Lavrovs nejauši izpļāpājas: atklāti Putina patiesie plāni Ukrainā 0
Kopš Oranžās revolūcijas 2004. gadā Krievijas stratēģiskais mērķis bijis viens – pilnīga politiskā kontrole pār Ukrainu. To vēlreiz apliecina Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova jaunākā intervija, kas izraisījusi plašas diskusijas starptautisko analītiķu vidū.
Pirms iespējamās Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Lavrovs propagandas medijiem paziņoja, ka Kremlis nekad nav plānojis anektēt Ukrainu, Donbasu vai Krimu.
Šie izteikumi pārsteidza analītiķus, jo Krievija gadiem ilgi pieprasījusi Rietumiem atzīt okupētās teritorijas par Krievijas sastāvdaļu.
ASV Kara pētījumu institūts (ISW) secina: šāda retorika atklāj patieso Maskavas mērķi – sagraut demokrātiski ievēlēto Ukrainas valdību un tās vietā iecelt Maskavai lojālu režīmu.
Lavrovs intervijā pieprasīja atcelt likumus par valodu un reliģiju – jautājumus, kas nepārprotami ir neatkarīgas valsts iekšējā kompetencē.
Analītiķi uzsver, ka šāda nostāja pilnībā noliedz Ukrainas suverenitāti.
Arī Putins savā 2021. gada esejā apgalvoja, ka Ukraina neesot neatkarīga valsts, bet daļa no “kopīgas vēsturiskās un garīgās telpas” ar Krieviju.
Kontroles mēģinājumi no 2004. gada
Pirmo nopietno triecienu Krievijas ietekmei Ukrainā deva Oranžā revolūcija 2004. gadā. Toreiz ukraiņu sabiedrība pieprasīja caurspīdīgu un rietumniecisku pārvaldību.
Tas pamudināja Kremli sākt kognitīvā kara taktikas, lai mazinātu ietekmes zaudējumu.
Pēc 2014. gada “Eiromaidana” Putins ievērojami pastiprināja spiedienu.
Krievija nelikumīgi okupēja Krimu, pastiprināja hibrīdoperācijas un sāka atklāti atbalstīt separātistus Donbasā.
Pilna mēroga iebrukums kā neveiksmes rezultāts
Kremļa mērķis bija panākt, lai Ukraina leģitimizētu Krievijas izveidoto tā dēvēto “Luhanskas Tautas republiku” (LNR) un “Doņeckas Tautas republiku” (DNR) . Taču Ukrainas pretošanās un demokrātiski ievēlētā valdība šos plānus izjauca.
2022. gada pilna mēroga iebrukums bija Maskavas atbilde uz nespēju pakļaut Ukrainu politiskā ceļā.
Kremlis negrasās piekāpties
Analītiķi uzsver: Krievija negrasās atteikties no saviem mērķiem. Tie joprojām ir Ukrainas “demilitarizācija”, varas maiņa un Kijivas atteikšanās no NATO.
Šie uzstādījumi Maskavai ir nedalāmi, un līdz šim nav pazīmju, ka Kremlis būtu gatavs piekāpties kaut vienā no tiem.
