Un tagad visi raudās
0
The Notebook (2004)
“The Notebook” ir kulta romantiskā drāma, kas kļuvusi par sinonīmu patiesai, visu pārvaroši spēcīgai mīlestībai. Es teiktu, ka 2000. gadu “Titāniks” (nu labi, es varbūt mazliet pārspīlēju, bet varbūt arī ne – nepazīstu nevienu sievieti, kura, šo filmu skatoties, neraudāja!)
Filma sākas veco ļaužu pansionātā, kur vecs vīrs lasa sievietei no burtnīcas stāstu par jaunu pāri — un skatītājs drīz saprot, ka tie ir viņi paši, tikai jaunībā.
Noa ir vienkāršs, strādīgs puisis no laukiem, bet Alija – bagāta, enerģiska meitene no pilsētas, kas vasarā pavada brīvdienas Dienvidkarolīnā. Viņi iemīlas – ātri, kaislīgi, bezbailīgi – bet sociālā statusa atšķirības un vecāku iebildumi viņus šķir.
Gadi paiet, abi mēģina dzīvot tālāk, taču liktenis viņus atkal saved kopā. Viņu mīlestība ir kā vētra un patvērums vienlaikus — skaista, bet nežēlīga savā intensitātē. Filma brīnišķīgi apvieno vasaras karstumu un rudenīgu melanholiju, kas iestājas, kad jaunība beidzas, bet jūtas paliek.
Režisors rada neticami poētiskas ainas – lietus skūpsts, laiva ezerā, klusā deju aina tukšā ielā. Tā ir filma par atmiņu spēku – kā mīlestība var pārvarēt pat slimību un atmiņas zudumu. Filma kļuva par modernu klasiku un simbolu visām mīlas filmām, kas sekoja.
