VIDEO. “Sajūta ir tāda, ka tev iziet cauri visas pasaules sāpes…” – aktrise Lelde Dreimane atklāti par traģēdiju savā ģimenē 0
Dailes teātra aktrise Lelde Dreimane ar tēta nāvi sastapās kādā vasarā pirms sešiem gadiem. Savā stāstā, kādas sajūtas cilvēku pārņem pirmajos mirkļos, uzzinot to, ka gājis bojā tev tuvs cilvēks, viņa dalās TV studijā, raidījumā “Zilonis studijā”.
Aktrise atceras, ka par tēta nāvi uzzināja dienā, kad viņas māsa atgriezās no atvaļinājuma Gruzijā. “Man zvanīja no Valsts policijas un teica, ka ir atrasts vīrieša līķis, kas, iespējams, varētu būt mans tēvs,” – Lelde atceras tās dienas notikumus.
Viņa stāsta, ka bija gatava uzreiz doties uz iecirkni, taču viņai tika pateikts, ka šobrīd ir pusstundas pusdienu pārtraukums, un tāpēc šo brīdi vajadzēja nogaidīt.
“Sajūtās tā nebija pusstunda, bet šajā laikā es pat paspēju noticēt, ka tā ir kļūda…” – viņa atceras.
Pēc tam Lelde kopā ar mammu devās uz policijas iecirkni, kurā vajadzēja pēc datorā esošas fotogrāfijas atpazīt mirušo cilvēku.
“Mamma piegāja pie ekrāna un es viņas acīs ieraudzīju… ka tas ir tētis. Tajā brīdī man gribējās kliegt. To es apslāpēju, izgāju koridorā, tad ārā… Man viss apkārt griezās. Un tad tā sajūta ir tāda, ka tev iziet cauri visas pasaules sāpes… Tu joprojām nespēj noticēt,” – ar asarām acīs stāsta aktrise.
Lelde neslēpj, ka sākumā pēc notikušā viņu mocīja dusmas, ka varbūt pie tēta nāves vainīga ir viņa, bet varbūt mamma… “Es ļoti ātri sapratu, ka neviena no mums nav vainīga. Viss, ko mēs varējām darīt, turpināt dzīvot, un es turpinu darīt to, ko tētis gribēja, lai es daru – spēlēju volejbolu, jo viņš arī spēlēja volejbolu, būt saticīgai ar mammu un māsu… Un turpināt dzīvot,” – saka Lelde.
Aktrise neslēpj, ka vēl ļoti ilgu laiku pēc tēta bērēm, viņa katru vakaru raudājusi: “Es zināju, ka nevajag raudāt, bet asaras nāca un es sevi attīrīju. Asaras ir dabīgi, un es tam ļāvu būt.”
Leldei arī kāds īpašs stāsts par tēti pēc viņa nāves: “Es atceros – guļu naktī, gulta bija pie loga, es atveru acis un pie loga ir tētis. Viņš ir no zelta, burtiski spīd. Es uz viņu skatos, kādas divas sekundes, un tad viņš pamazām attālinās un sašķīst neskaitāmās gaismiņās… Es to ieraudzīju un sapratu – tētis atnāca, viņš atvadījās, es arī no viņas atvadījos.”
Vairāk skaties šajā video:
