, ne arī tāda vajadzība,” solīja Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas politikas departamenta direktore Jana Salmiņa.
VID līdz šim nebija pieejama informācija par skaidrās naudas apriti. Pēc finanšu nozares asociācijas aplēsēm, ieviešot šos sliekšņus, dienests katru mēnesi iegūtu informāciju par aptuveni 28 000 iedzīvotāju, kas iemaksājuši apmēram 43 miljonu eiro, tātad vidēji pusotru tūkstoti eiro katrs.
Savukārt mēnesī skaidras naudas izmaksas virs 1500 eiro veic aptuveni 3800 privātpersonu, kopumā izņemot apmēram 23 miljonus eiro, un ap 540 uzņēmumu, kas izņem apmēram 60 miljonus eiro mēnesī.
“Ekspertu aprēķini liecina, ka aptuveni trīs miljonus eiro gadā mēs varētu papildus iekasēt nodokļos, ja mēs kontrolētu šo skaidrās naudas apriti,” norādīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
Pagaidām gan informāciju par skaidrās naudas iemaksām un izmaksām bankas VID vēl nesniedz. Lai arī grozījumi stājušies spēkā jau janvārī, tehniskā ieviešana kavējas, jo noteikumi, kā datus nodot un tos analizēt, vēl tiek izstrādāti.
Banku uzdevums būs sniegt datus par katru iemaksu virs noteiktā sliekšņa, taču tos apstrādās un iespējamos riskus par nedeklarētiem ienākumiem analizēs sistēma.
“Piemēram, fiziskā persona saņem atalgojumu 500 eiro mēnesī, toties katru mēnesi iemaksā kontā 800 eiro. Ja būs nopietns pamats [uzskatīt], ka tā ir aplokšņu alga, tad arī būs saziņa ar konkrētām personām un sekos tālāk rīcība, kuru, ja tas pierādīs, ka tās ir aplokšņu algas, tad būs nodokļu aprēķins gan par iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan par sociālajām iemaksām,” teica Šmite-Roķe.
Banku nozare pret jaunajiem pienākumiem neiebilst, bet brīdina, ka sistēmu pielāgošana prasīs laiku.
“Protams, ja mēs runājam par vairāku desmitu tūkstošu darījumu ziņošanu, tas bankām radīs gan papildu slodzi, gan papildu izmaksas,” atzina Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps. “Šādas ziņošanas kārtības ieviešana prasīs noteiktu laiku. Tā ka mums ir jādabū pietiekami ātri ziņas par to, ka šāda sistēma ir jāievieš, jo tas var prasīt laiku, kas ir kaut kur pa vidu starp pusgadu un gadu, lai šādu sistēmu iedarbinātu.”
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka šobrīd noteiktie sliekšņi – 750 un 1500 eiro – ir pārāk zemi, un cīņā ar aplokšņu algām vairāk palīdzētu reāli sodi arī aplokšņu algu saņēmējiem.
“Par skaidrās naudas izņemšanu no bankomāta – mums šķiet, vispār nav loģiska pamatojuma, jo vienīgais, ko mēs esam dzirdējuši no valsts puses, ka atsevišķi uzņēmumu īpašnieki izņem dividendes un tās izmanto daļēji aplokšņu algu izmaksām,” sacīja LDDK viceprezidente Ināra Pētersone.
“Lielākā daļa tomēr atstāj un investē, lai attīstītu uzņēmumu, ļoti maz kas vispār ņem ārā šīs dividendes. Mūsuprāt, tā ir šaušana pa zvirbuļiem dēļ dažiem, kuri varbūt tādu shēmu arī izmanto. Drīzāk ir jāskatās tā kombinācija un atkal jāatver diskusija par fizisku personu, kura ir atbildīga vai nav atbildīga par aplokšņu algu saņemšanu.”
