Foto – Tatjana Komare

“Abām tautām izdevīgi” 16

Lietuvas tūrisma ceļvežos Aglonas variants tiek popularizēts ļoti cītīgi. Tāpat Mindauga un Martas projektu atbalsta Lietuvas vēstniecība Latvijā. Kad pirms trim gadiem Bistrampoles muižā notika tā prezentācija Latvijas tūrfirmu un mediju pārstāvjiem, Lietuvas vēstnieks Ričards Degutis norādīja, ka piemineklis varētu būt veids, kā veicināt lietuviešu tūristu došanos uz Latviju: “Ja paraugāmies uz lietuviešu un latviešu tautu vēsturiskajām saitēm laikā, kad vēl grūti runāt par valstiskumu, tad šis droši vien ir pats tuvākais piemērs. Droši vien nav daudz gadījumu, kad latviete kļūst par karalieni.”

Pieminekļa projekta virzītājam no Latvijas puses – gleznotājam, Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas direktoram Osvaldam Zvejsalniekam – leģenda par Mindauga apbedīšanu zem Aglonas bazilikas, kā arī Martas latgaliskumu šķiet pārliecinoša, turklāt “abām tautām izdevīga”. “Visa vēsture jau ir tāda, ka nevar apgalvot: jā, tā bija! Īpaši par tik seniem laikiem. Gan Mindaugam, gan mums toreiz vajadzēja izdzīvot,” teic mākslinieks, kurš ir pārliecināts, ka notikumi ritējuši tā, kā lietuviešu partneru savāktajos materiālos teikts. Kas attiecas uz Martas izcelsmi, tad arī paša Mindauga tautība jau nekur neesot precīzi uzrakstīta.

Iniciatīvas virzītājs no Lietuvas puses ir katoļu mācītājs Rimants Gudelis. Arī Latvijas katoļu baznīcas vadība pieminekli bazilikas teritorijā pilnībā atbalsta, jo svinīgo pasākumu kopīgi organizē Aglonas bazilikas draudze un Rēzeknes latgaliešu kultūras biedrība. Aglonas novada sabiedrisko attiecību speciāliste Tatjana Komare uzsver, ka pašvaldība pasākumā piedalīsies, taču nav ne tā iniciatore, ne organizatore. Tomēr monuments tiek uztverts kā vēl viens potenciāls tūrisma objekts līdzās bazilikai. “Varbūt mūsu jaunatne sāks vairāk interesēties par vēsturi,” piebilst T. Komare.

Reklāma
Reklāma
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.